Nedēļa atklal paskrējusi vēja spārniem. Uzzināsim, kas mainījies dienassgrāmatas varoņu dzīvēs!

Pēc pagājušās nedēļas pārdomām, mums atrakstīja lasītāja Anete, kura vēlējās ar visiem padalīties arī savās sajūtās, cīnoties ar Veģetatīvo disoniju!

 

Anete (21 gads): Ar veģetatīvo distoniju (turpmāk: VD) es pirmo reizi saskāros 15 gadu vecumā, kaut pati to nemaz nenojautu vēl divus gadus pēc tam, kad man noteica diagnozi. Vienmēr esmu bijusi mazliet teicamniece visā, ko daru un diemžēl jau no seniem laikiem esmu pildījusi savas sieviešu ģimenes vīrieša funkciju, ar to apzīmējot – stabilo, mierīgo padomdevēju, ģimenes balstu, kaut pēc horoskopa esmu auns ar visām tā izrietošajām negatīvajām sekām – neiecietību, pārmērīgu emocionalitāti un spītību. Varbūt tāpēc atbildības nasta jau tik agri lika man pieaugt un jau diezgan agri prasīt no sevis maksimālo, apspiežot, kas es patiešām vēl biju – bērns.

 

Tā nu es 15 gadu vecumā pēc smagiem emocionālajiem pārdzīvojumiem mīlas frontē ieguvu VD, kas sākotnēji izpaudās kā nenosakāmas izcelsmes satraukums, sirdsdarbības paātrināšanās un svīšana un tomēr pāri visam – ļoti nelaba dūša. Es zinu, ka daudziem sākotnēji nav skaidrs, no kā nepatīkamie simptomi ir radušies un viņi neziņas mākti dodas pie ārstiem pēc skaidrojuma, tomēr es jau pašā sākumā zināju, ka tas ir manā galvā. Kad es par savu pašsajūtu lēkmes brīdī domāju pastiprināti, tā kļuva stiprāka, tomēr brīdī, kad, piemēram, kāds piezvanīja, nepatīkamās sajūtas atlaidās. Sākotnēji man bija ļoti grūti pielāgoties – es pretojos vēlmei palikt mājās, nekomunicēt ar cilvēkiem, mēģināju cīnīties un apspiest savas sliktās sajūtas. Gāju pie psihologa, kurš manu stāstu noklausoties, nemaz neapstiprināja VD (visa mana terapijas kursa laikā 6 mēnešu laikā ne reizi), tomēr palika vieglāk kaut parunājot. Zālēm es biju kategoriski pret – es netaisījos savu organismu sazāļot, jo uzskatīju, ka tā būtu kaut kāda veida padošanās sev pašai. Ģimene bija diezgan atbalstoša, kaut ar distoniķi saskārās pirmo reizi.

 

Neskatoties uz to, jau no 14 gadu vecuma man bija pastāvīgs darbs ar ļoti lielu atbildību – es strādāju par basketbola spēļu sekretāri. Varbūt kāds ir redzējis kā tas notiek – apkārt rīb bungas, ir nenormāls pūlis ar cilvēkiem, visi ir uzvilkušies, it īpaši, ja rezultāts ir neizšķirts. Jābūt neatslābstoši uzmanīgai, jo manā atbildībā ir spēles galvenais dokuments, kam ir jābūt perfektam – ir jāpieraksta iemestie metieni, piezīmes, minūtes pārtraukumi un vēl tam visam pa virsu – jādod signāls tiesnešiem par maiņām, utt. Diezgan stresaina situācija, kas ilgst pusotru stundu komplektā ar nelabu dūšu, sirds dauzīšanos, svīšanu un nenormālu uztraukumu. Būtu maigi teikts, ka katru reizi (apmēram 2 reizes nedēļā) pēc tam jutos kā izgriezta caur veļas rulli, bet, ja godīgi, tajā laikā es uzzināju par sevi tik daudz – esmu elpojusi, taisījusi ciet ausis, dziedājusi (jā, tur ir ļoti skaļš un neviens nedzird), kniebusi, skrāpējusi, lai pārvarētu savas lēkmes, jo, kā jau minēju, manas lielākās bailes bija nevis nomirt vai kā savādāk, bet tieši apvemties. Izdarīt to cilvēkos, apkaunot sevi, parādīt, ka esmu vāja, ir manas vislielākās bailes. Manā jakā, somā, džinsu kabatā vienmēr būs kāds plastmasas maisiņš, kas man aiztaupītu apkaunojumu par pieķēzīšanu. Paralēli darbam es mācījos prasīgā ģimnāzijā, kur visu laiku bija prezentāciju stāstīšanas, eksāmeni katra gada noslēgumā un zinātniskie darbi, kā arī spēlēju basketbolu 4 reizes nedēļā, sestdienās un svētdienas, dodoties izbraukumos uz citām Latvijas pilsētām.

 

Visus gadus līdz pat šodienai esmu izjutusi VD lēkmes. Pārsvarā man nepatīk atrasties ierobežotās telpās, no kurām es netiktu ārā, ja gribētu vemt. Neciešu sabiedrisko transportu, it īpaši piebāztu, teātra izrādēs vai sēdošus koncertus, kur mana sēdvieta ir vidū – tad esmu vienkārši panikā – sirds lec pa muti laukā, svīstu, auksti drebuļi, slikta dūša un milzīgs uztraukums. Neciešu arī publisko uzstāšanos, milzīgas auditorijas, pārmērīgu skaļumu un arī pilnīgu klusumu, slēgtas vietas. Man reizēm riebjas iet lielveikalos, stāvēt rindās ar iepirkumiem, gribas ātrāk tikt ārā. Diezgan smieklīgi šķiet, ka daži cilvēki VD sauc par iedomām, vēlmes pēc pažēlošanas vai uzmanības trūkuma. Interesanti, ka lielākā daļa distoniķu savas sajūtas cenšas apslēpt, nevis demonstratīvi izrādīt.

 

 Šādas sajūtas nav bijušas visu laiku – kad biju iemīlējusies, tas viss pa lielam pazuda, tomēr atgriezās, kad pēc vidusskolas sāku mācīties medicīnas fakultātē. Ar mokām izturēju pirmo kursu psiholoģiski, kurā ietilpa negulētas naktis, fizisko aktivitāšu trūkums, atpūtas neesamība, jo visu laiku ir tikai – ātrāk, ātrāk, vairāk, vairāk, darām, darām! Pasniedzēji stāsta, cik esam stulbi, neko nezinām, kādi slikti ārsti būsim. Tas viss manai VD lika pamosties no miega. Otrā kursa sākumā pēc burvīgas vasaras man šķita, ka esmu atgriezusies ellē. Es ienīdu skolu, mācību priekšmetus, mūžīgo skriešanu. Šķita negodīgi pret sevi tā izturēties. Kāpēc man sev tik ļoti jādara pāri? Neirologs ieteica dzer vājas zāles pēc visāda veida šokēšanās, kā gan es 6 gadus ar to slimoju un tikai tagad nāku pie ārsta. Punktu pielika gadījums pirms kārtējā milzīgā kontroldarba histoloģijā. Es biju pārmocījusies, jo aiz muguras bija jau divi kolokviji (tā mediķos sauc ieskaites) mikrobioloģijā un fizioloģijā. Abi šausmīgi grūti, ka knapi vilkos negulēto nakšu dēļ. Mācoties uz histoloģijas kolokviju pēkšņi sāka drebēt kājas un rokas, es nenormāli uztraucos un kaut kas tāds mani piemeklēja pirmo reizi. Es tā pārbijos un vairs nevarēju atiet 2 dienas, līdz nebija pieņemts lēmums par akadēmisko gadu skolā.

 

Kopš tā brīža esmu mainījusi dzīves vidi, pārdomājusi savu nākotni un sapratusi, ka medicīna laikam nebūs mans. Es varu pateikt paldies savai VD par aizrādījumu klausīt sirdij. Neviens ar VD nav tāds, kā ir citi. Man tīk ticēt, ka šī ir slimība tiek iedota tiem cilvēkiem, kas mēdz nokavēt dzīves skaistos brīžus skrienot un grābjot. Tā it kā brīdinot ar nepatīkamām sajūtām saka, lai apstājos un ieklausos sevī. Tomēr ar VD es cīnos vismaz reizi nedēļā. Un tieši tur tā sāls – es visu laiku sevi izaicinu, apgrūtinu apstākļus, neizvairos no situācijām vai vietām, lieku sev darīt to, ko negribu. Varbūt tāpēc, es par spīti visam eju uz saviem mērķiem, nesēžu mājās, bet apmeklēju ienīstās teātra izrādes, braucu ar sabiedrisko transportu un turpinu strādāt stresainās basketbola spēlēs, jo tas viss man palīdz apzināties savu patieso spēku. Un tā gan ir superīga sajūta, jo ar vai bez VD es turpinu meklēt laimi savā, mazliet citādajā veidā.

 

Dana (29 gadi)

Šī nedēļa pagāja tik ātri! Jāsaka, ka laikam pagājušās nedēļas izmisums un mana pat pārāk skāļā vaimanāšana par visu slikto, nākusi par labu un VD mani ir mazliet saudzējusi šonedēļ. Protams, esmu centusies izvairīties no satraukuma un stresa, arī darba kolēģe bija tik pretīmnākoša un piešķīra man brīvu nedēļu. BRĪVU! Jā, skan jau labi, bet tikai vienu dienu pilnībā atpūtos, jo vienkārši biju spiesta būt vietā bez interneta pieslēguma, pārējās dienas, ieraduma dzīta, atvēru datoru un sekoju visam notiekošajam darbā. ES  NEMĀKU ATPŪSTIES! To saku pati sev, līdzīgi kā rāda filmās par anonīmajiem alkoholiķiem, kad sanāksmju reizēs viņi skaļi atzīst savu atkarību. Lai gan man bija tik daudz brīva laika, ko pavadīt ar ģimeni vai, lai beidzot pamatīgi sakārtotu māju, galu galā, lai vienkārši atpūstos un neko nedarītu – prāts vienkārši nespēja atslēgties! Un šis stress atkal lika atgriezties nepatīkamajām sajūtām un stresam. Vienu dienu vedu dēlu uz pulciņu un jutu, ka jau no rīta iekšā viss atkal trīc, nodarbībā skatījos uz visām māmiņām un viņu mazajiem un centos saprast, kāpēc es nejūtos vienlīdz labi viņiem, bet mokos ar vēlmi piecelties un aizskriet prom no visa. Telpā bija tāds bezgaiss, kas situāciju vēl vairāk apgrūtināja. Manas sajūtas kļuva arvien saspringtākas un stresainākas, domās jau biju tik tālu, ka prātoju, kur šobrīd ir vīrs, vai viņš varēs atbraukt mums pakaļ, jo pati nespēšu nokļūt mājās. Dziļi ieelpoju un izelpju, centos nomierināties, ieklausījos apkārt notiekošajā un palēnām lēkme atkāpās. Pēc nodarbības, izejot no šīm telpām, šķita, ka esmu izlauzusies no gūsta, svaigais āra gaiss, atņēmis visas nepatīkamās sajūtas un biju brīvībā. Citas dienas, savukārt, pagāja priecīgākā gaisotnē, jutos labi un pilnvērtīgi pavadīju laiku ar savējiem. Tā šonedēļ spēlējām ar VD pingpongu – kura kuru! Kā klājās tev?

 

Sintija (28 gadi)

Laikam jāatzīst, ka šī nedēļa bijusi viena no labākajām (sajūtu ziņā), kāda ir bijusi, ja apzinos, ka esmu strādājusi tā, ka ātrākais pulksteņlaiks, kad pagājušajā nedēļā ierāpos gultā, bija apmēram 2 naktī. Zinu, ka distonija aizliedz to darīt un, ka nevajag viņu izaicināt, bet… ja ir tik pilnas rokas darba, aizmirstas pat tas. Pareizāk sakot – neviz aizmirstas, bet tiek klaji ignorēts. Pa reizītei uznāca nelieli dullumiņi, sirds skriešanas, bet to visu centos pārciest un tiku galā. Ļoti labi palīdz svaigais gaiss. Jūtu, kad izeju laukā un padzīvojos svaigā gaisā, ir labāk, ir krietni labāk. Svaigais gaiss arī dod spēku. Lai gan zinu, ka jārespektē vairāk sava veselība, nevis jādzīvo pārmērīgi vēlu nomodā, jādomā par darbu, jāpagūst iekavētais… Zinu, ka tā nedrīkst un, ka tā rezultāts var būt viena milzu lēkme… Ar prātu to saprotu, bet ar sirdi – gribas, lai visi darbi padarīti, lai ģimenei ir viss nepieciešamais, lai māja ir kārtībā. Kāpēc diennaktī ir tikai 24 stundas? Šonedēļ sapratu to, ka jūtos labi, ja daru vienīgi to, kas man tiešām patīk, nevis to, kas jādara tāpēc, ka to grib citi. Egoistiski? Varbūt! BET laikam beidzot jāsāk domāt par sevi, nevis par to, ko padomās vai teiks kāds cits. Ja gribu būt ar ģimeni – tad esmu un vienalga, ka tajā brīdī kāds ir iedomājies, ka man būtu jādara kaut kas cits. Iespējams, arī šī atklāsme ļāvusi šonedēļ izturēt nenormālo darba apjomu un vēlās naktis. Iespējams, vienkārši tas ir brīdis pirms kāda liela distonijas sprādziena, taču ceru, ka tā tas nav. Es gaidu atvaļinājumu… Lepojos arī ar savu šīs nedēļas sasniegumu – doties vienai ar velosipēdu uz veikalu… Jā, smieklīgi, taču man tas tiešām bija sasniegums! Un nekas nenotika, tāpēc jūtu to kā patiešām milzīgu sasniegumu! Turamies!

 

Tiekamies nākamajā nedēļā!

Sabiedrība

Atrasta pirms pusgada pazudusi sieviete; pārtikusi no sūnām un zāles

Sieviete, kura pazuda pirms sešiem mēnešiem, tika atrasta dzīvojot teltī nekurienes vidū un izdzīvojusi, ievērojot...

Kašers humpalu bodē piedzīvo pagalam neveiklu situāciju – VIDEO

  Neveiklu situāciju kādā lietoto apģērbu veikalā piedzīvojis STV šova "Slavenības. Bez filtra" zvaigzne Kašers jeb...
http://myadoftheday.com/

“Mums dzīvē viss ir nokārtojies!” Jauna vidzemniece laimē prātam neaptveramu summu un nomaksā kredītu

  23. aprīlī kāda 33 gadus veca vidzemniece Simtgades loterijā laimēja 100 000 eiro. “Es zināju, ka reiz pienāks...

Parādās ļoti gaidītas ziņas par laiku turpmāk – prognoze 7 dienām!

Šīs nedēļas otrajā pusē ciklonu ietekme turpinās dominēt - saglabāsies vēss laiks un bieži līs....

Megana Mārkla atklāj, cik patiesībā nelaimīgs ir princis Harijs

Megana Mārkla ir sarakstījusi bērnu grāmatu “Bench” un tajā ir minēts, cik nelaimīgs ir viņas...

Trešdien vēl teju 800 Covid-19 gadījumu un 12 mirušie, tostarp divdesmitgadnieks; slimnīcās 663

  Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ceturtdien vēsta, ka aizvadītajā diennaktī konstatēti vēl 773 jauni...

Horoskopi un Testi

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 7. maijs

 Tavs spēcīgākais ierocis šajā dienā būs tavi pateiktie vārdi.   Auns Auna zīmē dzimušie bieži vien iekuļas nepatikšanās,...

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 6. maijs

  Auns Auni ir drosmīgi un enerģiski cilvēki, kuri no pašreizējā zvaigžņu stāvokļa ņems visu, ko var...
Foto:Flickr.com/Latvijas armija/CC

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 5. maijs

  Lai arī lielākā daļa cilvēku jutīsies stipri iedvesmoti darbam (un arī lieliski paveiks savus plānus),...

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 4. maijs

Dienas pirmā puse solās būt diezgan nelabvēlīga īsiem izbraucieniem. Biznesa komunikācija nenoritēs gludi. Tevi var...

Šīs ir piecas bīstamākās horoskopa zīmes

Lūk, šīs zodiaka zīmes nevajadzētu izprovocēt, jo tās dusmu lēkmē var kļūt nekontrolējamas un ticams,...

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 3. maijs

Dari, ko uzskati par nepieciešamu darīt, lai pasaule kļūtu labāka, kā arī iedvesmo arī citus...

Mājai un Dārzam

Parādās ļoti gaidītas ziņas par laiku turpmāk – prognoze 7 dienām!

Šīs nedēļas otrajā pusē ciklonu ietekme turpinās dominēt - saglabāsies vēss laiks un bieži līs....

Parādās pilnīgi jauna prognoze par laiku nākamnedēļ

  Kā savā "Twitter" kontā vēsta sinoptiķis Jānis Trallis, nākamnedēļ Latvijā gaidāma ievērojama laika maiņa. "Nu jau...

Izskan nepatīkamas ziņas par laiku maija pirmajā nedēļā – prognoze 7 dienām

  Tuvākajā nedēļā laika apstākļus galvenokārt noteiks ciklonu darbība, tādēļ daudzviet, jo īpaši nedēļas sākumā, ir...