Valsts ieņēmumu dienesta (VID) finanšu ministrei iesniegtajā “melnajā sarakstā” iekļauti 173 dienesta darbinieki, kuru finanšu situācija šķiet aizdomīga, atsaucoties uz VID sniegto informāciju, otrdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Šie cilvēki uzmanības lokā nonākuši, pārbaudot pērn iesniegtās deklarācijas jeb atskaites par ieņēmumiem un lielākiem izdevumiem. Patlaban deklarācijas tiek padziļināti pārbaudītas.
Pētnieks Arnis Sauka secina, ka aizdomās turēto skaits ir liels un tā ir problēma, jo neveicina nodokļu iekasēšanu un patlaban Latvijai aktuālās kaites – ēnu ekonomikas – mazināšanu. Pēc viņa vārdiem, jāapzinās, ka šādā organizācijā, kur strādā ap 4000 cilvēku un kur ir saistība ar naudu, ir ārkārtīgi lieli korupcijas riski. Šo situāciju var risināt, cilvēkus atlaižot. Tomēr eksperts iesaka palūkot uz pasaules praksi korupcijas risku mazināšanā. Viņaprāt, ja būtu mazāk darbinieku, viņi būtu vairāk kontrolēti, taču arī labāk apmaksāti.
“Ja inspektors saņem 400-300 eiro uz rokas un viņam ir iespējas paņemt 100 000 eiro kukuli, tad jābūt ārkārtīgi godprātīgam cilvēkam, pie tam visa mūža garumā, lai to neizdarītu,” komentēja Sauka.
Algām jābūt tādām, lai cilvēki uz šīm darba vietām stāvētu rindā, uzskata eksperts. Algas kā vienu no problēmas saknēm atzīst arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kuras darba kārtībā šis jautājums parādīsies pēc VID darbinieku rindu iztīrīšanas no negodprātīgiem kolēģiem.
“Atalgojums ir salīdzinoši zems izmeklētājiem, cilvēkiem, kuriem tiešs kontakts ar noziedzīgo pasauli. Tāpēc, man šķiet, loģiski būtu, ka mēs atbrīvojamies no visiem negodprātīgiem, bet tiem, kam var uzticētiem, tiem atalgojums būtu jāpalielina,” atzīst ministre.
Viņa vēl nesteidza komentēt aizdomās turēto skaitu, jo svarīgi sagaidīt pārbaudes rezultātus.
