7 ieteikumi konfliktu risināšanai darbā

14/06/13 17:37 | Raksta autors : Santa Garklāva - Ansonska

166_6a4f549ec2b32969ee106f79172196ce_3

Nesaskaņas darba vietā ir pavisam ierasta lieta. Tās rada stresu un bojā kolēģu attiecības. BrīvBrīdis.lv piedāvā tev iepazīties ar konfliktu tipiem un septiņiem ieteikumiem, kā atrisināt radušās domstarpības.

STARPPERSONU KONFLIKTU TIPI

Racionāli apzinātais: raksturīgs ar to, ka abas konfliktējošās puses saprot savu pretrunīgo interešu būtību, zinot, ka nesaskaņām ir iemesls. Kolēģi saprot par kādām vērtībām cīnās, apjēdz savus un pretinieka nolūkus, to, ka savas pretenzijas būs jāpierāda. Šādam konfliktam raksturīga pietiekami racionāla un civilizēta uzvedība un gatavība atrisināt radušos situāciju.

 

 

Pseidokonflikts: tajā vienam no oponentiem šķiet, ka abu pušu intereses ir nesamierināmas un kompromisi nav iespējami. Tiek mākslīgi paaugstināta vērtības nozīme. Šādām domstarpībām ir vienpusīgs raksturs – viens cīnās, savukārt, otrs novēro. Pseidokonflikta devīze varētu būt: „Cīņa līdz uzvarai!” Neracionāla uzvedība un nepareiza taktika šajā konfliktā noved pie tā, ka nav iespējams uzvarēt. Tā rezultāts ir zaudēti resursi un vilšanās. Šis konflikta veids atgādina cīņu ar vējdzirnavām.

 

 

Iracionālais: abas konfliktējošās puses ir pārliecinātas, ka tās šķir pretrunu bezdibenis. Vērtība, par ko noris cīņa, šķiet nedalāma. Pretiniekos pastāv ideja, ka uzvarai ir jāmobilizē visi spēki un resursi, pretinieks ir jāiznīcina! Šis ir pats destruktīvākais konfliktu veids.

 

 

Slēptais: tam ir iemesls, bet oponenti nemin patieso nesaskaņu cēloni, iespējams, to arī labi neapzinās. Slēptajā konfliktā notiek strīdi un kašķēšanās par sīkumiem. Piemēram, viens no kolēģiem regulāri saņem vadības uzslavas, bet otrs konfliktē par pirmā laikus nepadarītiem darbiem, lai gan patiesībā viņam skauž tieši slavinājumi!

 

 

Nobīdītais: tie ir strīdi par sīkumiem. Šis veids rodas no daudzu savlaicīgi neatrisinātu konfliktu uzslāņošanās. Pašreizējam konfliktam nav iemesla, bet tas rodas uz uzkrāto aizvainojumu un negatīvo emociju bāzes. Mazākā neveiksme vai asāks vārds provocē nesaskaņu uzliesmojumus!

 

 

Gadījuma konflikts – uzplaiksnījums: šīs domstarpības ir pārejošas – ātri sākas un beidzas, jo situācijai nav dziļāka pamata. Vienkārši tā gadās, ja kādam ir saspringti nervi, slikts noskaņojums, zema uzvedības kultūra vai neiecietīgs raksturs.

 

KONFLIKTA ETAPI

1. Konfliktsituācijas rašanās – tiek apzināts tā iemesls – vērtība, par ko norisinās cīņa un konkurējošās intereses.

 2. Konfliktējošā darbība – oponentu interešu sadursme.

 3. Konflikta atrisināšana (neatrisināšana) – interešu noregulēšana (nenoregulēšana).

 

KONFLIKTU ATRISINĀŠANA

 

Konfliktologi uzskata, ka nesaskaņām ir ne tikai negatīva, bet arī pozitīva nozīme, jo konfliktējošās puses, satikušās sarežģītā savu interešu noregulēšanas situācijā, ir spiestas meklēt jaunas idejas, oriģinālas pieejas, labāk izzina un izprot viena otru. Domstarpību atrisināšana ir radošs process, kurā abas puses izmaina un pārveido viena otru, kā arī priekšstatu par radušos situāciju.

Konfliktu atrisināšanas speciālisti uzskata, ka principā visas domstarpības ir atrisināmas, ja tās izdodas novest līdz racionālu sarunu stadijai. Ja oponenti labprātīgi cenšas atrisināt ķildas, tikai tad viņi apzinās notiekoša vērtību un uzņemas atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Savlaicīgi neatrisināts starppersonu konflikts var radīt situāciju, kad cilvēks šīs nesaskaņas sāk iekšēji pārdzīvot, kļūst depresīvs vai agresīvs.

Divējādas reakcijas:  izvairīšanās no kontaktēšanās, nerunāšana, neatbildēšana uz jautājumiem vai varas demonstrēšana – draudi, sūdzību rakstīšana, žēlošanās vadībai, vairāku kolēģu apvienošana pret vienu, aizsteigšanās priekšā – pirmajam nosūdzēt, tāpat tenkošana un aprunāšana,  abas ir neefektīvas, jo pastiprina  konfliktu un bojā koleģiālas attiecības.

 

7 IETEIKUMI ATRISINOT NESASKAŅAS

 

1. Izlem stāties pretī personai, kura apgrūtina tavu darbu, radot nesaskaņas. Labāk ir atklāti pastāstīt par savām sajūtām, nevis ļaut neapmierinājumam un dusmām emocionāli mocīt tevi.

 

2. Runā ar šo personu mierīgi, pieklājīgi un racionāli, koncentrējies uz reālo situāciju un faktiem, neizmanto tenkas un neuzbrūc personiskas nepatikas dēļ.

 

3. Esi piesardzīga, neizrādi savu nepatiku un naidīgo attieksmi savā pozā, sejas izteiksmē un/vai balss intonācijā. Esi neatlaidīga, bet ne agresīva!

 

4. Izsakies par nokaitēto situāciju pati un ļauj paskaidrot savu nostāju oponentam, nepārtrauc viņu! Mēģini saprast, ko tev vēlas pateikt, cenšoties izzināt otra nostāju.

 

5. Izrādi interesei par oponenta sacīto. Tu vari atzīt viņa idejas, taču, tev nav jāpiekrīt vai jāpakļaujas, tam, kam neesi ar mieru. Saki: „Es saprotu kā tu jūties šajā situācijā, taču manas domas ir citādas…” Izsaki savu viedokli, panākot, ka otrs respektē arī tavas domas.

 

6. Komunicē skaidri, izsaki visu ko vēlies, piedāvājot pozitīvus un konstruktīvus  risinājumus un ieteikumus. Esi gatava, ka konfliktējošais kolēģis vēlēsies to pašu.

 

7. Ja nespējat vienoties, konsultējies ar priekšniecību, ja radusies konfliktsituācija starp jums būtiski apdraud turpmāko darbu, taču negaudies un nesūdzies, esi lietišķa!

 

BrīvBrīdis.lv iesaka tev atrisināt jebkuru radušos konfliktsituāciju!


Pievienojies mums arī šajos sociālajos tīklos: