Meiteņu sarunas: Liekais svars

28/05/14 12:31 | Raksta autors : Brivbridis.lv

Foto:iStockphoto LP/sxc.hu
Foto:iStockphoto LP/sxc.hu

 

BrīvBrīdis.lv sāk jaunu iknedēļas stāstu sēriju – Meiteņu sarunas. Katru nedēļu trīs jaunas sievietes sarakstīsies par kādu aktuālu tēmu, un šo diskusiju mērķis ir parādīt tev piemēru par to, kā draudzenes tiek galā ar savām problēmām, kā ikdienišķi kārto savas problēmsituācijas. Ceram, ka tas palīdzēs arī tev – dos iedvesmu, vai vienkārši parādīs, ka kāds domā tāpat kā tu.

Iepazīsimies – īsumā:

Visas trīs ir bijušās klasesbiedrenes, kuras šobrīd dzīvo katra savā Latvijas pilsētā. Satikties sanāk reti, taču sarakstīties attālums netraucē.

 

Kate, 30 gadi

Kate-meitenu-sarunas

Dzīvo kopā ar sava bērniņa tēti Kasparu, kurš gan šobrīd devies peļņā uz ārzemēm. Pašlaik dzīvo mājās, taču vēlas atsākt darbu.

 


Marta, 30 gadi

marta-meitenu-sarunas

Dzīvo kopā ar vīru Sandi un bērnu. Abi strādā mājās.

 


Daina, 31 gads

daina-meitenu-sarunas

Dzīvo kopā ar vīru Kristu un audzina dēlu, gaida ģimenes ieaugumu. Strādā mājās.

 

 

Daina: Čau, vecās! Sen neesam sarakstījušās! Kas jauns Jūsu dzīvēs? Es šodien pamanīju, ka laikam vasara klāt, jāvelk no skapja tālākā stūra piemērotas drēbes, bet tad aizdomājos, ka pati šai sezonai galīgi neesmu gatava! Kārtējo pavasari! Kā Jums?!

 

Marta: Čau! Es kārtējo reizi esmu izgāzusies pēc pilnas programmas… Jau janvārī domāju, ka jāsāk tievēt – iesāku, apstājos, tā arī palika. Tagad sveru vienu tonnu un domāju – vasarā labāk ārā nerādīties! Šī vispār ir mana sāpīgā tēma!

 

Daina: Marta! Tu atkal pārspīlē, neticu, ka ir tik traki, bet nu – pašai jau nav labāk, turklāt kažoks arī normāli atlaists, labi, ka ar Kristu jau esam kopā veselu mūžību šis vairs nepamana manas ataugušās spalvas! Un, nesaprotu, pa kuru laiku tie dižie tievēšanas un sevis uzlabošanas plāni izgāžas, uzreiz pēc Jaunā gada, kad dots svinīgais solījums – sākt jaunu, skaistu dzīvi?! Murgs!

 

Marta: Beidz, mēs vienkārši pārāk sen neesam tikušās.

“Asociēju sevi ar Bridžitu Džounsu…”

Kaut kā baigi nelāgi sanāk ar to svaru. Par spalvām – es izsmējos, kad izlasīju Tavu vēstuli, Daina! Es cenšos rūpēties par sevi (lai gan kājas par to šobrīd neliecina), bet tas, ko rāda svari man reizēm sabojā garastāvokli un vēl liek domāt – kam censties? Labāk pārvākties uz dzīvi pagrabā.

 

Kate: Sveikas! Jā, tā īsti nav sanācis laiks sarakstīties. Jā, vasara klāt, tomēr jārādās ārā ir, jo forš laiciņš. Man arī ir piemetusies šāda veida problēma un esmu pievērsusies sava svara mazināšanai, bet nu jau par vēlu, bet neko darīt, kas iesākts, tas jāturpina. Kā Jūs, meitenes cenšaties atbrīvoties no liekajiem kilogramiem?

 

Daina: Nu, ko tad Tavējais saka – Marta!? Noteikti tak dievina tāpat kā agrāk?! Vai varu ievākties pie Tevis pagrabā, mans kažoks lieti noderēs?! Un, Kate – zini kā es cenšos nomest svaru = ar cenšanos – tālāk neesmu tikusi!

 

Marta: Ko darām? Es cenšos spiest uz dārzeņiem un augļiem, atturēties no saldumiem, bet neesmu jau arī no dzelzs. Tāpat – gribas šo un to. Manējais? He – Sandis jau neko, nesūdzās, attiecības ir labas, viss forši, bet pašai šķiet, ka tāda drīz viņam apnikšu! Tik pasolu gan sev, gan viņam – šoreiz nu gan BŪS – un tā tas apstājas tāpat kā iepriekš… Ko lai dara? Kā sevi motivēt? Ko sev piesolīt? Tie rezultāti pārāk lēni nāk, parasti kaut kā atmetas ar roku… Pašai negribot…

 

Daina: Nu laikam jau jāsāk ar to, ka gribas pašai, ne?! Tiem večiem – kuriem pašiem alus vēderi (vismaz Kristam) un nav jāuztraucas par lieko apmatojumu –

“vīriešus jau daba kā priviliģētos iecēlusi svēto kārtā – staigā tādi kā ziemā, tā vasarā!”

 

Kate: Es uzskatu, ka svariem jau nav liela nozīme, jo sevi mierinu, ka man smagi kauli ir… Galvenais jau ir tas vizuālais un labā pašsajūta. Marta, kur ir pazudis Tavs gribasspēks, taču agrāk tas bija raksturīgi Tev, iesākt un turpināt, lai sasniegtu… Galvenais ir jadomā pozitīvi un izdosies sasniegt savu mērķi! Es uz doto mirkli mēģinu tautā dzirdētu – ābola etiķa lietošanu, pati jūtos labi, kaut gan citreiz diezgan pretīgi paliek to dzerot…

 

Daina: Kate – Tu kā jau skolas laikā, ber kā no grāmatām! Mīļā, dzīvē jau viss nav tik vienkārši! Pozitīvā domāšana, pozitīvā motivēšana- pozitīvā pļūtīšana tā visa ir, personīgi man viss ar + zīmi, kaut kur aizķēries!?!

 

Kate: runājot par vīriešiem, es savējo nemaz neņemu vērā, ja jau mīl, tad mīl mani tādu, kāda esmu, kāda gan nozīme tam svaram. Ar viņu ir tieši otrādāk – viņš grib dabūt klāt… Smiedamās saku, lai ņem man nost, es tikai būtu laimīga. Bet lūk, kādam ir nelaime pie svara tikt..

 

Daina: Nu tā jau viņi tik saka, ka mīl tādas kādas esam, bet paši siekalojas uz žurnālu tievulēm!!!!

 

Marta: Tas ir baisi patiesībā! Es to etiķi esmu pamēģinājusi, bet no smakas vien jau nelabi! Nu bet jā – ja tas būti tik vienkārši – visi mēs būtu tievi. Un tā tas ir – citi sūdzas par to, ka pārāk kalsni. Es arī labprāt padalītos ar kādu. Kā, lai sevi piespiež iesākto nepamest? Jums parasti vienmēr bija kādi labi ieteikumi!

 

Kate: Ir jātic sev un saviem spēkiem un jāsalīdzina kaut vai bildes un jāmotivē sevi uz to, kādas mēs kādreiz bijām… Nav noslēpums, ka par svaru pat nerunājām, jo viss ar mums bija kārtībā. Hmmm, nav nemaz tik traki, es to etiķi dzeru jau labu laiku, nekāda vainīte, vienīgi jāskatās, lai kuņģis neiziet no ierindas.

 

Daina: Man viena paziņa stāstīja, ka viņai ir kūku diēta – lai pieņemtos svarā, jo reāli ir spalvas vieglumā, nu tas ir kaut kas! Nu man šķiet, ka vislabākais ir censties ēst pareizi – bet – man jau šķiet, ka tā pārtika ir pilna ar visādiem ēēē un bēēē, ka nemaz nevar zināt, ko lietojam!

 

Kate: Tā ikdienas pārtika un stresi arī mūs noved pie šāda iznākuma.

“Neko bez konservantiem nevar nopirkt, tas ir vājprāts!”

Labi, ka pie mājas ir dārziņš, un tagad var spiest uz aukstajām zupām, jo ir silts laiciņš. Domāju, ka mums izdosies, jo šādā laikā nemaz tik daudz negribas ēst. Galvenais ir daudz, daudz jadzer un tos saldumus nedrīkst vispār!

 

Daina: esmu mēģinājusi neēst pēc 18:00, Jums neiesaku, palika tik slikti, ka ģību un nebija spēka – tikai sevis mocīšana! Jā, jācer uz silto laiku, kad apetīte mazāka! Bet svars jau ir tikai viena problēma – kā Jums ar celulītu! Man uz kājām ir tīrā apelsīnu audze!!!

 

Kate: Neēst nav labi, ir jāēd bieži, ik pa 3 h, bet maz un dažāda veida pārtiku. Nedrīkst ēst miltu izstrādājumus, ir kādu laiciņu no tiem jāatturas. Par celulītu man nav ko komentēt, patreiz ar ko tādu neesmu saskārusies…

 

Daina: o.k., sēdošs darbs, mazkustīgums, bet kur tāds murgs rodas?! Nu manai mammai viņas 60 kājas gludas, bez šīm briesmām!

 

Marta: Jā, pārtika ir piesātināta ar visu ko. Es jau cenšos ieturēties, esmu 3 kilogramus dabūji atkal nost – bet tas nenāk viegli, jo sāku atkal no sava trakākā dzīves svara… Cenšos ēst minimāli, bet tā, lai būtu spēks. Taču ar sportošanu traki – skriet man nepatīk, es nezinu, ko īsti pasākt. Laika nav – sēžu savos darbos līdz ausīm iekšā un ar to arī sevi mierinu – nav jau kad, citādi jau varētu. UZ sporta zāli iet negribu – ne man vēlme, ne finanses atļauj. Regulārai vingrošanai arī kaut kā apsīkst tā degsme. Slinkums uzvar!? Dzeru ūdeni (tiesa, zinu, ka tas jādara vairāk), cenšos arī saldumus neēst.. Bet nu – tāpat ir gana grūti. Tie paši 3 kg nācās ļoti grūti… Turklāt, tālāk jau ir vēl grūtāk – ne tikai dabūt nost nākamos, bet noturēt, lai vēl tie paši neataug atpakaļ.

 

Daina: Kate! Tu gan esi laimīga! Negribi paņemt daļu (celulīta) no manis un iepazīties?! Nu, Marta, apsveicu ar

 

“3 kg mīnusā – iedomājies – 3 cukura pakas – reāli, cik tas ir liels apjoms”

Tu esi malacis!!! Man arī ir grūtības ar ūdens dzeršanu, esmu pietiekami lasījusi un zinu, cik tas ir būtiski, bet nevaru saņemties!!!

 

Kate: Man pat nav ienācis prātā kāpt uz svariem, jo man tie cipari neko neizsaka, jo, kad jutīšos labi, sapratīšu, kad svars ir tik nost, cik vēlējos. Pats galvenais ir ēšana, jo ar sportošanu var saglabāt labu fizisko formu tikai tad, kad jau liekais svars vairs nav… Tak met tos svarus nost, nevajag Tev svērties… Un – nē, paldies, nevēlos iepazīties ar celulītu, jo zinu, ka tas nebūs tikai uz vienu dienu…

 

Marta: Gribas jau, lai uzreiz esmu tieva. Tie 3 kg reizēm iepriecina, bet reizēm atgādina, ka patiesībā – baaaaaaigais darbs vēl priekšā. un tas biedē. Varbūt tas arī ir tas, kas vēlāk nolaiž rokas un darbasparu?

“Es esmu svaromāne – točna! Es atzīstos! Sveros rītā vakarā…”

 

Daina: Svaromāne! Ko tādu vēl nebiju dzirdējusi!

 

Marta: es arī nē, ieviesīšu svešvārdos!

 

Kate: Labs nāk ar gaidīšanu, nekas nenotiek uzreiz, visam ir jāpieliek sava veida pūles… Ziniet, arī horizontālais sports ir labs veids kā tikt no liekā svara, jo tas ir salīdzināts kā 120 km noskrējiens…

 

Daina: Tu domā – seksu?! Runā skaidri, lai blondīnei pielec!

 

Marta: Tas der! Bet par seksu šoreiz nesāksim, atstāsim nākamajai sarakstei!? Man Sandis jau sāk kliegt pēc vakariņām! Laikam būs jābeidz. Meitenes, moš atrodam kopsaucēju?

 

Kate: Jā, es domāju intīmā dzīve… un tā tīri pēc programmiņas, bieži, ar pilnu atdevi!

 

Marta: Uzliekam sev uzdevumu? Motivāciju tam svaram? Piesakām karu šim pa ritīgo! Es apsolu nenolaist rokas un pacīnīties, lai ir vēl kādi kilogrami, ar ko jums palielīties 😉

 

Kate: Domām ir liels spēks, vajag tikai domāt pozitīvi un censties šo mērķi sasniegt, jo tas mums visām ir pa spēkam!

 

Daina: Kā teica viena slavenība(neatceros, kura) – mazāk rīt vajaga! Nu tad rīsim mazāk, centīsimies kustēties vairāk (vismaz biežāk piecelt pakaļu no datorgalda) un baudīsim pavasari!

 

Marta: Daina, es ceru, ka tas nav tikai vārdos… Man vēl vakariņas priekšā. Turamies!

 

Tas ir grūts darbs! Bet ne nepadarāms! Svars, lai ripo – nav variantu 😉

 

Kate:

“Domāsim līdzi, ko ēdam, dzersim daudz, daudz ūdeni, sportosim gultā un tieksimies uz savu mērķi, lai to sasniegtu!”

Bija ļoti jauki ar jums parunāties, no sirds priecājos. Vēlu veiksmi! 🙂

 

Daina: Nu tad labu apetīti, man arī kā reizi sakārojās kaut ko apēst! Hmm – sākam tievēt no rītdienas!!!

 

Marta: Kā parasti – ai, rīt.. Ok, meitenes, tiekamies! Man prieks, ka papļāpājām! Jūs vienmēr uzlaboja omu un sniedzat motivāciju – spēku! Bučas!

 

Kate: Es turpināšu jau iesākto, kā arī ņemšu vērā jūsu priekšlikumus un padomus, lai viss izdotos pēc iespējas ātrāk… arī es dodos vakariņot! 🙂 Uz tikšanos!

 

Daina: Nu tad līdz citai reizei, pacenšamies, lai mums ir kāda laba ziņa! Sveicieni Jūsējiem un bučas!


Pievienojies mums arī šajos sociālajos tīklos: