9 fakti, ko tu nezināji par Latvijas sasniegumiem kosmosa izpētes jomā

25/09/17 12:22 | Raksta autors : Brivbridis.lv


 

Latvijas iedzīvotāji jau izsenis pasaulē zināmi ne tikai kā lieli dziedātāji, bet arī kā celmlauži kosmosa izpētes jomā. Izrādās, ka mūsu zinātnieki pielikuši savas prasmīgās rokas gan pie kosmosa raķešu un mākslīgo zemes pavadoņu radīšanas, gan snieguši būtisku ieguldījumu asteroīdu izpētē.

 

Latvieši pat bijuši starp kandidātiem pirmajai Marsa apdzīvošanas misijai. Tādēļ esam apkopojuši 9 spilgtus faktus par pašmāju zinātnieku sasniegumiem kosmosa izpētē, kas apliecina – lielas lietas pasaulē nenotiek bez mūsu, latviešu līdzdalības.

 

 

Pirmais šķidrās degvielas raķešdzinējs – rīdzinieka rokām radīts

Šķiet, ikviens zina, ka kosmosa izpēte īpašu uzplaukumu piedzīvojusi vien nesen – pagājušā gadsimta vidū. Tomēr, cik daudzi zina, ka vienu no būtiskākajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem, kas bijis par iemeslu straujam “uzrāvienam” kosmosa un debesu ķermeņu izpētes un atklājumu laikmetā – šķidrās degvielas raķešdzinēju – izgatavojis tieši rīdzinieks? Jā, tieši Rīgā dzimušā zinātnieka Fridriha Candera vadībā 1931. gadā tika radīta pirmā raķete ar šķidrās degvielas dzinēju. Cenders kā zinātnieks ir ievērojams arī ar to, ka jau tolaik rēķināja starpplanētu lidojumu trajektorijas, īpaši detalizēti – ceļojumam uz Marsu, un viņam pieder virkne teorētisko darbu, kas sniedz pasaulē unikālus aprēķinus raķešu būvē.

 

 

 

Arī slavenais Sputņik-1 neiztika bez latviešiem

1957. gadā kosmosā tika palaists pirmais mākslīgais zemes pavadonis Sputņik-1. Tā starts faktiski uzsāka kosmosa izpētes jauno ēru – tādu kā mēs to pazīstam šodien. Sputņik-1 palīdzēja noteikt augstā atmosfēras slāņa biezumu, mērot tā orbitālo pārmaiņu un datus par radio signālu izplatīšanos jonosfērā. Pavadoņa konstruēšanā un palaišanā piedalījās vairāki Latvijas zinātnieki.

 

 

Irbenes radioastronomiskais teleskops – ne tikai ekskursijām

Lai gan visbiežāk Irbenes radioastronomiskais teleskops mums asociējas ar aizraujošu ekskursiju vietu, šim objektam kosmosa izpētes jomā ir būtiska nozīme. 1960. gados uzceltais teleskops, kura diametrs ir 32 metri, kosmosa izpētē strādā vēl šodien. Tā paraboliskā antena, kas ir lielākā Ziemeļeiropā un astotā lielākā pasaulē, tiek izmantota starpzvaigžņu vides objektu novērojumos, Saules radionovērojumos, asteroīdu un Zemei tuvo mākslīgo ķermeņu, to skaitā kosmisko atlūzu radiolokācijā, sevišķi lielas bāzes interferometrijas novērojumos, sekojot objektiem ārpus Saules sistēmas.

 

 

Pasaules mēroga debesjuma pētījumi Baldones observatorijā

Šķiet, pagājušā gadsimta 60. gadi bijuši īpaši ražīgi kosmosa izpētes jomā – laikā, kad uz Mēness tika sperts pirmais solis cilvēces vēsturē, tepat, Latvijā darbu sāka Baldones observatorija. Tās Šmita teleskops ir lielākais Baltijā un divpadsmitais lielākais šādas sistēmas teleskops pasaulē. Laika posmā no 2009. līdz 2017. gadam astronomijas pētnieks Ilgmārs Eglītis ar tā palīdzību atklājis 48 jaunus asteroīdus un precizējis 826 asteroīdu orbītas, kas viennozīmīgi ir pasaules mēroga sasniegums.

 

 

Mēness iekarošana arī ar latviešu svētību

Neilgi pēc ASV kosmonautu leģendārās pastaigas pa Mēnesi, 1973. gadā uz Mēness piezemējās pirmais tālvadības robots Lunokhod tā virsmas izpētei un attēlu iegūšanai. Arī šī robotizētā Mēness pētnieka izstrādē piedalījās Latvijas zinātnieki. Starp citu, tikai 2010. gadā – teju četrdesmit gadus pēc tam, kad tika pazaudēts signāls no Lunokhod, NASA pētnieciskā stacija fiksēja tā pēdas un pēdējo atrašanās vietu uz Mēness.

 

 

Pasaulē ilgākās kosmosa misijas “Cassini” tehnoloģijas – latviešu izstrādātu inovāciju auglis

Saturna izpētes misija “Cassini”, kurai starts tika dots tālajā 1997. gadā, ir viena no visveiksmīgākajām kosmosa misijām. Tā, pētot Saturnu, 13 gadus riņķojusi ap planētu, iegūstot nozīmīgus datus par tās atmosfēru, gadalaiku maiņām, temperatūru un citiem aspektiem, kā arī atklājusi, ka uz planētas pavadoņiem ir gan jūras un okeāni, gan iespējams var rast dzīvības formas. “Cassini” tehnoloģiju izstrādē, protams, ir piedalījies arī kāds latvietis. Gadu pirms misijas starta rīdzinieks, fiziķis Benjamiņš Joffe saņēma NASA balvu par tehnisko jaunievedumu izstrādi “Cassini” kosmosa kuģim. Šī atklājumiem bagātā misija noslēgumu piedzīvoja pavisam nesen, 2017. gada 15. septembrī.

 

 

Pašiem savs satelīts – Venta-1

Nav gluži tā, ka latviešu spožākie prāti strādātu tikai lielvalstu kosmosa izpētes sasniegumu labā. Piemēram, 2011. gadā tika izstrādāts un 2017. gada 23. jūnijā polārajā orbītā palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis Venta-1. Projektu vada Ventspils Augstskola, un pavadonis paredzēts kuģu satiksmes Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS), sakaru starp pavadoņiem un attēlu uzņemšanas kameras izmēģinājumiem.

 

 

Par mata tiesu no latvieša pirmajiem soļiem uz Marsa

2014. gadā pasauli pāršalca ziņas, ka grupiņa kosmosa entuziastu ar projekta “Mars One” nosaukuma gatavojas lidojumam un pirmajai cilvēces misijai uz Marsu. No vairāk nekā 200 000 pretendentu uz iespēju uz visiem laikiem pamest Zemi un pārcelties dzīvot uz Marsa par kandidātu izvēlēts tika arī latvietis Pauls Irbins. Vēl vairāk – viņš pat izturēja atlases kārtu un kļuva par vienu no 1059 kandidātiem, kuri cīnījās par iespēju lidot uz Marsu. Diemžēl Pauls no cīņas izstājās atlases trešajā kārtā. Tādēļ latvietis tomēr neiekļuva starp 100 veiksminiekiem, kuri kāroja pēc ceļazīmes uz sarkano planētu.

 

 

Dāvana Latvijas Simtgadē – “Latvijas pirmie 100 km kosmosā”

Nav noslēpums, ka mūsdienu tehnoloģiju attīstības jomā Latvija liek nobālēt ne vienai vien attīstītajai lielvalstij. To pierāda arī šī gada sākumā veiktie izmēģinājuma raķešu starti projekta “Pirmie Latvijas 100 km kosmosā” ietvaros. Plānots, ka 2018. gadā kosmosā dosies pirmā Latvijā radītā raķete, kurai pa spēkam būs sasniegt 100 km augstumu, tādējādi apliecinot Latvijas potenciālu nākotnē nostiprināt savu vietu starp kosmosa izpētes lielvalstīm. Projekts, kura ietvaros norisinās darbs pie raķetes izstrādes, ir Zinātkāres centra ZINOO un LMT iniciatīva, bet to atbalsta Rīgas Tehniskā Universitāte un pat LR Aizsardzības ministrija.

 

[adrotate banner="3"]

Pievienojies mums arī šajos sociālajos tīklos: