Pasaulslavenā aktrise nomira 1962. gadā vien 36 gadu vecumā. Par nāves cēloni tika uzskatīta narkotiku pārdozēšana, taču nu pirmo reizi savu stāstu atklājis viņas bēru organizators.
Alans Abots un Rons Hasts bija vieni no vispopulārākajiem apbedītājiem sešdesmitajos gados. Viņu apbedīšanas birojs “Abbott & Hast” bijis izslavēts īpaši slavenību bēru rīkošanā. Nu viens no šiem vīriem – Alans Abots – ir uzrakstījis grāmatu par savu darbu, par zvaigznēm, ko palīdzējis aizvadīt pēdējā gaitā… Šajā grāmatā viņš raksta arī to, ka Merilina Monro bija tik pat kā neatpazīstama, kad viņa tika atrasta mirusi.
Abots aprakstījis to, kā viņus izsaukuši Rietumu Losandželosas policijas iecirkņa policisti 1962. gada 5. augustā, kad Merilina Monro tika atrasta mirusi savās mājās Bentvudā. Par nāves cēloni tika atzīta narkotiku pārdozēšana. Policijas ziņojumā vēlāk tika ierakstīts, ka aktrises nāve klasificējama kā pašnāvība.
Abots apgalvo, ka pa visu Merilinas ķermeni varēja atrast adatas dūrienu pēdas, arī uz rokām. “Kad mēs noņēmām palagu, ar ko bija apklāts viņas ķermenis, bija gandrīz neiespējami pateikt, ka sieviete, kura tur guļ, ir tā pati skaistā aktrise, ka tas ir viens un tas pats cilvēks. Viņas seju klāja sarkani pleķi, matu saknes bija ataugušas un nagi nekopti. Viņa izskatījās pēc nabadzīgas, vecas sievietes, kura par sevi nemaz nav rūpējusies,” atklājis Abots.
“Kad cilvēks nomirst, gravitācija izraisa asins notecēšanu uz to ķermeņa vietu, kas atrodas viszemāk. Tā kā visbiežāk tā ir mugura vai kājas, šī asins izveidotā krāsa, pleķi, nav redzami apkārtējiem, piemēram, bēru dienā. Taču Merilina nomira ar seju uz leju, tādēļ viņas seja bija pleķaina un kakls ļoti pietūcis, mati izspūruši, nekopti un diezgan īsi, to saknes bija ievērojami ataugušas. Viņas patiesā matu krāsa bija gaiši brūna, nevis blonda. Viņas kājas nebija koptas, tās nebija skūtas vismaz nedēļu, lūpas bija sasprēgājušas un iekaisušas,” atklājis Abots.
“Bija nepieciešams veikt operāciju Monro kaklam, lai mazinātu tūsku. Kad saņēmām drēbes, kurās zvaigznes ķermenis bija jāietērpj, ieraudzījām kleitu un zīmīti pie tās, uz kuras bija rakstīts, ka viņa nekad nevalkāja apakšbikses. Turklāt vēl bija atvestas arī viltus krūtis, taču tās tomēr neizmantojām. Tā vietā ģērbēja viņas krūšturi sapildīja ar kokvilnu, lai mirusī Merilina vairāk līdzinātos sev, kādā viņa bija dzīva. Viņas personīgie grima mākslinieki ilgi strādāja pie tā, lai zvaigzni uzkrāsotu, tā teikt, uzzīmētu viņai seju un beigās arī uzlika viņai parūku,” turpināja Alans Abots.
