Īrijas galvaspilsētas Dublinas bezpajumtnieku vidū ir vismaz 40-50 cilvēku no Austrumeiropas, atsaucoties uz “The Irish Times”, vēsta Īrijas latviešu portāls baltic-ireland.ie
Labdarības organizācijas Mendicity Institution izpilddirektore Louisa Santoro stāsta, ka visi 40 līdz 50 ilgtermiņa bezpajumtnieki, kuri izmanto organizācijas pakalpojumus, sākot no bezmaksas brokastīm un pusdienām līdz angļu valodas nodarbībām un amatnieku darbnīcām, ir no Austrumeiropas. Viņa nav pārliecināta par to, kāpēc tā izveidojies, bet domā, ka tas ir tāpēc, ka organizācijas darbinieku vidū ir krievu, poļu un rumāņu valodu zinātāji.
Mendicity Institution klientu vidū ir arī Nikolajs Budāns (40) no Latvijas. Viņš ieradies Īrijā pirms 17 gadiem, vairākus gadus strādājis par zvejnieku un pēc tam arī būvniecības nozarē.
“Tagad man nav darba, nav dzīves un nav māju,” atzīst bezpajumtnieks. Viņš katru dienu nāk uz Mendicity Institution kantīni kopā ar savu draugu, 59 gadus veco lietuvieti Steponas Druseiku. Katru dienu vīriešiem ir jāzvana uz bezmaksas tālruņa numuru, ko nodrošina Dublinas pilsētas dome, lai uzzinātu, vai kādā no hosteļiem viņiem būs gulta, kur pārgulēt nakti.
Dažreiz vīriem ir gulta, dažreiz guļammaiss un vieta uz grīdas uz paklāja, kur pārgulēt, bet dažreiz nav pat tā un viņi nakšņo uz ielas.
“Es nekad vairs nerunāju par rītdienu,” saka Nikolajs. Viņš bez pajumtes ir septiņus gadus, kopš zaudēja darbu un vairs nevarēja atļauties samaksāt par dzīvesvietu.
