40 viltības zivju un jūras produktu uzglabāšanā un pagatavošanā

05/08/13 9:09 | Raksta autors : Brivbridis.lv

Foto:Foodforward.com
Foto:Foodforward.com

 

Vasara ir īstais laiks, lai baudītu dažādas zivis un jūras produktus, lielisku alternatīvu gaļas produktiem. Piedāvājam 40 viltības šo produktu uzglabāšanā un pagatavošanā!

  • Zivis ledusskapī nedrīkst glabāt blakus pienam, sviestam, biezpienam un citiem piena produktiem, jo tajos var iesūkties nepatīkama smaka.
  • Jēlas zivis nedrīkst glabāt blakus desām, sieriem un citiem produktiem, kurus izmanto uzturā bez apstrādes. Jēlo zivi cepot vai vārot, mikrobi ies bojā, bet ledusskapī blakus stāvējušie produkti var būt inficēti ar slimību izraisošu mikrofloru.
  • Saldētas zivis un gatavu saldētu zivs fileju ietin tīrā papīrā un līdz termoapstrādei glabā saldējamā kamerā. Atsaldētu zivi, kuru neglabās ilgi, izķidātu liek ledusskapī  augšējā plauktā.
  • Zivju konservus, ikrus, žāvētas, ceptas, salītas zivis glabā tālāk no saldētavas, ledusskapja zemākajos plauktos.
  • Pat ledusskapī nedrīkst glabāt zivju konservus atvērtās skārda kārbās. To saturs jāpārliek stikla vai keramikas traukā.
  • Pirms pagatavo zivi, pārliecinies, vai tā ir svaiga. Zivi ieliek bļodā ar ūdeni: svaiga nogrimst. Labas kvalitātes zivij zvīņas ir gludas, mirdzošas, cieši pieguļ ķermenim, acis izspiedušās, caurspīdīgas, žaunas koši sarkanas, vēders nav uzpūsts.
  • Saldētu zivi ieteicams atkausēt aukstā ūdenī (2 l ūdens uz 1 kg zivju). Lai samazinātu minerālvielu zudumu, uz katru litru ūdens pievieno 7 – 10 g vārāmā sāls. Storu dzimtas zivis atkausē tāpat bez ūdens.
  • Lai zivs neostu pēc gļotām, to mazgā aukstā sālsūdenī.
  • Tīrot zivi, pirkstus iemērc sālī, lai tie neslīdētu.
  • Zivi vieglāk notīrīt, ja to viegli apmērcē etiķūdenī un atstāj tā kādu laiku. Var arī uz minūti iegremdēt zivi karstā ūdenī vai arī tīrīt to traukā ar ūdeni. Rokas jātur ūdenī, lai zvīņas neaizlidotu pa gaisu.
  • Vēdzelei un samam ādu iegriež apkārt galvai un pilnībā novelk. Līni pirms tīrīšanas uz 15 – 20 sekundēm iegremdē verdošā ūdenī, lai noietu gļotas un vieglāk varētu notīrīt zvīņas.
  • Sadalot zivi nedrīkst spiest, lai no tās neiztecētu sula.
  • Zivs cepot neizjūk, ja to pirms cepšanas apvārta miltos, apmērcē olā un apvārta rīvmaizē.
  • Zivi sāla 15 minūtes pirms cepšanas, tad tā cepot neizjūk.
  • Lai zivs labi apbrūnētu, to pirms cepšanas nosusina dvielī.
  • Cepta zivs ir sevišķi garšīga, ja to vispirms patur pienā, tad apvārta miltos un cep verdošā augu eļļā. Lai tauki nesprakstētu un zivs labāk izceptos, pannu apsedz ar apgāztu caurduri.
  • Sālītas zivis mērcē tekošā, aukstā ūdenī. Sālītas zivis nedrīkst mērcēt siltā ūdenī.
  • Lai likvidētu aso, specifisko butes smaržu, zivij novelk tumšākās puses ādu.
  • Zivju kotletes ir garšīgākas, ja maltajai gaļai pievieno sīki sagrieztus un viegli apceptus sīpolus.
  • Pildīta zivs ir garšīgāka, ja pildījumam un buljonam pievieno nedaudz cukura.
  • Siļķes garša uzlabojas, ja to mērcē tējas uzlējumā vai pienā.
  • Sālītu zivi, kas paredzēta pīrādziņiem, vispirms nomērcē, tad sagriež un uz 1 – 2 stundām ieliek augu eļļā.
  • Malta siļķe ir garšīgāka, ja to sajauc ar ūdenī izmērcētu baltmaizi.
  • Lai mīdijas labāk atvērtos, tām uz 2 – 3 minūtēm uzlej verdošu ūdeni.
  • Zivs buljonu nedrīkst vārīt uz lielas uguns.
  • Jo mazāk šķidruma tiek izlietots zivs vārīšanai, jo garšīgāka tā ir. Maiga un patīkama garša ir tvaikos vārītai zivij.
  • Ja ūdenim, kurā vārās zivs, pielej pienu, izzūd stiprā smarža un zivs ir garšīgāka.
  • Vārot zivju zupu, zivi liek aukstā ūdenī, bet vārot zivi pasniegšanai kopā ar mērci, to liek verdošā novārījumā kopā ar garšsaknēm, sīpoliem, lauru lapām, pipariem un sāli.
  • Vārot zivis, kurām ir asa specifiska smarža (menca, bute, jūras asaris, liela līdaka, sams, stavrida) buljonam pievieno daudz garšsakņu, sīpolu, garšvielu, kā arī gurķu sālījumu vai etiķi (uz 1 l ūdens ½ glāze sālījuma vai 50 g etiķa) – tas mazinās specifisko smaržu.
  • Lai novērstu stipro smaržu, cepot zivi, augu eļļā jāieliek kartupeļu šķēlīte.
  • Lai pārbaudītu, vai zivju kotletes ir gatavas, tām uzspiež ar karotīti. Ja izdalās bezkrāsaina sula – kotletes gatavas.
  • Lai noteiktu, vai zivs ir izcepusies, mīkstumā iedur skaliņu. Ja var brīvi iedurt un parādās bezkrāsaina sula – zivs ir izcepusies.
  • No zivs galvas, kauliem, peldspurām un ādas var izvārīt nedaudz buljona, no kura, savukārt, gatavo garšīgu mērci.
  • Vēžus vāra stiprā sālsūdenī (uz 10 vēžiem 1 ēd.k. sāls). Tos izņem no novārījuma tikai pirms pasniegšanas galdā, citādi tie nebūs sulīgi un garšīgi.
  • Vēžu, krabjus, krevetes, mīdijas vāra sālsūdenī uz lielas uguns.
  • Lai izvārītu veselu lielu zivi (līdaku, buti, mencu), to liek aukstā ūdenī un tad uzvāra. Sīkās zivis uzreiz liek verdošā ūdenī, citādi tās pārvārās. Abos gadījumos, tiklīdz ūdens uzvārās, uguni samazina uz vismazāko.
  • Plaudis, karūsa, līnis ir jācep, šīs zivis vārītas nav visai garšīgas.
  • Visgaršīgākie un aromātiskākie buljoni izvārāmi no upes un jūras sīkajām zivtiņām.
  • Ja zupai paredzētā zivs ir trekna, izmanto papildus produktus ar asu vai sāļu garšu – tie krietni samazina nepatīkamo tauku piegaršu.
  • No liesu sugu zivīm ieteicams vārīt biezeņzupas ar sviesta piedevu.

Lai labi garšo!

_________

Avots:  Mazi noslēpumi mājsaimniecībā.

[adrotate banner="3"]

Pievienojies mums arī šajos sociālajos tīklos: