Ja darba nedēļas ietvaros 1 darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. 2018. gadā šāda diena būs viena. 

 

Ministru kabineta (MK) 25.04.2017. sēdē tika apstiprināts MK rīkojums Nr.211 “Par darba dienas pārcelšanu 2018.gadā” (MK rīkojums), nosakot 30.04.2018. (pirmdiena) darba dienu pārcelt uz sestdienu, 21.04.2018. MK rīkojums attiecināms uz no valsts budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādēm, kurās noteikta 5 dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. MK rīkojuma 2.punktā ieteikts visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot attiecīgo darba dienas pārcelšanu.

 

MK rīkojuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz Darba likuma (DL) 133.panta 4.daļu, kurā noteikts: ja darba nedēļas ietvaros 1 darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, bet no valsts budžeta finansēto institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta 5 dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, MK rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā izdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam.

 

Saskaņā ar DL 133.panta 5.daļu, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā.

 

Vienlaikus atbilstoši DL 136.panta 8.daļai, ja darba devējs 1 darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu.

 

Savukārt DL 143.panta 6.daļā paredzēts: ja darba devējs 1 darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, nedēļas atpūtas laika ilgums nedrīkst būt īsāks par 35 stundām pēc kārtas.