Vecāsmātes pūra lādē šoreiz meklējām informāciju par garšaugiem. Šoreiz nolēmām uzrakstīt par pētersīļiem – gan par to audzēšanu, gan nozīmi veselībā.

 

Pētersīļi ir samērā jauns kultūraugs. Gan savvaļas, gan kultūras pētersīļu formas bija pazīstamas ārstniecībā jau pirms mūsu ēras. Taču Eiropas valstis tos sāka izmantot pārtikā tikai 16. gadsimtā, bet Latvijā vēl vēlāk. Auga dzimtene ir Vidusjūras piekrastes kalnainie apvidi. Pētersīļu kultūras formas audzē daudzās valstīs. Mūsu republikā tie iecienīti vairāk individuālajā sektorā.

 

Pētersīļi sekmē urīnskābes un sāļu izdalīšanos no organisma, kas ir ļoti svarīgi, slimojot ar podagru vai poliartrītu. Saknes noder aptaukošanās gadījumā un pret aknu un nieru slimībām. Pret prostatītu, menstruālā cikla traucējumiem, sirds izraisītu tūsku, nieru un zarnu kolikām, meteorismu: 1 deserta karoti sīki sasmalcinātu kaltētu vai svaigu pētersīļu sakņu aplej ar 1/2 glāzi verdoša ūdens un ļauj 8 – 10 stundas iestāvēties, izkāš, dzer pa 1 ēdamkarotei 3 – 4 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas.

 

Pret nierakmeņiem un cistītu: 30 g sasmalcinātu pētersīļu lakstu un lapu pārlej ar 1 glāzi ūdens, uzvāra, uzliek blīvu vāku un vāra 5 minūtes, ļauj atdzist, tad izkāš; lieto pa 2 ēdamkarotēm 4 reizes dienā. Pretdrudža līdzeklis augstas temperatūras gadījumā: no pētersīļu lapām izspiež sulu un dod slimniekam dzert pa 2 tējkarotēm 3 – 5 reizes dienā. Urīndzinējs tūsku gadījumā: 800 g pētersīļu lapu rūpīgi nomazgā, applaucē ar verdošu ūdeni, ļauj ūdenim notecēt, tad lapas sīki sasmalcina, ieliek stikla, māla vai emaljētā traukā, pārlej ar pienu tā, lai tas zaļumus pārklāj, ievieto trauku cepeškrāsnī un ļauj pienam labi izkarst, bet neļauj vārīties! Izkāš un lieto pa 1 – 2 ēdamkarotēm katru stundu visu dienu. Pret tūsku jebkurā ķermeņa vietā: vakarā ņem notīrītas, nomazgātas pētersīļu saknes ar lakstiem un lapām, samaļ gaļasmašīnā, 1 glāzi pētersīļu masas liek aizvākojamā stikla vai emaljētā traukā, pārlej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, aizvāko un ļauj nostāvēties līdz rītam. Otrā rītā caur kafijas filtru vai dubultu marli izkāš, iegūtajam šķidrumam pievieno 1 citrona sulu. Uzglabā ledusskapī. Dzer pa 2 ēdamkarotēm rītā un vakarā 2 dienas pēc kārtas, tad 2 dienas izlaiž un atkal 2 dienas dzer. Šādi rīkojas, līdz tūska izzūd. Šim augam piemīt abortīvas īpašības, tāpēc grūtniecēm un sievietēm, kam mēdz būt spontānie aborti, to nevajag lietot. No pētersīļu izmantošanas jāatturas arī cilvēkiem, kas cieš no nefrīta – nieru iekaisuma.

 

 
Uzturvērtība un izmantošana.

Pētersīļiem ir augsta uzturvērtība (100 g pētersīļu atbilst 38 kcal). Tie satur 14 – 16% sausnes, 3,5 – 3,8% olbaltumvielu, līdz 10% ogļhidrātu, to skaitā 2 – 2,5% cukuru. Pētersīļu lapās ir pāri par 160 mg% C vitamīna un 7,4 mg% karotīna, nelielos daudzumos tie satur arī pārējos vitamīnus un dažādas minerālvielas. Visas auga daļas satur ētersiko eļļu, kam ir patīkams aromāts un raksturīga garša. Pētersīļi ir viens no visvairāk izmatotajiem garšaugiem kulinārijā. Auga aromātiskās lapas un saknes lieto ēdiena garšas uzlabošanai. Kopā ar dillēm un selerijām no tiem gatavo zaļumu konservus. Pētersīļus plaši izmanto arī dārzeņu konservēšanā un marinēšanā. Ar krokoto pētersīļu lapām rotā ēdienus.

 

Bioloģiskās īpatnības.

Pētersīļi ir divgadīgs čemurziežu dzimtas svešapputes augs. Pirmajā gadā pētersīļiem izaug lapu rozete un sakne, bet otrajā gadā tiem veidojas līdz 120 cm garš ziednesis ar ziedkopu (čemuru) galā. Ziedi sīki, dzelteni, divdzimuma. Augļi – zaļganbrūni, zobveida skaldaugļi. Dīgtspēja saglabājas 2 – 3 gadus.

 

 

Pērersīļi ir aukstumizturīgs augs, tā sēklas dīgst 4 – 5 grādu temperatūrā, bet pieauguši augi iztur temperatūras pazemināšanos līdz pat mīnus 7 grādiem. Sēklu dīgšanas un sakņu piebriešanas laikā pētersīļiem nepieciešams daudz mitruma. Vēlamais augsnes mitrums – 67 – 75%. lai iegūtu lielāku un labākas kvalitātes ražu, sējumi jālaista.

 

 

Prasības pēc barības vielām pētersīļiem ir vidējas.

 

 

Izšķir divas pētersīļu varietātes: sakņu pētersīļus un lapu pētersīļus.

 

 

Sakņu pētersīļiem attīstās spēcīga vārpstveida sakne, 3 – 5 cm diametrā, 15 – 18 cm gara. Tā ir balta vai pelēcīgi balta, ar dzeltenām vai brūnām gredzenveida svītrām. Saknes mīkstums balts vai dzeltenīgi balts, sulīgs. Lapas zaļas vai gaiši zaļas, spīdīgas, divkārt vai trīskārt plūksnainas. Lapu kāts 10 – 15 cm garš. Uzturā imanto kā saknes, tā lapas.

 

 

Lapu pētersīļiem ir tievas, ļoti zarainas saknes. Lapas gaiši vai tumši zaļas, lielas, gludas vai krokainas. Lapas plātnes mala zobaina. Uzturā izmanto lapas. Mūsu apstākļos lapu pētersīļus audzē maz.

 

 

Pētersīļu audzēšana atklātās platībās

Pētersīļu kā vērtīgu garšaugu audzēšana atklātā laukā ir iespējama visā mūsu republikas teritorijā.

 

Sēklu sagatavošana un sēja. Sēklas dīgst 2 – 3 nedēļas. Lai sēklas dīgtu ātrāk, tās mērcē un diedzē vai jarovizē un izsēj pēc iespējas agrāk mitrā augsnē. Sēj tikai kodinātas sēklas. Agras ražas iegūšanai pētersīļus sēj iepriekšējā gada vasarā, apmēram jūlija vidū vai rudenī pirms augsnes sasalšanas, bet rudens ražai – aprīļa vidū. Sēj uz līdzena lauka 45 – 50 cm attālās rindās vai arī 2 – 3 rindu slejās, ievērojotstarp rindām 20 – 25 cm, bet starp slejām – 45 – 60 cm attālumu.sēklas iestrādā 1,5 – 2 cm dziļi.

 

Kopšana. Rindstarpu irdināšanu uzsāk, tiklīdz iezīmējas rindas. Audzējot pētersīļus mazās platībās, tos retina dvas reizes: pirmo reizi, kad parādās īstās lapas, bet otro reizi – kad augiem jau ir 5 – 6 lapas, atstājot augu no auga 6 – 8 cm attālumā. Organizējot precīzu izsēju un savlaicīgu sējumu kopšanu, tos var arī neretināt. Tie ir mitrumprasīgs augs, tāpēc sējumus ieteicams laistīt. Veģetācijas periodā 4 – 5 reizes rušina rindstarpas.

 

Novākšana un uzglabāšana. Rudenī iesētos pētersīļus novāc jūlija beigās, bet pavasarī sētos – rudenī, pirms sala iestāšanās. Zaļumiem domātos pētersīļus izceļ ar dakšām, un, pirms ievietošanas glabātavā, tiem atdala dzeltenās un bojātā lapas. Ja saknes ieziemo bez lapām, tad lapas nopļauj un saknes izceļ. Pētersīļus uzglabā pagrabos, stiprās tranšejās kārtām ar smiltīm. Nelielās platībās saknes var atstāt pārziemot uz lauka, tikai tad augu rindas jāpiesedz ar salmiem vai kūdru.

_________

Avots:

M.Baumane, K.Dzērva, T.Klovāne, J.Lainis, M.Pētersone. Gašaugi.

2. rindkopa: ROS veselības centrs – www.ros.lv

Iepriekšējais rakstsNovēro pavasari un uzzini, kāda būs vasara!
Nākamais rakstsKā Kima Kardašiana kļuva par zvaigzni?