Viņa domāja, ka drīzumā kļūs par laimīgāko sievieti pasaulē, jo laidīs pasaulē mazuli, taču tad atklājās skarbā patiesība…
Kad divdesmit divus gadus jaunā Lancome grima meistare Demija Vrigta no Kolčesteras, Eseksā – grāfistē Anglijas dienvidos ar muguras sāpēm un nepatīkamām sajūtām vienā no sāniem nokļuva slimnīcā, ārsti apgalvoja, ka šīs sūdzības, visticamāk, liecina, ka viņa ir mazuļa gaidībās.
Viņu pārveda uz grūtniecības un dzemdniecības palātu, kur tika veiktas nepieciešamās analīzes, kas atklāja augstu cilvēka horiongonadotropīna hormona jeb HCG daudzumu asinīs, kas parasti atbrīvojas tieši grūtniecības laikā, apstiprinot mediķu aizdomas.
Taču drīz vien atklājās, ka šis hormons asinīs bija atraisījies 12 cm liela, agresīva audzēja dēļ, kas bija izveidojies viņas aknās, taču, kad ārsti to saprata, bija jau par vēlu, lai glābtu viņas dzīvību.
Demijas Vrigtas vecāki Roza un Kriss dalās meitas piedzīvotajā…
“Viņa allaž bija dzīvespriecīga, jautra un ļoti laimīga meitene un mums bija ļoti mokoši noskatīties uz visu ar viņu notiekošo, tas bija kā ļauns murgs. Mēs ceram un ļoti vēlamies, lai nevienam nekad nebūtu jāpiedzīvo, kas tāds!” medijiem atklājuši bēdu sagrautie vecāki, kuri nesen zaudēja savu atvasi.
Viņi vēlas, lai palielinātos cilvēku informētība par adenokarcinomu, kas palīdzētu citiem atpazīt tās pazīmes, pirms nav par vēlu.
Britu armijas kapteinis, piecdesmit vienu gadu vecais Kriss Vrigts atklājis: „Demijai jau 2000. gadā tika konstatēts audzējs, taču tas izrādījās labdabīgs un līdz sešpadsmit gadu vecumam viņa regulāri veica veselības pārbaudes, taču viss bija kārtībā.”
Tomēr pagājušā gada novembrī jaunajai sievietei pēkšņi parādījās muguras sāpes un diskomforta sajūta labajā paribē, kas ātri pastiprinājās un viņa nonāca slimnīcā.
Lai gan Demija lietoja kontracepcijas tabletes un nebija nekādu citu grūtniecības pazīmju, ārsti apgalvoja, ka viņa, visticamāk, ir bērniņa gaidībās.
Pienāca brīdis pirmajai ultrasonogrāfijas apskatei un tās laikā tapa skaidrs, ka jaunā sieviete nebūt nav gaidībās…
Kad atklājās, ka mazulis nav dzemdē, mediķiem radās aizdomas, ka tā, iespējams, ir ārpusdzemdes grūtniecība, kad auglis sācis attīstīties kādā no olvadiem.
Ķirurģiskas manipulācijas laikā netika apstiprināta arī šī versija un pēc padziļinātākas, plašākas izmeklēšanas noskaidrojās skarbā patiesība – divdesmit divus gadus jaunajai sievietei bija audzējs pēdējā stadijā.
Tas bija ir izplatījies viņas aknās, aizkuņģa dziedzerī un citās ķermeņa daļās, kas vairs pilnvērtīgi nedarbojās, radot mokpilnas sāpēs.
“Mēs domājam, ka meitai vēl ir atlikuši pāris mēneši, ko dzīvot, taču viņas veselības stāvoklis ļoti strauji pasliktinājās un ārsti mūs gatavoja ļaunākajam!” skumjajās atmiņās kavējās Demijas Vrigtas mamma.
Neraugoties uz apziņu, ka viņa drīz aizies no šis pasaules, jaunā sieviete paziņoja vistuvākajiem, ka vēlas, lai viņi pavada vairāk laika ar viņu, sabučoja un samīļoja visus, kamēr vēl bija tāda iespēja.
„Lai gan meita izjuta mokošas sāpēs, uz ko man pašam bija ļoti grūti noskatīties, viņa cīnījās līdz pēdējam elpas vilcienam un nekad neraudāja, Demija bija īstena cīnītāja!” noteica viņas tēvs.
Skumjākais, ka viņa kopš dienas, kad devās uz slimnīcu, vairs nedrīkstēja atgriezties mājās, jo bija nepieciešama pastāvīga medicīniskā uzraudzība.
Un tad Demijas Vrigtas dzīvība izdzisa, atstājot bēdu sagrautos vecākus, divdesmit sešus gadus veco māsu Holliju, divus gadus vecāko brāli Vesliju un mīļoto puisi Miču.
Sargāsim sevi un savus mīļos!
