Teju katrs kaut reizi ir apņēmies dzīvot veselīgāk, visbiežāk metoties zinātniski nepierādītās diētās. Taču liekā svara iemesls ir ne tikai neveselīgs uzturs, bet arī nepietiekamas fiziskās aktivitātes ikdienā un pasīva brīvā laika pavadīšana. Tieši tāpēc, pirms mesties nepārdomātā cīņā ar lieko svaru un sliktu pašsajūtu, vispirms ieteicams kritiski izvērtēt visus savas ikdienas paradumus – iesaka diētas ārsts Andis Brēmanis.

 

“Teorētiski aptaukošanās apkarošanas risinājums ir ļoti vienkāršs – vajag ēst mazāk un veselīgāk, vairāk kustēties, nodarbojoties ar dažādām fiziskajām aktivitātēm. Realitātē daudzi cilvēki to nespēj realizēt laika un informācijas trūkuma dēļ, dažkārt arī veselības problēmu vai vienkārši slinkuma dēļ,” stāsta Dr. Brēmanis, norādot, ka uzsākt pārmaiņas iespējams un pat ieteicams pamazām un pārdomāti. Svarīgi apzināties, ka veselīgs dzīvesveids, līdz ar kuru iegūt labu pašsajūtu un celt savas dzīves kvalitāti, sastāv no virknes apzināti un mazāk apzināti veidotiem paradumiem.

 

Kā uzsver diētas ārsts, aptaukošanās nav tikai nepareiza uztura rezultāts. Bieži vien tas ir komplekss jautājums par cilvēka ēšanas paradumiem, ķermeņa kopšanu, fiziskām aktivitātēm, adekvātu atpūtu un emocionālo labsajūtu. Tāpēc ir svarīgi savus paradumus izvērtēt kritiski, un sākt ar atzīšanos pašam sev, ka trūkumi pastāv. “Interesants un interaktīvs veids, kā izvērtēt savus paradumus, ir “Lielais Latvijas veselības tests”, kuru aizpildot ikviens saņem ieteikumus, kas ļauj izvērtēt nevēlamos paradumus – vai tā ir ēšana pie televizora, pārlieku maz miegam veltītas stundas, smēķēšana, nepietiekams ūdens patēriņš vai sevis pakļaušana regulāram stresam. Ja vien spējam kritiski izvērtēt savus ieradumus, saskatīt tos veselīga dzīvesveida virzienus, kuros spējam ko manīt, tad to izskaušana jau ir svarīgs solis cīņā ar lieko svaru un par labāku pašsajūtu,” stāsta Andis Brēmanis.

 

Apatukošanās pati par sevi ir hroniska slimība, kas pasliktina dzīves kvalitāti. Turklāt paaugstināta ķermeņa masa var būt veicinošs faktors virknei citu slimību, kas saistās gan ar izmaiņām tauku un ogļhidrātu vielmaiņā, gan pārslogojot locītavas un mugurkaulu. “Savā praksē esmu pieredzējis dažādas svara samazināšanas metodes, dažas ļoti šausminošas, pat veselību gandējošas. Neveiksmīgi svara samazināšanas mēģinājumi var novest cilvēku līdz depresijai, nervu sistēmas traucējumiem – nervozitātes, nemiera, dusmām, bezmiega, pārliekas emocionālās jūtības u.c. Tādēļ lieko kilogramu samazināšanai ir ļoti svarīgi izvēlēties pareizo metodi, pirmkārt, lai nerastos iepriekš minētās saslimšanas, otrkārt, lai iegūtu stabilu vēlamo rezultātu. Tāpēc ikvienu aicinu sākt ar kritisku paradumu izvērtēšanu. Arī viena, šķietami nebūtiska, bet nevēlama un neveselīga paraduma maiņa var būt labs pamats ceļā uz mērķi,” rezumē Dr. Brēmanis.

Iepriekšējais rakstsLatvijas iedzīvotājiem bīstami paradumi pret savu veselību
Nākamais rakstsUztura speciāliste: kā Jaunā gada apņemšanos ‘ēst veselīgāk’ ieviest dzīvē