Vai svīšana ir problēma un ko ar to darīt?

02/08/17 13:17 | Raksta autors : Brivbridis.lv


 

Ikvienam cilvēkam ir kāda “tabu” tēma, par kuru runā izvairīgi. Viena no šādām tēmām ir svīšana. Visi svīstam, tas ir normāli, taču runāt publiski par to izvairāmies.  Tomēr ir gadījumi, kad kārtīgi “iesvīstam”. Vai tā ir problēma?

 

Pēc Mindshare veiktā pētījuma datiem, puse Latvijas sieviešu un gandrīz tikpat (42%) vīriešu izjūt pastiprinātu svīšanu stresa situācijās. Kamēr dažiem tā nav nopietna problēma, citiem tā ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti.  Aukstas un slapjas rokas, nebeidzami sviedru traipi uz drēbēm, izvairīšanās no publiskām situācijām un vietām – tās ir vien dažas no problēmām, ko sagādā svīšana. Psihoterapeite Aina Poiša skaidro, kādi ir iemesli svīšanai, kā stress ietekmē svīšanu un ko ar to darīt.

 

Mindshare martā veiktajā pētījumā tika noskaidrots, ka vairums iedzīvotāju svīst fizisku aktivitāšu laikā (77%). Tā ir dabiska ķermeņa reakcija uz fizisku slodzi, kura laikā no organisma tiek izdalīti liekie toksīni. Tomēr ikdienā svīšanu izraisa ne tikai sportiskas aktivitātes. Gandrīz puse aptaujāto atzina, ka ikdienā pastiprināti svīst stresa situācijās (46%), kā arī steidzoties un/vai kavējot tikšanos, ko arī var uzskatīt par satraukuma situāciju (40%). Nākamais izplatītākais iemesls, kas izraisa svīšanu, ir publiskas uzstāšanās. Pēc Kantar TNS pētījuma datiem, 30% Latvijas iedzīvotāju ir norādījuši, ka jebkura publiska uzstāšanās viņos raisa vieglu satraukumu jeb lampu drudzi, savukārt 31% iedzīvotāju publiska uzstāšanās rada jau pamatīgu satraukumu.

 

“Katrs no mums reaģē dažādi stresa situācijās, un tieši svīšana ir viens no stresa izpausmes veidiem. Tā ir normāla ķermeņa reakcija. Katra cilvēka organisms darbojas citādāk, tādēļ atšķiras arī svīšanas process stresa situācijās. Kādam uztraucoties sviedri izdalās maz, savukārt cits ir vienkārši “slapjš” no sviedriem – svīst plaukstas, piere, paduses, pēdas, un uz apģērba parādās milzīgi sviedru traipi. Protams, ir gadījumi, kad svīšanu ir iespējams kontrolēt, trenējot savu prātu un ķermeni stresa situācijās, taču to izdarīt nav viegli un tas prasa laiku. Kad svīšana paliek pārlieku traucējoša un sāk kļūt par mokošu problēmu, tad ir nepieciešams griezties pie speciālista, kurš iesaka labākos risinājumus, kad citi līdzekļi vairāk nepalīdz,” skaidro psihoterapeite Aina Poiša.

 

Pētījuma dati liecina, ka jauni cilvēki vecumā no 15 līdz 29 gadiem, salīdzinoši vairāk kā cita vecuma respondenti, vislielāko svīšanu izjūt publiskas uzstāšanās laikā (29%), eksāmenu un pārbaudījumu laikā (14%), kā arī ejot uz randiņiem (9%). Psihoterapeite Aina Poiša to pamato ar pieredzes trūkumu dažādās dzīves situācijās. Gados jauni cilvēki strādā pie sava paštēla veidošanas, viņiem ir svarīgi sasniegt to pilnību, ko ir iecerējuši. Jauniešiem biežāk kā pieaugušajiem dažādas situācijas ir jaunums, no kuras veidojas arī sava veida pieredze. Nestandarta situācijas spēj viņus izsist no līdzsvara, jo realitāte neatbilst tam, kam viņi bija gatavojušies.

 

Taču tāpat kā jaunieši, arī pieaugušie svīst dažādās stresa situācijās. Katram no mums ir savas metodes, kā cīnīties ar svīšanu. Pētījums liecina, ka lielākā daļa respondentu (40%) lieto spēcīgus dezodorantus, antiperspirantus, katrs ceturtais (26%) izvairās no sintētisku apģērbu valkāšanas, savukārt 19% izvēlas vairākas reizes dienā mazgāties. Bieži vien cilvēki ģērbjas tikai melnā, nevelk nost žaketi vai pat nēsā līdzi maiņas apģērbu. Tie, kuri svīst pārmērīgi, apzinās savu problēmu un izjūt diskomfortu citu cilvēku klātbūtnē, daudzi jūtas ierobežoti un nomākti. Rezultātā viņi izvairās apmeklēt dažādas publiskas vietas, jo svīšana kļūst tik traucējoša, ka ietekmē dzīves kvalitāti, neļaujot dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

 

“Cilvēki bieži vien ir ļoti negatīvi noskaņoti – ja viņiem ir problēmas, tas nozīmē, ka tur neko nevar mainīt. Svīšana ir viena no šādām problēmām, kas rada nepilnvērtības sajūtu – ja man tā ir, tad man tā bija un būs, un tur neko nevar mainīt. Visiem cilvēkiem ir kādas savas vājības, un ir svarīgi tās apzināties un pateikt par tām kādam skaļi, ja tās kļūst traucējošas. Ja neesi apmierināts ar to, kā ir tagad, tad ir nepieciešama motivācija un gribasspēks kaut ko mainīt. Pastāv divi risinājumi: vai nu jāmazina savas problēmas saviem līdzekļiem, vai nepieciešams meklēt psihologa vai psihoterapeita palīdzība, lai saprastu – ko darīt. Svīšana un pārmērīga svīšana ir gluži kā alkoholisms – nepieciešams apzināties, ka tā ir slimība, kura ir jāārstē. Galvenais ir nekautrēties atdzīt svīšanu kā nepilnību un pieņemt palīdzību. Ja mēs esam sasvīduši, jāsaprot, ka citiem tā smaka var traucēt. Kamēr neviens nav aizrādījis, tikmēr arī cilvēks to nesaprot un, bet, kad aizrāda, tad apvainojas. Taču pēc laika, kad viņš ir ticis galā ar šo problēmu, tad pateicas par palīdzību,” skaidro A. Poiša.  

 

Cilvēki, kuri ikdienā sastopas ar svīšanu, meklē iespējamos risinājumus, lai to mazinātu. Aina Poiša iesaka vispirms izvērtēt ikdienā lietoto uzturu, nodarboties vairāk ar fiziskām aktivitātēm un galvenokārt, domāt par savu higiēnu. Var mēģināt apmeklēt dažādas organisma tīrīšanas kūres – pirtis, saunas u.tml., lai no organisma tiktu izvadīti visi liekie toksīni. Taču dažreiz ar vienkāršiem risinājumiem netiek līdzēts, tādos gadījumos ir nepieciešams griezties pie ārsta. Izrunājot ar ārstu savu problēmu, viņš ieteiks piemērotāko risinājumu svīšanas novēršanai. Viens no tiem ir botulīna injekcijas, kas ir visilglaicīgākais un efektīvākais no visiem risinājumiem. Ar to palīdzību ir ātri un vienkārši iespējams novērst svīšanu ķermenim labvēlīgā veidā. Izvēloties piemērotāko risinājumu svīšanas novēršanā, ikviens var mainīt savas dzīves kvalitāti. Ja nebūs jāsatraucas par slapjiem sviedru traipiem uz apģērba, diskomfortu, kuru izjūtam paši un radām citiem, tad arī mazināsies stress pārējās situācijās.


Pievienojies mums arī šajos sociālajos tīklos: