Cik bieži Latvijā Ziemassvētki tiek aizvadīti bez sniega? Dažviet pat 40-50% gadījumu!

22/12/16 12:08 | Raksta autors : Brivbridis.lv


 

Šogad pirmās divas decembra dekādes bija siltākas par normu, kā arī tika pārspēti vairāki diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

 

 

Arī Ziemassvētkos gaidāms, ka laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, kuru ietekmē gaisa temperatūra gandrīz visā valsts teritorijā turēsies virs 0 grādu atzīmes, kā arī būs novērojami nokrišņi, kas lielākoties būs lietus, vien valsts austrumos arī slapjš sniegs. Līdz ar to arī Ziemassvētkos nekur Latvijā zemes virsmu sniega sega neklās. Savukārt 24. decembrī un otrajos Ziemassvētkos gaidāmas vēja brāzmas, kas var sasniegt arī vētras spēku.

 

 

Lai noskaidrotu cik neparasti ir šādi bezsniega Ziemassvētki, jāieskatās pagātnē. Laika posmā no 1981. gada trīs gadus visur Latvijā Ziemassvētki tika aizvadīti bez sniega. Zīmīgi, ka visi šie gadi ir bijuši pēdējos desmit gados – 2006., 2013. un 2015. gadā. Bet teritoriāli Ziemassvētki bez sniega ir no 9% gadījumu Latvijas austrumaugstieņu apgabalos līdz gandrīz katriem otrajiem Ziemassvētkiem Baltijas jūras piekrastē.

 

Sniegs_Ziemassv-1

 

Savukārt sniegotākajos Ziemassvētkos sniega segas biezums Latvijā svārstās no 27-51 cm. Visbiezākā sniega sega – 51 cm 1981. gada otrajos Ziemassvētkos tika novērota Vendzavā, bet vidēji Latvijā vissniegotākie Ziemassvētki bija 2010. gadā, kad vidējais sniega segas biezums bija 30,6 cm, Rucavā sasniedzot pat 47 cm.

 

 

Pēdējos gados ir piedzīvoti pāris ļoti silti Ziemassvētki, no kuriem vissiltākie bija 2011. gadā, kad Mērsragā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz pat +10,0°C, tomēr arī pagājušogad 24. un 25. decembrī vairākās novērojumu stacijās tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi.

 

 

Vidējā gaisa temperatūra Latvijā Ziemassvētkos klimatiskās standarta normas periodā (1981.-2010.g.) svārstās no -5,5°C pašos valsts ziemeļaustrumos līdz -0,3°C Baltijas jūras piekrastē. Kas nozīmē, ka lielākoties šajos svētkos tiek novēroti ziemīgi laika apstākļi.

 

Divas reizes laika periodā no 1981. gada Ziemassvētkos tika novērotas vēja brāzmas, kas sasniedza stipras vētras spēku (vēja brāzmu ātrums >25 m/s) – 2003. gadā Ventspilī tika novērotas vēja brāzmas 27 m/s, bet 2011. gadā maksimālo vēja brāzmu ātrums sasniedza 25 m/s. Savukārt 9 reizes maksimālās vēja brāzmas kādā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vēja ātrums >21 m/s) – 1998.g., 1999.g., 2001.g., 2003.g., 2004.g., 2006.g., 2008.g., 2011.g., 2015. gadā.

 


Pievienojies mums arī šajos sociālajos tīklos: