Nedēļa atklal paskrējusi vēja spārniem. Uzzināsim, kas mainījies dienassgrāmatas varoņu dzīvēs!

Pēc pagājušās nedēļas pārdomām, mums atrakstīja lasītāja Anete, kura vēlējās ar visiem padalīties arī savās sajūtās, cīnoties ar Veģetatīvo disoniju!

 

Anete (21 gads): Ar veģetatīvo distoniju (turpmāk: VD) es pirmo reizi saskāros 15 gadu vecumā, kaut pati to nemaz nenojautu vēl divus gadus pēc tam, kad man noteica diagnozi. Vienmēr esmu bijusi mazliet teicamniece visā, ko daru un diemžēl jau no seniem laikiem esmu pildījusi savas sieviešu ģimenes vīrieša funkciju, ar to apzīmējot – stabilo, mierīgo padomdevēju, ģimenes balstu, kaut pēc horoskopa esmu auns ar visām tā izrietošajām negatīvajām sekām – neiecietību, pārmērīgu emocionalitāti un spītību. Varbūt tāpēc atbildības nasta jau tik agri lika man pieaugt un jau diezgan agri prasīt no sevis maksimālo, apspiežot, kas es patiešām vēl biju – bērns.

 

Tā nu es 15 gadu vecumā pēc smagiem emocionālajiem pārdzīvojumiem mīlas frontē ieguvu VD, kas sākotnēji izpaudās kā nenosakāmas izcelsmes satraukums, sirdsdarbības paātrināšanās un svīšana un tomēr pāri visam – ļoti nelaba dūša. Es zinu, ka daudziem sākotnēji nav skaidrs, no kā nepatīkamie simptomi ir radušies un viņi neziņas mākti dodas pie ārstiem pēc skaidrojuma, tomēr es jau pašā sākumā zināju, ka tas ir manā galvā. Kad es par savu pašsajūtu lēkmes brīdī domāju pastiprināti, tā kļuva stiprāka, tomēr brīdī, kad, piemēram, kāds piezvanīja, nepatīkamās sajūtas atlaidās. Sākotnēji man bija ļoti grūti pielāgoties – es pretojos vēlmei palikt mājās, nekomunicēt ar cilvēkiem, mēģināju cīnīties un apspiest savas sliktās sajūtas. Gāju pie psihologa, kurš manu stāstu noklausoties, nemaz neapstiprināja VD (visa mana terapijas kursa laikā 6 mēnešu laikā ne reizi), tomēr palika vieglāk kaut parunājot. Zālēm es biju kategoriski pret – es netaisījos savu organismu sazāļot, jo uzskatīju, ka tā būtu kaut kāda veida padošanās sev pašai. Ģimene bija diezgan atbalstoša, kaut ar distoniķi saskārās pirmo reizi.

 

Neskatoties uz to, jau no 14 gadu vecuma man bija pastāvīgs darbs ar ļoti lielu atbildību – es strādāju par basketbola spēļu sekretāri. Varbūt kāds ir redzējis kā tas notiek – apkārt rīb bungas, ir nenormāls pūlis ar cilvēkiem, visi ir uzvilkušies, it īpaši, ja rezultāts ir neizšķirts. Jābūt neatslābstoši uzmanīgai, jo manā atbildībā ir spēles galvenais dokuments, kam ir jābūt perfektam – ir jāpieraksta iemestie metieni, piezīmes, minūtes pārtraukumi un vēl tam visam pa virsu – jādod signāls tiesnešiem par maiņām, utt. Diezgan stresaina situācija, kas ilgst pusotru stundu komplektā ar nelabu dūšu, sirds dauzīšanos, svīšanu un nenormālu uztraukumu. Būtu maigi teikts, ka katru reizi (apmēram 2 reizes nedēļā) pēc tam jutos kā izgriezta caur veļas rulli, bet, ja godīgi, tajā laikā es uzzināju par sevi tik daudz – esmu elpojusi, taisījusi ciet ausis, dziedājusi (jā, tur ir ļoti skaļš un neviens nedzird), kniebusi, skrāpējusi, lai pārvarētu savas lēkmes, jo, kā jau minēju, manas lielākās bailes bija nevis nomirt vai kā savādāk, bet tieši apvemties. Izdarīt to cilvēkos, apkaunot sevi, parādīt, ka esmu vāja, ir manas vislielākās bailes. Manā jakā, somā, džinsu kabatā vienmēr būs kāds plastmasas maisiņš, kas man aiztaupītu apkaunojumu par pieķēzīšanu. Paralēli darbam es mācījos prasīgā ģimnāzijā, kur visu laiku bija prezentāciju stāstīšanas, eksāmeni katra gada noslēgumā un zinātniskie darbi, kā arī spēlēju basketbolu 4 reizes nedēļā, sestdienās un svētdienas, dodoties izbraukumos uz citām Latvijas pilsētām.

 

Visus gadus līdz pat šodienai esmu izjutusi VD lēkmes. Pārsvarā man nepatīk atrasties ierobežotās telpās, no kurām es netiktu ārā, ja gribētu vemt. Neciešu sabiedrisko transportu, it īpaši piebāztu, teātra izrādēs vai sēdošus koncertus, kur mana sēdvieta ir vidū – tad esmu vienkārši panikā – sirds lec pa muti laukā, svīstu, auksti drebuļi, slikta dūša un milzīgs uztraukums. Neciešu arī publisko uzstāšanos, milzīgas auditorijas, pārmērīgu skaļumu un arī pilnīgu klusumu, slēgtas vietas. Man reizēm riebjas iet lielveikalos, stāvēt rindās ar iepirkumiem, gribas ātrāk tikt ārā. Diezgan smieklīgi šķiet, ka daži cilvēki VD sauc par iedomām, vēlmes pēc pažēlošanas vai uzmanības trūkuma. Interesanti, ka lielākā daļa distoniķu savas sajūtas cenšas apslēpt, nevis demonstratīvi izrādīt.

 

 Šādas sajūtas nav bijušas visu laiku – kad biju iemīlējusies, tas viss pa lielam pazuda, tomēr atgriezās, kad pēc vidusskolas sāku mācīties medicīnas fakultātē. Ar mokām izturēju pirmo kursu psiholoģiski, kurā ietilpa negulētas naktis, fizisko aktivitāšu trūkums, atpūtas neesamība, jo visu laiku ir tikai – ātrāk, ātrāk, vairāk, vairāk, darām, darām! Pasniedzēji stāsta, cik esam stulbi, neko nezinām, kādi slikti ārsti būsim. Tas viss manai VD lika pamosties no miega. Otrā kursa sākumā pēc burvīgas vasaras man šķita, ka esmu atgriezusies ellē. Es ienīdu skolu, mācību priekšmetus, mūžīgo skriešanu. Šķita negodīgi pret sevi tā izturēties. Kāpēc man sev tik ļoti jādara pāri? Neirologs ieteica dzer vājas zāles pēc visāda veida šokēšanās, kā gan es 6 gadus ar to slimoju un tikai tagad nāku pie ārsta. Punktu pielika gadījums pirms kārtējā milzīgā kontroldarba histoloģijā. Es biju pārmocījusies, jo aiz muguras bija jau divi kolokviji (tā mediķos sauc ieskaites) mikrobioloģijā un fizioloģijā. Abi šausmīgi grūti, ka knapi vilkos negulēto nakšu dēļ. Mācoties uz histoloģijas kolokviju pēkšņi sāka drebēt kājas un rokas, es nenormāli uztraucos un kaut kas tāds mani piemeklēja pirmo reizi. Es tā pārbijos un vairs nevarēju atiet 2 dienas, līdz nebija pieņemts lēmums par akadēmisko gadu skolā.

 

Kopš tā brīža esmu mainījusi dzīves vidi, pārdomājusi savu nākotni un sapratusi, ka medicīna laikam nebūs mans. Es varu pateikt paldies savai VD par aizrādījumu klausīt sirdij. Neviens ar VD nav tāds, kā ir citi. Man tīk ticēt, ka šī ir slimība tiek iedota tiem cilvēkiem, kas mēdz nokavēt dzīves skaistos brīžus skrienot un grābjot. Tā it kā brīdinot ar nepatīkamām sajūtām saka, lai apstājos un ieklausos sevī. Tomēr ar VD es cīnos vismaz reizi nedēļā. Un tieši tur tā sāls – es visu laiku sevi izaicinu, apgrūtinu apstākļus, neizvairos no situācijām vai vietām, lieku sev darīt to, ko negribu. Varbūt tāpēc, es par spīti visam eju uz saviem mērķiem, nesēžu mājās, bet apmeklēju ienīstās teātra izrādes, braucu ar sabiedrisko transportu un turpinu strādāt stresainās basketbola spēlēs, jo tas viss man palīdz apzināties savu patieso spēku. Un tā gan ir superīga sajūta, jo ar vai bez VD es turpinu meklēt laimi savā, mazliet citādajā veidā.

 

Dana (29 gadi)

Šī nedēļa pagāja tik ātri! Jāsaka, ka laikam pagājušās nedēļas izmisums un mana pat pārāk skāļā vaimanāšana par visu slikto, nākusi par labu un VD mani ir mazliet saudzējusi šonedēļ. Protams, esmu centusies izvairīties no satraukuma un stresa, arī darba kolēģe bija tik pretīmnākoša un piešķīra man brīvu nedēļu. BRĪVU! Jā, skan jau labi, bet tikai vienu dienu pilnībā atpūtos, jo vienkārši biju spiesta būt vietā bez interneta pieslēguma, pārējās dienas, ieraduma dzīta, atvēru datoru un sekoju visam notiekošajam darbā. ES  NEMĀKU ATPŪSTIES! To saku pati sev, līdzīgi kā rāda filmās par anonīmajiem alkoholiķiem, kad sanāksmju reizēs viņi skaļi atzīst savu atkarību. Lai gan man bija tik daudz brīva laika, ko pavadīt ar ģimeni vai, lai beidzot pamatīgi sakārtotu māju, galu galā, lai vienkārši atpūstos un neko nedarītu – prāts vienkārši nespēja atslēgties! Un šis stress atkal lika atgriezties nepatīkamajām sajūtām un stresam. Vienu dienu vedu dēlu uz pulciņu un jutu, ka jau no rīta iekšā viss atkal trīc, nodarbībā skatījos uz visām māmiņām un viņu mazajiem un centos saprast, kāpēc es nejūtos vienlīdz labi viņiem, bet mokos ar vēlmi piecelties un aizskriet prom no visa. Telpā bija tāds bezgaiss, kas situāciju vēl vairāk apgrūtināja. Manas sajūtas kļuva arvien saspringtākas un stresainākas, domās jau biju tik tālu, ka prātoju, kur šobrīd ir vīrs, vai viņš varēs atbraukt mums pakaļ, jo pati nespēšu nokļūt mājās. Dziļi ieelpoju un izelpju, centos nomierināties, ieklausījos apkārt notiekošajā un palēnām lēkme atkāpās. Pēc nodarbības, izejot no šīm telpām, šķita, ka esmu izlauzusies no gūsta, svaigais āra gaiss, atņēmis visas nepatīkamās sajūtas un biju brīvībā. Citas dienas, savukārt, pagāja priecīgākā gaisotnē, jutos labi un pilnvērtīgi pavadīju laiku ar savējiem. Tā šonedēļ spēlējām ar VD pingpongu – kura kuru! Kā klājās tev?

 

Sintija (28 gadi)

Laikam jāatzīst, ka šī nedēļa bijusi viena no labākajām (sajūtu ziņā), kāda ir bijusi, ja apzinos, ka esmu strādājusi tā, ka ātrākais pulksteņlaiks, kad pagājušajā nedēļā ierāpos gultā, bija apmēram 2 naktī. Zinu, ka distonija aizliedz to darīt un, ka nevajag viņu izaicināt, bet… ja ir tik pilnas rokas darba, aizmirstas pat tas. Pareizāk sakot – neviz aizmirstas, bet tiek klaji ignorēts. Pa reizītei uznāca nelieli dullumiņi, sirds skriešanas, bet to visu centos pārciest un tiku galā. Ļoti labi palīdz svaigais gaiss. Jūtu, kad izeju laukā un padzīvojos svaigā gaisā, ir labāk, ir krietni labāk. Svaigais gaiss arī dod spēku. Lai gan zinu, ka jārespektē vairāk sava veselība, nevis jādzīvo pārmērīgi vēlu nomodā, jādomā par darbu, jāpagūst iekavētais… Zinu, ka tā nedrīkst un, ka tā rezultāts var būt viena milzu lēkme… Ar prātu to saprotu, bet ar sirdi – gribas, lai visi darbi padarīti, lai ģimenei ir viss nepieciešamais, lai māja ir kārtībā. Kāpēc diennaktī ir tikai 24 stundas? Šonedēļ sapratu to, ka jūtos labi, ja daru vienīgi to, kas man tiešām patīk, nevis to, kas jādara tāpēc, ka to grib citi. Egoistiski? Varbūt! BET laikam beidzot jāsāk domāt par sevi, nevis par to, ko padomās vai teiks kāds cits. Ja gribu būt ar ģimeni – tad esmu un vienalga, ka tajā brīdī kāds ir iedomājies, ka man būtu jādara kaut kas cits. Iespējams, arī šī atklāsme ļāvusi šonedēļ izturēt nenormālo darba apjomu un vēlās naktis. Iespējams, vienkārši tas ir brīdis pirms kāda liela distonijas sprādziena, taču ceru, ka tā tas nav. Es gaidu atvaļinājumu… Lepojos arī ar savu šīs nedēļas sasniegumu – doties vienai ar velosipēdu uz veikalu… Jā, smieklīgi, taču man tas tiešām bija sasniegums! Un nekas nenotika, tāpēc jūtu to kā patiešām milzīgu sasniegumu! Turamies!

 

Tiekamies nākamajā nedēļā!

Sabiedrība

Traktora pēdas un “nomizoti” koki… Pārdroša zādzība Jēkabpilī raisa spraigas diskusijas – VIDEO

  Jēkabpilī šonakt nozagts pretrunīgi vērtētais lielgabals – daļa no pieminekļa, zem kura saskaņā ar vēsturiskajiem...

Izplatīts brīdinājums par laiku tuvākajās stundās

  Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi brīdina par laiku trešdien. 24.02.2021. nakts otrajā pusē un...

Diemžēl otrdien atkal teju 1000 Covid-19 gadījumu, miruši vēl 17 cilvēki; slimnīcās 806

  Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) trešdien vēsta, ka aizvadītajā diennaktī konstatēti vēl 983 jauni...

Magonei pēc vīra aizbraukšanas pienākuši grūti laiki

  Populārā STV šova "Slavenības. Bez filtra" viena no galvenajām varonēm, dzejniece Magone Šutoviene, nu uz...

Sinoptiķis Bricis atklāj jaunas ziņas par februāra pēdējās dienās un martā gaidāmo laiku – VIDEO

  Brīvdienās Latvijā strauji kļuva siltāks, lielā daļā valsts ir sācies meteoroloģiskais pavasaris. Tomēr vai tik...
Foto:Pexels.com/Kote Baeza/CC

Rīdziniece saņem patīkamu zvanu par bērnu pabalstu 500 eiro apmērā – pēc brīža viss sagriežas kājām gaisā

Jau ziņots, ka Valsts policija aizvien turpina saņemt iesniegumus no iedzīvotājiem, kuri iekrituši telefonkrāpnieku lamatās.  ...

Horoskopi un Testi

Foto:Flickr.com/Bousure/CC

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 25. februāris

    Auns Pielūko, lai pastāvot par savu taisnību, tu nepalaid garām kādus vērtīgus padomus un norādījumus no...
flickr.com

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 24. februāris

  Šī kopumā būs diezgan pasīva diena. Labākais, ko vari darīt, pilnvērtīgi atpūsties un/vai doties pastaigā...
Photo by Postmans from Pexels

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 23. februāris

  Izvairies no pārlieku lielas būšanas uzmanības centrā. Ko vēl zvaigznes sola otrdienai, 23. februārim? Auns Auni...
Foto:Wallpaperbeta.com;Meteo.lv

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 22. februāris

  Esi piesardzīgs, tomēr neļauj bailēm ņemt virsroku un traucēt tevi ceļā uz mērķi. Ko vēl...

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 21. februāris

Šī diena būs piemērota dažādiem svarīgiem notikumiem un lietām, kas kaut kādu iemeslu dēļ vairākkārt...

Tavs horoskops veiksmīgai nedēļai: 22. – 28. februāris

Ziemas pēdējais mēnesis mērķtiecīgi ieiet finiša taisnē! Uzzini, ko turpmākās februāra dienas paredzējušas tieši tev....

Mājai un Dārzam

Izplatīts brīdinājums par laiku tuvākajās stundās

  Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi brīdina par laiku trešdien. 24.02.2021. nakts otrajā pusē un...

Sinoptiķis Bricis atklāj jaunas ziņas par februāra pēdējās dienās un martā gaidāmo laiku – VIDEO

  Brīvdienās Latvijā strauji kļuva siltāks, lielā daļā valsts ir sācies meteoroloģiskais pavasaris. Tomēr vai tik...

Šonedēļ laiks ievērojami mainīsies – prognozes 7 dienām!

  Aizvadītajā nedēļā tika pārspēti divi minimālās gaisa temperatūras rekordi: 16.02. Bauskā termometra stabiņš noslīdēja līdz...