6 veidi, kā pasauli ietekmējuši traģiskie notikumi 2001. gada 11.septembrī

06/09/17 14:42 | Raksta autors : Brivbridis.lv


 

 

Ir pagājuši sešpadsmit gadi kopš 2001.gada 11.septembrī islāma kaujinieku nolaupītās lidmašīnas ietriecās Dvīņu torņos Ņujorkā. Pirms šokējošajiem uzbrukumiem tikai daži bija dzirdējuši par “Al Qaeda” un Osamu bin Ladenu, tomēr vēl šodien nav skaidrs, kā izbeigt radikālo islāmistu asiņaino karu pret Rietumiem.

 

Ar džihādistu sarīkotiem teroraktiem pasaule bija saskārusies arī iepriekš, taču 2001.gada notikumi mainīja pasauli pat vairāk, nekā spēja iedomāties to organizētāji. Bin Ladena vairs nav starp dzīvajiem, bet starptautiskais terorisms šodien tiek uzskatīts par lielāko draudu globālajai drošībai.

 

“National Geographic” ir apkopojis vairākas tendences, kas atklāj, kā pasaule ir mainījusies pēc 2001.gada 11.septembrī notikušajiem teroraktiem.

 

Brīva pasaule bez robežām – nepiepildāma iecere

Pēc Padomju Savienības sabrukuma un Aukstā kara beigām sabiedrībā vīdēja doma par pasauli bez stingrām robežām. Taču šī ideja spēja nodzīvot vien īsu brīdi; 2001.gada 11.septembrī tā tika sagrauta. Drošības ziņā aizvadītajos gados ir darīts daudz, lai tik milzīgi uzbrukumi būtu grūtāk īstenojami, taču vienlaikus ir pieaugusi mazāku teroraktu iespējamība. Teroristu tīkli vairs netiek veidoti tik centralizēti. Taču pasaulē aizvien vairāk tiek celtas robežas: gan fiziskas, gan emocionālas. Aizvien jūtamāka ir cilvēku dalīšana pēc ādas krāsas, ticības, u.t.t.

 

Mainījusies terorisma “seja”

11.septembra uzbrukumu mērķis bija izaicināt pretiniekus (Rietumu pasauli) iesaistīties konfliktā. “Al Qaeda” tas brīnišķīgi izdevās. Jau oktobrī ASV, mēģinot iznīcināt šo teroristu tīklu un meklējot bin Ladenu, iebruka Afganistānā, vēlāk – Irākā, gāžot tās autoritāro vadītāju Sadamu Huseinu. Bin Ladenu ASV militāristi medīja vairāk nekā deviņus gadus, līdz viņš tika atrasts un nogalināts. Operācija Irākā noslēdzās 2011.gadā, taču valsts ir daudz nestabilāka nekā pirms 2003.gada, Afganistāna oficiāli tika atstāta 2014.gadā, tomēr tur joprojām uzturas vairāki tūkstoši ASV karavīru.

 

 

Jāsecina, ka “Al Qaeda” lielā uzvara ir ideoloģijas izplatīšanās plašās teritorijās. Tā faktiski sākās ar ASV militārajām operācijām, kas satricināja visus Tuvos un Vidējos Austrumos. 2001.gadā nebija iespējams iedomāties, ka kāda džihādistu grupa varētu kontrolēt milzīgas teritorijas. “Al Qaeda” mitinājās “Taliban” kontrolētajā Afganistānā, un pēc 11.septembra kaujinieki tika izkliedēti Pakistānas kalnos. Cits teroristu tīkls – “Al Shabab” – kādu laiku kontrolēja Somālijas centrālo un dienvidu daļu, taču nevienam no tiem nekad nav bijusi sava “valsts” ar šariata tiesām, sociālajiem pakalpojumiem, piemēram, skolām, pat savu naudu. Terorisma “seja” šodien ir Vidējo Austrumu islāmists no “Daīš”.

 

 

Uzplaukumu piedzīvo slepenie dienesti un novērošanas tehnoloģijas

2002.gadā tika izveidots ASV Iekšzemes drošības departaments, kas apvienoja 22 valdības aģentūras. Dažādu aizsardzības aģentūru budžets, kas 2002.gadā bija 16 miljardi ASV dolāru, aizvadītajos gados ir palielinājies teju četras vai pat piecas reizes. Tika izveidots arī jauna Imigrācijas un muitas policija, kura sāka daudz stingrāk kontrolēt iebraucējus, tā rezultātā vairākas reizes ir pieaudzis deportēto skaits.

 

Vienlaikus uzplaukumu piedzīvo dažādas novēršanas tehnoloģijas, sākot ar dažnedažādās vietās izvietotām kamerām un biometrisko datu uzskaiti. Šodien ir daudz plašākas iedzīvotāju slepenas izsekošanas iespējas visos sakaru tīklos.

 

Droni ietekmē karadarbību

Dronus var izmantot gan kā ieročus, gan kā novērošanas ierīces. Tiek lēsts, ka līdz 2020.gadam ASV gaisa telpā varētu darboties apmēram 30 000 dronu, kuri būs aprīkoti ar dažādām tehnoloģijām, kas ļaus, piemēram, atpazīst sejas.

 

Izrādās, ASV armijas izmantotie droni jau desmitgades sākumā spēja radīt tik lielas galvassāpes islāmistu kaujiniekiem, ka tie pat plānoja nolaupīt šo tehnoloģiju pārzinātājus, kas ļautu neitralizēt šos lidaparātus. Desmit gados ar droniem ir nogalināmi aptuveni 3000 kaujinieki, tie ir spieduši džihādistus veikt aizsardzības pasākumus Pakistānā, Afganistānā, Jemenā, Somālijā un citviet. Taču dronu uzbrukumi ir smagi skāruši arī civiliedzīvotājus.

 

Attīstījās katastrofu un traumu medicīna

Plaša karadarbība nozīmē arī to, ka mediķiem ir jāskaras ar lielu skaitu ievainoto, tādēļ aizvadīto gadu laikā, īpaši pēc karadarbības Afganistānā un Irākā ir būtiski uzlabojušās, piemēram, protezēšanas tehnoloģijas un apdegumu ārstēšanas metodes. Taču vēl joprojām nav identificēti 40% 11.septembra slaktiņu upuru, neskatoties uz to, ka tiek izmantotas aizvien modernākas DNS atpazīšanas tehnoloģijas.

 

Aviopārvadājumi ir kļuvuši daudz drošāki

Garās rindas drošības pārbaudēs lidostās, aizliegumi ienest lidmašīnās šķidrumus, asus priekšmetus – pēdējās desmitgadēs ieviestie drošības nosacījumi precīzi atspoguļo vien to, kas notiek uz zemes. Sen ir aizmirsti tie laiki, kad bērni varēja apciemot pilotus kabīnēs.

 

Pēc traģiskajiem 2001.gada notikumiem lidojumu drošības risinājumi ir kļuvuši teju visaptveroši, uzlabojušās sprāgstvielu identificēšanas tehnoloģijas, skeneri. Tāpat lielāka uzmanība pievērsta starptautiskai datu apmaiņai. Starp citu, pirms tam ASV dažādus servisus nodrošināja privātie uzņēmumi, bet pēc septembra teroraktiem tie pārgāja jaunizveidotās Transporta drošības administrācijas pārziņā.

 

[adrotate banner="3"]

Pievienojies mums arī šajos sociālajos tīklos: