Meiteņu sarunas: Otrais bērns ģimenē. Vai ir laiks?

22/07/13 15:30 | Raksta autors : Brivbridis.lv

Foto:iStockPhotosLP/sxc.hu
Foto:iStockPhotosLP/sxc.hu

 

Šoreiz meiteņu sarunās tēma – otra bērna ienākšana ģimenē, vai pienācis īstais laiks (un vai tāds vispār var pienākt)?! Tiek apspriestas domas par grūtniecību un meiteņu šaubas par to vai viņas spēs sadalīt savu mīlestību un rūpes starp divām atvasēm.

BrīvBrīdis.lv pirms divām nedēļā uzsāka jaunu iknedēļas stāstu sēriju – Meiteņu sarunas. Katru nedēļu trīs jaunas sievietes sarakstīsies par kādu aktuālu tēmu, un šo diskusiju mērķis ir parādīt tev piemēru par to, kā draudzenes tiek galā ar savām problēmām, kā ikdienišķi kārto savas problēmsituācijas. Ceram, ka tas palīdzēs arī tev – iedvesmos, vai vienkārši parādīs, ka kāds domā tāpat kā tu.

 

Iepazīsimies – īsumā:

Visas trīs ir bijušās klasesbiedrenes, kuras šobrīd dzīvo katra savā Latvijas pilsētā. Satikties sanāk reti, taču sarakstīties attālums netraucē.

 

Kate, 30 gadi

Kate-meitenu-sarunas

Dzīvo kopā ar sava bērniņa tēti Kasparu, kurš gan šobrīd devies peļņā uz ārzemēm. Dzīvo mājās, taču vēlas atsākt darbu.

 

Marta, 30 gadi

marta-meitenu-sarunas

Dzīvo kopā ar vīru Sandi un bērnu. Abi strādā mājās.

 

Daina, 31 gads

daina-meitenu-sarunas

Dzīvo kopā ar vīru Kristu un audzina dēlu, gaida ģimenes pieaugumu. Strādā mājās.

 

Kate: Čau, manas foršās! Ir atkal pienākusi diena, kad varam kopīgi pavadīt laiku, tikai žēl, ka virtuāli. Kā Jums iet ar svariņu? Ja jārunā par mani, tad nu gan ir traki, jo bikses sāk krist nost… a tur kur vajadzētu dabūt nost, tur nesanāk. Bet nu, etiķīts (ābolu etiķis – red.) aiziet uz urrā! Esmu priecīga, ka pēc mūsu sarunas, ir manāmi uzlabojušās manas un Kaspara savstarpējās attiecības! Mēs cienam un spējam jau izprast viens otru.

Marta: Čau, čau, mīļās! Man ir tā, ka kopumā nost ir 5 kg. Redzēt gan to vēl nevar, drēbēs just arī ne visai, bet vismaz redzu to uz svariem, jo aizvien uz tiek kāpju rītā vakarā. Ar Sandi arī tagad viss ok, vismaz lielākajā daļā laika. Sanāk jau pastrīdēties, bet nu nekas nopietns šajā nedēļā nav bijis. Prieks par to. Un prieks par Tevi, Kate, ka attiecības uzlabojušās!

Daina: Čau, mīļās! Beidzot atkal sazināmies, ar nepacietību gaidīju šo dienu! Nu man par svara izmaiņām nebūs, ko īpaši palielīties,

“jo tā kā esmu stāvoklī – tagad jau tikai ies plusā uz urrā!” 

Nu, ko darīt! Lai gan nejūtu nekādas trakās rijelības lēkmes, cenšos tomēr turēt sevi grožos! Ar Kristu viss kārtībā, paķīvējāmies – pamīlējāmies un ir labi, mīlu jau viņu un ir viņš mans lieliskais, lai gan brīžiem šķiet kā vislielākais ienaidnieks! Euu, Marta! Tu nu gan esi malacis – piecas cukura pakas jau mīnusā!!!

Marta: Zini, Daina, es tā par Tevi priecājos, ka nevaru vārdos aprakstīt. Ceru, ka es arī kaut kad drīzumā varēšu teikt šos smukos vārdus – esmu stāvoklī. Bērns jau visu laiku bēbīti prasa. Vienu rītu pamodās un teica: mammu, tēti, māsiņu gribu

„Jā, 5 cukura pakas. Esmu starā, ik tiešām! Prieks par paveikto, bet nāk dikti grūti tas viss. Uzēd vienā mirklī, bet nost… ujjj!!!”

Kate: Jā, Martiņ, man par Tevi arī prieks. Es sāku jau apsvērt domu par svara sekošanu ar svaru palīdzību, jo lai zinu tos savus ciparus.

Daina: Marta, mēs esam tik līdzīgas – arī mans dēlēns saka, ka grib tieši māsiņu!

Marta: Nu nav jau nekas traks par tiem svariem, Kate, tas it kā papildus stimulu dod, vismaz man. Paskatos – o! ir nost, ideāli. Vai tieši pretēji – nav nokrities vai bišku vairāk kā būtu vajadzējis būt –  viss, neēdu. Tā kaut kā vismaz sevi kontrolēju. Jo reizēm, īpaši vakaros uznāk lielais rijamais, kad jāsaņem sevi rokās. Daina, gan jau būs māsiņa, es jau gaidu, kad ziņosi, ka būs zināms – pukiņš vai meitiņš. Kā ar Tevi, Kate? Nedomājat par otru?

Daina: Bet, mīļās, lai gan tas fakts jau ir noticis, būsim drīz 2 bērnu vecāki,

„mani visu laiku nepamet sajūta, ka nodarīšu Tomiņam pāri, ka nemācēšu sadalīt mīlestību…brr… domas visādas šaudās pa galvu!”

Meitenes, Jūs abas arī gribat otru bebi? Zinu, ka Marta – esi par to ieminējusies?!

Marta: Mīļā, man ir tieši šādas pašas sajūtas. Lai gan beidzot esmu secinājusi un sapratusi, ka tiešām vēlos otru bērnu un arī “strādājam” nopietni pie tā, bet tās domas, ka atņemšu Esterei kaut ko līdz ar to, ka atstāšu viņu novārtā, vai varēšu mīlēt us vienādi utt. Šīs domas reizēm beidz nost!

„Pirms laika bija tā – nē, ne par ko! būs man viens un cauri, bet tagad… Tik ļoti vēlos. Kaut kāds klikšķis!”

Daina: Marta, man prieks, ka esi pārdomājusi un ceru, ka drīz vien iepriecināsi ar pozitīvu ziņu!

Kate: Man tik ļoti patīk bērni, ka noteikti drīz gribētu vēl vienu atvasīt, es ļoti gribētu dvīnīšus ļoti ! Un jā, ja iet runa par vienu bērniņu, tad noteikti meitenīti. Jo tagad te paralēli auklēju meitenīti, sapratu to, ka man nepietiek laiks, lai pilnvērtīgi šo dienu pavadītu. Meitenītēm frizūriņa katru dienu, tad nadziņi jālako, jākrāso, jāraksta, jāskaita, jālasa utt… Nevaru sagaidīt, kad dēliņš izaugs lielāks…

Marta: Pirms mēneša, kad satikāmies pie manis, kad vēl Kate ar mazo atnāca – es paskatījos uz jums un sapratu – es gribu!

„Kate, Tu man laikam to klikšķi uztaisīji ar savu mazuli rokās!”

Kate: Jā, un ja vēl viegli tas bērniņš nācis pasaulē, tad tāda sajūta, ka katru gadu varētu bērniņu iznēsāt…

Marta: Jā, Kate, Tev jau bija apbrīnojmas dzemdības! Tik ātri viss notika! Malacis –  tu daudz staigāji! No Tevis katrai vajadzētu mācīties!

Daina: Bet, mīļās, ja mēs gribam otru – mums ar Kristu tā bija, neskaitāmus mēnešus centāmies, rīkojāmies un ikreiz, kad ieraudzīju, ka draudzene ar sarkano žiguli atbrauksi (mēnešreizes :D) –  pilnīgi jāraud bija, kāpēc tagad tādas šaubas?! Un man jau Toms piedzima bez problēmām un ātri, bet jau tagad iedomājoties par to beigu procesu atkal šermuļi pārskrien, nav jau nekāda izprieciņa! Bet tas gan nemazina vēlmi pēc bērna – tā nu tas mums, sievietēm, iekārtots, kaut mocītos dzemdībās kaut 2 dienas, mātes instinkts dara savu…

Kate: Es uzsaktu, ka bērniņš var atnākt vismazāk gaidot.

„Ja jau tā būs lemts, tad tā notiksies un nav pamata uztraukties. Bet tā sajūta, ka bērniņš ir puncī taču ir neaprakstāma un gribas to piedzīvot vēl un vēl… Tikai uz priekšu!”

Marta: Oi, izprieca nu galīgi nav! Un man bija ķeizars, pēc kura no gultas ilgu laiku vispār necēlos. Tā anestēija bija ritīgs monstrs. Manam organismam nepatika. Un, visticamāk, jau, ka otram arī būs ar ķeizaru jādzimst. Un šaubas,  domāju, Daina, kļūs tikai lielākas. Vismaz es domāju, ka man tā būs… Bet tas nemainīs faktu, ka gribu bērnu. Ja pirms laika bija tā, ka domāju, nu ja būs – nekas, bet, kad aizkavējās mēnešreizes, raudāju, uztraucos, sapratu, ka negribu otru. Bet tagad – pārdzīvoju, kad ieraudzīju, ka sākušās.

„Jā, Kate, tā sajūta ir forša. Gribās, lai visi redz, ka vēderā mazulis. Izgāzt to punci, kamēr tas vēl nav tik redzams. Vismaz man tā bija!”

Daina: Nu kau kāda putra sanāk, ne?! Te vēl negribam un pardzīvojam, te gribam – un vajag jau TAGAD! Ne?! Un vispār, kad gaidīju Tomu es neizbaudīju grūtniecību, jo man bija – it kā kauns, neērti, nu tāda dīvaina sajūta, bet tagad gan, lai gan vēl 100% neapzinos šo faktu, jo nekas vēl vizuāli nav mainījies, zinu, ka tiklīdz vēders būs manāms, uzvilkšu visskaistāko kleitu un, lai visi redz, ka gaidu BRĪNUMU!

Kate: Marta, ja jau viss ir sadzījis, tad var dabīgi dzemdēt, ja ir 2 gadu starpība. Ta kā viss ir atkarīgs no tava veselības stāvokļa.

Marta: Jā tas viss ir tā jokaini.

„Un nemelošu, ir tāda greizsirdība (baltā) uz tevi – Daina, par to, ka tu jau gaidi.”

Daina: Aiii, nu, Marta, būs kā jabūt – bērniņš pats izvēlēsies, kad un kā viņam jāpiedzimst, pats galvenais, lai ir vesels!

Marta: Protams, ka tas galvenais, lai vesels. Un pareizi jau saki, Kate, ka var pēc 2 gadiem, taču aizvien jau labāk iesaka tomēr otro arī ar ķeizaru. It kā jau tagad sāk praktizēt to, ka var dabīgi pēc tam dzemdēt, bet nu… aiii, no tā bail.

Kate: Es arī, kad gaidīšu otro vai cerams – dvīnīšus, vēlos grūtniecību baudīt.

„Jo gaidot Egmontu ļoti daudz bija stresa un asaru, kas radās starp mani un draugu, te šķīrāmies, te kopā un tā visu laiku. Neziņa par nākotni, tīrais teātris citu acīs, bet iekšēji slīkstot asarās.

Uzskatu, ka tieši tas ir laiks, ka sieviete ir visskaistākā un lepnākā – ir jābūt tā, nevis citādāk!

Daina: Jā, kas tik mums nav jāpiedzīvo – kādi mums visām kontrasti bijuši, mīļās!

Marta: Kate, pilnībā piekrītu un būs taču tev viss kārtībā! Gan jau vairs nebūs tāda situācija! Un varēsi izbaudīt visu laiku! Galvenais, ka zinām, ko vēlamies!

Daina: Vai esat arī domājušas, ka, piemēram, ja tagad mūsu mazie ir mierīgi un jau paaugušies un varam sākt palēnām  ieietvecajās sliedēs, bet nu viss atkal sākies no sākuma… pamperi, maz miega utt….

Marta: Jā, arī par to esmu domājusi, jo tā kārtīgi izgulējusies neesmu visus šos gadus, kamēr man ir Estere. Viss jau tiek pakārtots viņai. Lai gan meita man nebija tas nemierīgais nakts negulētājs, bet tik un tā jau ir citādāk, nekā, kad esi tikai kopā ar vīru. Bet gan jau galā tiksim. Esat taču stipras!

Daina: Mīļās, man jāpabeidz atskaites, nav vairs īsti laika! Sazināmies tad atkal jaunnedēļ!

Marta: Būs labi!

„Galvenais zini, ka šīs mazās mīlestības dēļ būsi gatava uz visu!”

Man jau arī Sandis gaida, jo grib tikt tieši pie šī datora un apsolīju aizskriet ar Esteri kurpes viņai nopirkt. Tiekamies pēc nedēļas pa šo pašu laiku, ja?

Daina: Zelta vārdi, Marta, savu bērnu dēļ mēs būtu gatavas caur uguni un ūdeni iet!

Kate: Ir tik skaists laiciņš, ka vajadzētu mums satikties, gribas jūs satikt, kā arī bērniņus. Viss ir ļoti atkarīgs no mums pašām, ja mēs būsim mierīgas, arī mazā dvēselīte visu mierīgi uztvers…  Mīļās, nu man jāskrien, varbūt beidzot pastā būs kāda naudiņa atsūtīta…. Dainiņ, ēd daudz dārzenīšus un visu, kur daudz vitamīni, dzer ūdentiņu un saudzē sevi! Man liels prieks par Tevi!  Martiņ, arī Tev pienāks laiks, kad bērniņš Tavā puncī dzīvosies! 🙂 Bučas! Jaukas jums šīs dieniņas! Uz tikšanos!

Marta: Turamies! Paldies, Katiņ, arī tev novēlu visu to labāko! Lai jums jauka nedēļa, mīļās! Gan jau drīz tiksimies! Jānoorganizē satikšanās! Bučas un čau – pagaidām.

Daina: Noteikti jāsatiekas klātienē un jāizklačojas par visu sīkāk!

 

Lasi arī iepriekšējās meiteņu sarunas:

Meiteņu sarunas: Liekais svars

Meiteņu sarunas: Vīriešu loģika

[adrotate banner="3"]

Pievienojies mums arī šajos sociālajos tīklos: