Ja cilvēks dzīvo valstī, kurā nav noteikta smēķēšanas ierobežojuma, nav pārsteigums, ka dzirdam stāstus par astoņgadīgu zēnu, kuram tas ir kļuvis par ieradumu. Izrādās, tieši viņš ir bijis Idonēzijas bērnu aizsardzības komisijas pamudinājums, lai sāktu pārdomāt šo valdības kļūmi un regulētu tabakas industrijas varenību šajā valstī.
Indonēzijā cigarešu iegādē tiek tērēta milzīga daļa naudas, ir izpētīts, ka tur tā ir nākamā nepieciešamības prece uzreiz aiz pārtikas. Kaut gan tur dzīvo teju 240 miljoni iedzīvotāju un lielai daļai no viņiem iztikai ir vien divi dolāri dienā (nepilni 2 eur), cigarešu noiets ir neizmērojams. Turklāt nepastāv nekādu vecuma ierobežojumu tabakas lietošanai.
Bērns smēķētājs, kuru sauc Ilhams, dzīvo Rietumjavas provinces rajonā – Sukabumi. Viņa tēvs Umārs stāstījis; “Ilhams sāka smēķēt, kad viņam bija tikai četri gadi. Šis ieradums ar katru dienu palika aizvien spēcīgāks un šobrīd dēls izsmēķē divas paciņas cigarešu dienā. Puika kļūst agresīvs, ja nevar uzsmēķēt, viņš var pat sākt demolēt māju, turklāt, pēdējā laikā viņš vairs nevēlas arī apmeklēt skolu, jo visu laiku velta tikai rotaļām un smēķēšanai.”
Lai apkarotu smēķēšanu, Indonēzijas valdība nolēma, ka jārīkojas pēc Lielbritānijas parauga un jāpaaugstina tabakas izstrādājumu cenas. Lai gan Idonēzijā valda liela nabadzība, tomēr cigarešu cenas (lai gan paceltas) aizvien ir smieklīgas – nepilns dolārs (nepilns eiro).
