PATIEŠĀM BAISI: 10 spoku apsēstākās vietas tepat, Eiropā

22/10/16 18:10 | Raksta autors : Brivbridis.lv


 

Vai tu tici spokiem? Šīs vietas neatstās vienaldzīgu nevienu. Lai nu kā, pagātne mūs spēj aizvest pa ļoti tālām vēstures takām, bet ir lietas, ko izskaidrot var tikai retais. Taču, iespējams, izskaidrojums nemaz nav vajadzīgs? Aplūko vietas, kas tiek dēvētas par visbaisākajām Eiropā.

 

 

Francija. Parīzes Katakombas

1-parizes-katakombas-Fraser Mummery

Foto:Flickr.com/Fraser Mummery/CC

 

Lai gan Francijas galvaspilsēta tiek dēvēta par “Gaismas pilsētu”, tomēr zem šīs metropoles atrodas tumša pazemes pasaule, kur atrodami aptuveni 6 miljoni skeletu. Tās ir Parīzes Katakombas – vecu alu, karjeru un tuneļu tīkls, kas stiepjas simtiem jūdžu garumā un visapkārt izklāts ar mirušo kauliem. Katakombu sākums sakņojas kaļķakmens karjerās, kas atrodas pilsētas nomalē. Šis dabas resurss ticis lietots kopš romiešu laikiem, kur tika iegūti celtniecības materiāli pilsētas ēku celtniecībai, veidojot tās izaugsmi un paplašināšanos. 18. gadsimta otrajā pusē šīs kaļķakmens raktuves, kas tagad atrodas zem pilsētas un krietni paplašinājušās gadsimtu gaitā) tika izveidotas par apbedījumu vietām. Šajā laikā vairākas Parīzes kapsētas, piemēram, “Les Innocnts” (lielākā pilsētā) kļuva pārpildītas, kas radīja haosu – nepareizus, pat neiespējamus apbedījumus, kā rezultātā kapi palika atvērti un bija redzami mirušie ķermeņi. Gluži dabiski, ka apkārt esošie iedzīvotāji sāka sūdzēties par spēcīgo smaku un slimībām, kas radās tā rezultātā. 1786. gadā bijušais “Tombe-Issoire” karjers tika iesvētīts un pārdēvēts, pārveidots par Parīzes Katakombām. Pagāja divi gadi līdz visi kauli no “Les Innocents” tika pārvesti uz katakombām. Turpmākajās desmitgadēs turp tika pārvietoti arī kauli no citām kapsētām un pēc franču revolūcijas tika uzsākta prakse mirušos uzreiz apbedīt katakombās. Darbs pie katakombu izveides tika pabeigts 1860, gadā. Septiņus gadus vēlāk tās tika atvērtas sabiedrībai. Kopumā līkumotie tuneļi stiepās vairāk nekā 300 km garumā. Katakombas joprojām atvērtas plašākai apskatei, piekļuve liegta vien nelieli daļai šī tīkla.

2-parizes-katakombas-Randy Connolly

Foto:Flickr.com/Randy Connolly/CC

Neraugoties uz to, ka kopš 1955. gada daudzas katakombu vietas tika slēgtas piekļuvei, septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados tās tika iekarotas, atjaunotas un pārvērstas pat par radošām telpām. Vienā no šiem pazemes “dobumiem” pat tika izveidots slepens amfiteātris – ar milzīgu kino ekrānu, projekcijas iekārtām, dažādām filmām u sēdvietām. Vēl kādā tika izveidots neliels bārs un restorāns. Vai arī tu vari iedomāties pastaigu starp neskaitāmiem galvaskausiem? Redzēt tik daudz reālu skeletu vienkopus, protams, tāpat ir biedējoši, taču ir datētas neskaitāmi daudz liecības par spokainām lietam, kas tur norisinās. Pieskārieni, jūtami skatieni, lietu pārvietošanās ir paši nevainīgākie.

 

 

Skotija. Edinburgas pils

3-edinburgas-pils-xlibber

Foto:Flickr.com/xlibber/CC

Šī burvīgā viduslaiku pils ir ļoti skaista, jo tā atrodas uz klints daļas. Taču iekšā, tukšajās zālēs un šaurajās Edinburgas ieliņās, ir dzirdamas mirušo atbalsis. Vismaz tā tiek stāstīts. Vietas, kur visvairāk spokojas ir Dienvidu tilta velves un cietums. Mazās, pamestās ieliņas agrāk tikušas izmantotas, lai apbedītu dažādu slimību karantīnu un mēra upurus. Vēl šajā apkārtnē spokojas suņu rēgi, bundzinieks bez galvas un neskaitāmi ieslodzītie, kuri tur bijuši Franču septiņu gadu un Amerikas neatkarības kara laikā. Un paraugoties vien uz skatu, kāds paveras ap pili, teju ikvienam rodas aizdomas par spoku klātbūtni. Pils vēsture aizsākās pirms vairākiem gadsimtiem, līdzi ar karalienes Magarētas nāvi 1093. Gadā. Kopš tā laika tur mitušas neskaitāmas gan karaliskās, gan militārās paaudzes, daudz cilvēku tur dzimuši, dzīvojuši, miruši un daļa no viņiem aizvien klīst riņķī, iestrēguši starp pasaulēm. Gadu gaitā ir bijuši daudz novērojumu par to, ka te tiešām norisinās mistiskas, pārdabiskas lietas. Par to pārliecinājušies arī skeptiķi. Kāds rausta tevi aiz drēbēm vai aiz rokas, pēkšņi nokrītas ķermeņa temperatūra, parādās mistisks tēls, kas pēkšņi arī izgaist… tās ir vien dažas no satraucošajām lietām, kas slēpjas aiz šīs pils sienām.

 

 

Itālija. Poveglia sala

4-sala

Šī mazā sala atrodas netālu no Venēcijas. Gadu gaitā tā tikusi izmantota dažādiem mērķiem, taču, iespējams, viens no šokējošākajiem – tā bija vieta, kurp veda izolēt cilvēkus, kuri sirga ar buboņu mēri un tā saucamo Melno Nāvi 14. un 17. gadsimtā. Kopš tā brīža par salu vijās daudz dažādu baumu. Mūsdienās tā ir neapdzīvota un tuvējie iedzīvotāji tai cenšas mest pēc iespējas lielāku līkumu. Tiem, kuri tomēr uzdrošinājušies uz tās izkāpt, stāsta, ka bijuši dzirdami baisi un spocīgi kliedzieni. Ir pat bijuši stāsti par dažādiem briesmīgiem sopku iemiesošanās gadījumiem, apsēstībām. Nepilnus 7 hektārus lielo salu ir pat iespējams iegādāties, taču neviens neuzdrīkstas to pirkt. Pēdējo reizi, kad kāds potenciālais pircējs to apmeklējis 1979. gadā, viņš ar bēgšanu no tās aizbēdzis nakts vidū. Un nevelti par to klīst šausmu stāsti un, iespējams, tur patiesi spokojas, ja uz salas divreiz tika vesti sirgstošu cilvēku bari un atstāti tur nāves nolemtībai. Vēlāk mirušie mesti kaudzēs un dedzināti, lai sērga neizplatās tālāk, ārpus salas robežām.

 

 

Anglija. Ancient Ram Inn

5-inn

Atrodas Glaučesteršīrā. Jebkurā gadījumā – tici spokiem, vai tomēr nē, ceļojums uz šo vietu ir diezgan neparasts piedzīvojums. Čīkstoši grīdas dēļi, ledaini aukstas sienas, pelējuma smaka, dīvaina paskata/spokaina āriene, plaisas, uzburbusi siena (izskatās apaļa) – viss, kas vien iedomājams mājai, kurā spokojas. Lai gan dīvainais ārienes paskats varbūt vēl neliekas nekas mulsinošs, atrodoties blakus šai mājai realitātē, sajūtas mainās. Stāsti, kas apvij šo māju nav domāti gļēvuļiem: slepkavības, sātanistu rituāli un bērnu upuri ir vien daži no tumšajiem noziegumiem, kas šajā ēkā notikuši. Turklāt nozīmīgs ir arī fakts, ka tā celta uz kapsētas. Vairāki no šīs mājas apmeklētājiem esot pat tik ļoti nobijušies no tur esošā, ka lekuši laukā pa logiem. Ne viens vien apgalvo, ka tur dzirdami spocīgi un baisi bērnu kliedzieni un jūtami it kā neredzama spēka pieskārieni, pat žņaugšanas sajūta. Karolīna Hamfrīza, kuras ģimene Ram Inn dzīvojusi aptuveni 50 gadus, stāsta, ka viņas tēvs kopš pārvākšanās vairs nekur nedodas bez savas Bībeles. Taču neraugoties uz mājas reputāciju un visiem nostāstiem, aizvien atrodas cilvēki, kuri tomēr vēlas šajā 1145. gadā celtajā mājā pārnakšņot. Saimniece to arī ļauj – aptuveni 30 Eur un arī tu vari pavadīt nakti šeit. Iepriekšējie viesi ir bēguši prom pat nakts vidū apgalvojot, ka redzējuši mēbeles “peldam” pa istabām, meitenes tēlu, kurš klīdis pa gaiteņiem, jutuši pieskārienus un ne to vien.

5-istaba

Foto:CatersNewsAgency

Hamfrīzas kundze stāstījusi, ka arī pati dzirdējusi nogalināto bērnu kliedzienus vienā no guļamistabām. Kad viņa šo istabu piepildījusi ar dažādām rotaļlietām, šķiet, šie rēgi nomierinājušies. Taču, ja tie būtu vienīgie…

 

 

Francija. Chateau de Brissac

6-pils-francija

Šīs brīnišķi skaistās Francijas pils pirmsākumi meklējami tālajā 11. gadsimtā. Tā ir iespaidīga un vislielākā Luāras ielejā. Leģenda vēsta, ka pils īpašnieka sieva tur ļāvās kaislīgiem laulība pārkāpumiem, ielaidās dažādās afērās, orģijās. Reiz vīrs viņu pieķēris kopā ar mīļāko un nežēlīgi nogalināja abus. Iespējams, viņš tobrīd uzskatīja, ka ticis galā ar šo problēmu, taču upuri viņu neatlaida. Viņu kliedzieni biedē visus pils apmeklētājus, kuri tur apmetas, arī mūsdienās. Vairāki cilvēki stāsta, ka pat redzējuši šīs sievietes spoku. Kad cilvēki pirmo reizi ierauga šo ēku, lielākoties iespaidi liecina par to, ka tā ir īsta pasaku pils. un nevar nepiekrist, tā patiesi ir ļoti skaista. Paaudžu paaudzēs apdzīvotā pils gan mūsdienās biedē ar vienu stāstu – šo dubultslepkavību 15. gadsimtā, kā rezultātā par saimnieci šeit uz visiem laikiem kļuva tā dēvētā “la Dame Verte” jeb tulkojumā – Zaļā Dāma. Pils tika uzcelta 11. gadsimtā, karaļa Filipa II valdīšanas laikā. 15. gadsimtā Pjērs de Breže – karaļa Čārlza VII galvenais ministrs pili pārbūvēja. To mantoja viņa dēls Žakēzs de Breže, kurš apprecēja Francijas Šarloti – Čārlza VII ārlaulības meitu, kura, neraugoties uz to, tika ļoti mīlēta kā karaļa Luisa XI pusmāsa. Šarlotes un Žakēza laulība nebija laimīga – viņa pastāvīgi krāpa savu vīru. Tas, ka viņš tos reiz pieķēris un nogalinājis, kā vēsta leģenda, ir skaidrs, tikai atšķiras versijas par to, kā tas ir noticis – iespējams, viņš nepaguris cirta ar zobenu, bet tik pat iespējams, ka ieslodzījis neuzticīgo sievu tornī, kur vēlāk to bezkaislīgi nožņaudzis, vienots vien ir fakts, ka pēc tās reizes ne Šarlote, ne viņas mīļākais netika redzēti. Vienots ir arī Šarlotes spoka tēls, kāds klīst pa pils ejām – zaļā kleitā (tāpēc iesaukta par Zaļo Dāmu) ar seju, kas līdzinās galvaskausam – tai redzami it kā tumši caurumi acu un deguna vietās. Cilvēki stāsta, ka dzirdējuši viņas vaidus un kliedzienos jo īpaši agrās rīta stundās.

 

 

Norvēģija. Akershus Festning

7-norvegija-cietoksnis-Lars Tiede

Foto:Flickr.com/Lars Tiede/CC

 

Šis cietoksnis tiek uzskatīts par visspocīgāko vietu Norvēģijā – arī tev, paraugoties uz to, visticamāk, labpatiksies domāt, ka šī ir ļoti baisa vieta. Tas tika uzcelts Oslo 13. gadsimtā un vēlāk ticis izmantot kā cietums. Daudzi cilvēki tur zaudēja dzīvības, vēl vairāk tika nacistu noslepkavoti Otrā pasaules kara laikā. Nu šo cilvēku dvēseles klejo ap cietoksni un spokojas tā apmeklētājiem. Leģenda vēsta arī par suni, kurš dzīvs aprakts cietokšņa pamatos – arī šī nabaga dvēsele vēl šodien klaiņo turpat, nerodot sev mieru. Personāls stāsta, ka vairākkārt ir dzirdēti čuksti cietokšņa tumšajos koridoros un ir justs dīvains spēks, kas teju stumj atpakaļ, nelaižot doties tālāk. Cilvēki stāsta arī par dzirdētiem izmisuma pilniem kliedzieniem un ķēžu graboņu naktīs. Esot redzēti pat cietumsargi, kuri stāv un pēkšņi izgaist. Vai arī tu varētu uzdrošināties turp doties vēlā nakts stundā?

 

 

Īrija. Leap Castle

8-leap

Ja pilī ir telpa, kas nodēvēta par “Asiņaino Kapelu”, tad nudien uzreiz ir skaidrs, ka tajā risinājies kas nelāgs. Tā uzcelta15. gadsimtā. Tajā notikuši dažādi dzimtu kari un kapela savu nosaukumu ieguvusi divu brāļu cīņas rezultātā. Pils pirmo īpašnieku – O’Korolu dzimtas nesaskaņas auga augumā (kārtējais stāsts par labo brāli un slikto), līdz viens nogalināja otru, kurš bija priesteris. Tajā mirklī telpa ieguva “Asiņainās kapelas” nosaukumu un pils spoku apsēstas vietas titulu. Taču izrādās – ne tikai tas. Pils atrodas uz vecās druīdu zemes, kas pieredzējusi ļoti daudz slepkavību daudzo gadu gaitā. Pils renovācijas laikā strādnieki uzgāja apakšzemes cietumu, kur reiz tika ieslodzīti cilvēki un pakļauti nāvei. Tur tika atrasti neskaitāmi cilvēku kauli, kabatas pulksteņi un citas lietas. Mūsdienās pls ir privātīpašums, taču to aizvien iespējams aplūkot. Tiesa – šī baisā vieta netiek rādīta apmeklētājiem. Daudzi cilvēki ir pieredzējuši baisas lietas pilī. Viens no briesmīgākajiem spokiem, ko tur iespējams sastapt tiek saukts par “Tas” – maza auguma būtne (aptuveni pieaugušas aitas lielumā) ar bojātu seju. Tiek lēsts, ka tad, kad “Tas” parādās, telpā jūtama arī sēra un trūdoša līķa smaka. Vēl redzamas ēnas, kas pārvietojas, pieredzēti arī kustoši priekšmeti, kas it kā paceļas gaisā, bet pēkšņi atkal atrodas savā vietā tā, it kā nekas nebūtu noticis. Ir arī istaba, kas tiek dēvēta par “Slepkavības bedri”, jo tur esot redzams neiztīrāms asiņu pleķis. Pa pils telpām staigā arī Sarkanā Dāma – sieviete ar dunci rokās, kura laiku pa laikam atvēzējas, it kā gribētu kādam iedurt. Leģenda vēsta, ka šī ir sieviete, kuru sliktais O’Korolu brālis izvarojis. Viņa palikusi stāvoklī, taču tiklīdz bērns piedzimis, O’Korols viņu nogalinājis. Sieviete, nesēdama to pārdzīvot, padarījusi sev galu. Pilī spokojas arī divas mazas meitenes – Emīlija un Šalrote. Emīlija nomirusi 11 gadu vecumā, kad nokritusi no pils aizsargmūra virsotnes.

 

 

Austrija. Moosham Castle

9-zalcburga

Uzbūvēta pirms vairāk nekā 800 gadiem, šī pils Zalcburgā ievieš dažādus nostāstus. Tās skaistums vijas līdzi ar šausmām. Bieži tiek dēvēta par raganu pili un iemesls tam ir diezgan skaidrs. Tā reiz bija vieta, kurp veda sievietes, kuras tika apsūdzētas un turētas aizdomās par to, ka ir raganas. Tur viņas sagaidīja ļoti nežēlīgs liktenis – viņas tika spīdzinātas, līdz beigās tām nocirta galvas. Interesanti, ka burvestībās un raganībā tika apsūdzēti arī vīrieši vecumā pat no 10 – 80 gadiem. Spīdzināšanas metodes bija ļoti baisas – karsti gludekļi, moku spīles, nocirstas rokas. Daudzi atzinās burvestībās vien tādēļ, lai nebūtu jācieš šīs mokas, parakstot sev nāvesspriedumu uzreiz. Lielākā daļa no viņiem bija jaunāki par 21 gadu. Tagad viņu spoki klīst pa pils koridoriem, brūvē dažādas mikstūras un biedē pils apmeklētājus. Pils darbinieki un apmeklētāji stāstījuši, ka ir ļoti daudz gadījumu, kad sajusts, ka kāds it kā blakus elpo, šī elpa pat reāli esot jūtama, dzirdami dažādi trokšņi – durvju aizciršanās, soļi. Daudzi pat ir redzējuši neizskaidrojamu baltu, peldošu miglu pārvietojamies. Pilij, šķiet, ir patiesi baisa atmosfēra, jo diezgan bieži tās tuvējā apkārtnē atrodami beigti brieži un citi lopi, kas licis domāt, ka šī ir bijusi ne tikai raganu, bet arī vilkaču teritorija.

 

 

Čehija. Houska Castle

10-cehija

Leģenda vēsta, ka šī ēka tikusi uzcelta uz “kaut kā”. Šis “kaut kas” ir bijis caurums, kas pilns ar ļaunumu, dēmoniskiem monstriem. Caurums bijis tik dziļš, ka ne galu, ne malu tam nav varēts redzēt – tas bijis kā ceļš uz bezdibeni.  Lai pārbaudītu, kas tur atrodas, tika veikti testi ar cietumniekiem. Cilvēks iesiets striķī un laists lejā. Pēc brīža viņš izmisīgi kliedzis, lai velk atpakaļ augšā. Kad uzvilkts, viņš bija pilnībā mainījis savu izskatu – kļuvis sirms un novecojis par vairākiem desmitiem gadu. Šis cilvēks tika atzīts par nepieskaitāmu un ievietots psihiatriskajā klīnikā, kur dažas dienas vēlāk neskaidros apstākļos nomira.  Galu galā tomēr izdevies šo caurumu noslēgt un ēka palikusi savā vietā līdz pat šai dienai. Tas ir atkarīgs no katra paša – ticēt šiem nostāstiem vai tomēr nē, bet ar to vēl viss nebeidzas. Otrā pasaules kara laikā nacisti šo ēku izmantoja, lai veiktu tur mistiskus eksperimentus. Neviens nezina, kas notika aiz slēgtajām durvīm, bet vēlāk tur tika atrasti neskaitāmi cilvēku skeleti. Šīs vietas apmeklētāji nereti stāstījuši par mistiskajām sajūtām, kas pārņem tur atrodoties, kā arī par redzētajiem spokiem, kā veidoli esot gan kā cilvēki, gan briesmoņi. Citi apgalvo, ka jutušies tā, it kā būtu sasieti ķēdēs. Tiek uzskatīts, ka Houska pils ir kā barjera starp divām pasaulēm. Vai tas patiesi ir ceļš uz elli?

 

 

Rumānija. Hoia-Baciu mežs

hb3

Tas tiek saukts par Rumānijas Bermudu trīsstūri. Šī valsts teju ikvienam zināma ar dažādiem nostāstiem, jo īpaši Transilvānijas saistība ar Grāfu Drakulu. Taču izrādās te ir vēl kas baiss. Pašā Transilvānijas centrā, nedaudz ārpus senās pilsētas Klužas Napokas atrodas Hoia-Baciu mežs. Tas slavens ar dažādām paranormālām parādībām, ieskaitot, NLO novērojumiem, neizskaidrojamiem kliedzieniem un mistiskiem mirkļiem, ko izdodas fiksēt pat kamerām. Vietējie ir pārliecināti, ka mežs ir apsēsts un tiek izteiktas variācijas, ka tā varētu būt mājvieta pašam Nelabajam. Tie, kuri dodas šajā mežā nereti stāsta, ka pēkšņi tur sajutuši trauksmi, sliktu dūšu vai migrēnu. Bieži pēc apmeklējuma cilvēkiem parādās mistiski izsitumi, skrāpējumi, pat apdegumiem līdzīgas rētas. Noslēpumainā meža raksturs nebeidzas ar tā ietekmi uz cilvēkiem.

13220936_1118862231469466_7664852885269693542_n

 

Pat koki tur aug citādi, to stumbri nereti izskatās it kā būtu apdedzināti, turklāt meža vidienē ir gandrīz regulāras formas aplis, kurā neaug ne koki, ne krūmi. Viens no skaidrojumiem – tā esot vieta, kur reiz nolaidies lidojošais šķīvītis. Lai nu kā – šajā mežā notiek kas neparasts un to var apliecināt teju ikviens, kurš tur spēris savu kāju.

 

 

Kura no šīm vietām tev šķita visbaisākā? Varbūt kādā no tām esi bijis un tev ir pašam savs stāsts par to?

[adrotate banner="3"]

Pievienojies mums arī šajos sociālajos tīklos: