Ir sācies rudens, bērnu dārza un skolas laiks. Iesnas un klepus atcilpo pie bērniem ātri vien, jo īpaši tad, kad straujāk mainās gaisa temperatūra. Arī pieaugušie saņem „dāvanu”- aizliktu degunu, kaklu un šķavās asarojošas acis.

 

Tas nav patīkami nedz bērnam, nedz lielajiem. Ko darīt? Vislabākais ir stiprināt imūnsistēmu laicīgi, visa gada garumā, bet arī šodien sākt to darīt nebūs par skādi. Ja ir jau sākusies saaukstēšanās, kurai, iespējams, komplektā ir arī temperatūra, galvassāpes un pamatīgs nogurums, tad vislabākais ir konsultēties ar ārstu un noteikti pavadīt pāris dienas mājās, līdz nepatīkamie simptomi atkāpjas un pazūd pavisam. Nav liels prieks mocīt sevi un palīdzēt saslimt vēl kādam. Lai vai kā sirdsapziņa brēktu par lielo darbu kaudzi.

 

Noteikti daudz jādzer šķidrums, zāļu novārījumi, tējas, jālieto dzērvenes, citronu, mežrozītes – visos šajos produktos ir daudz C vitamīna, kas saaukstēšanās un gripas vīrusu slimību aktīvajā laikā ir svarīgs elements, lai palīdzētu imūnsistēmai atkarot atpakaļ labu veselību.

 

Tomēr – lai tas neatkārtotos tik ātri, ir lietas, ko varam darīt lietas labā.

 

  • Nomazgājiet rokas – ik pa laikam, visas dienas garumā. Jo īpaši tad, ja būts vannasistabā, pirms katras ēdienreizes, esat braucis sabiedriskajā transportā, uzturējies sabiedriskā vietā, ar kādu sasveicinājies. Baktērijas viegli izplatās pa gaisu un atrodas uz dažādām virsmām. Roku biežāka mazgāšana ir pirmais aizsardzībā pret saaukstēšanos un to novērstu.

 

  • Deguna skalošana – izskalojiet savu degunu ar siltu ūdeni, kuram ir pievienota šķipsniņa sāls. Tas palīdzēs uzturēt jūsu degunu tīru, kā arī nenodot tālāk citiem cilvēkiem baciļus, ja gadījumā tomēr būsit saaukstējies.

 

  • Duša – vislabāk ir sevi pieradināt pie kontrastdušām. Tas spēcina imūnsistēmu un norūda organismu. Vēsa duša uzmundrina un paaugstina enerģijas tonusu. Tas ne tikai ļaus justies labāk, bet arī noskalos potenciāli kaitīgo baktēriju uz jūsu ķermeņa, kura to vien gaida, lai varētu tikt jūsu organismā. Pietiks ar mērenu dušošanos, kuru nobeidz ar vēsāku ūdeni minūti pirms skalošanās beigām. Dušoties nevajadzētu ilgāk par 3-5 minūtēm, lai neaizksalotu prom arī labās baktērijas.
     
  • Pozitīva attieksme – pozitīvas attieksmes saglabāšana palīdz atvairīt jebkuru slimību. Ja gadās saslimt, nevajadzētu uz to pārlieku koncentrēties, mokot sevi ar pārdomā, kas gan netiek izdarīts dēļ saslimšanas. Domājiet par sevi kā par personu, kas reti saslimst.

 

  • Nesmēķējiet – un arī būtu jāizvairās no uzturēšanās piesmēķētās telpās. Cigarešu dūmi var kairināt elpceļus un palielināt uzņēmību pret saaukstēšanos un citam infekcijām. Pat pasīvā smēķēšana var padarīt jūs vai jūsu bērnus uzņēmīgākus pret slimībām.

 

  • Vienreizlietojamie kabatslakatiņi – laba lieta, ja kāds ģimenē ir saslimis. Noteikti jārūpējas par vēdinātām telpām, rūpīgi jāmazgā trauki, slimniekam jābūt atsevišķi saviem traukiem, lai samazinātu risku, ka saslimst arī pārējie.

 

  • Nepieskarieties savai sejai – vismaz pacensties, ja atrodaties tuvumā cilvēkam, kurš ir saaukstējies, vai esat sabiedriskā vietā, jo deguns, acu un mutes zona ir uzņēmīgi pret baciļiem.

 

  • Uzturiet māju tīru – virsmas, kurām pieskāries saaukstējies cilvēks, vēl stundu saglabā dzīvotspējīgus baciļus, tāpēc bieži un regulāri spoguļus, durvju rokturus, krānus, mēbeļu virsmas, tastatūras un gaismas slēdžus notīriet ar ziepjūdenī vai dezinfekcijas šķīdumā samērcētu tīru drānu.

 

  • Ja bērns ir saaukstējies, noteikti uzturiet tīras viņa mīļākās rotaļlietas. Arī tās ir lieliska vieta, lai baktērijas tur bezrūpīgi uzturētos.

 

  • Izmetiet laukā – visus izlietotos papīra dvielīšus un kabatslakatiņus uzreiz metiet laukā, jo tie ir lielisks baktēriju avots, kas var piesārņot virsmas ( jāmet papīrgrozā, nevis jānomet uz galda ).

 

  • Veselīgs dzīvesveids – un pilnvērtīgs uzturs, pietiekams miega daudzums, regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt uzturēt imūnsistēmu labā stāvoklī, lai cīnītos pret infekcijām, vai arī – lai saslimšana noritētu vieglā formā un pēc iespējas īsākā laikā posmā.

 

  • Stresa kontrole – pētījumi pierāda, ka cilvēkiem, kuri cieš no emocionālā stresa, ir novājināta imūnsistēma, līdz ar to – viņi uzņēmīgāki pret infekcijām, nekā kolēģi, kuri ir mierīgāki.

 

  • Vīrus aktīvajos periodos būtu jāplāno iepirkšanās tajos laikos, kad ir vismazāk cilvēku.

 

  • Svaigs gaiss – laukā būtu jāuzturas vismaz stundu divas dienā. Arī telpām ir jābūt labi izvēdinātām.

 

  • Karsti, veselīgi dzērieni – tas nozīmē, ka dzēriens ir 37 – 40 grādus karsts. Tuvu cilvēka ķermeņa temperatūrai. Dzēriens nedrīkst būt verdošs, tik karsts, ka var applaucēties.

 

  • Daudz šķidruma – vismaz 1,5 – 3 litri dienā. Ja ir gadījies nedaudz apaukstēties, tad šis noteikums būtu jāievēro obligāti! Cilvēka organisms pret slimībām cīnās ar gļotu palīdzību, tāpēc ir tik ļoti svarīgi uzņemt papildus šķidruma daudzumu.  

 

 

Fakti par saaukstēšanos un gripu

 

  • Cilvēku gripas vīrusi uz priekšmetu virsmām var izdzīvot no 2 līdz 8 stundām.
  • Bērni vidēji saslimst 6 – 12 reizes gadā. Galvenais iemesls tam ir viņu ciešā saskare ar bērnudārzu un skolu vidi.
  • Uz pāris kvadrātcentimetriem biroja krēsla ir 49 baktērijas, uz datoriem – 21 000, uz telefoniem – 25 000. Jā, uz poda vāka ir mazāk baktēriju nekā uz datora klaviatūras…
  • Viens no vislielākajiem baktēriju avotiem ir… nauda.
  • Nav vakcīnu pret saaukstēšanos, jo to var izraisīt vairāk nekā 100 dažādas baktērijas.
  • Saaukstēšanās vari ilgt pat 3 nedēļas. Parasti vidējais laiks ir no 3 – 14 dienām.

 

Esiet veseli!

Iepriekšējais raksts29 dīvaini, taču patiesi fakti par mīlas priekiem
Nākamais rakstsŠokējoši: Sieviete, kura pagaršoja visu Hitlera ēdienu, ir dzīva!