Droši vien ir nācies dzirdēt, ka ķermenis var nepieņemt, piemēram, pārstādītu orgānu vai pārlietas asinis. Taču šai sievietei ķermenis “protestēja” pret puncī augošajiem mazuļiem.
Kad Alise palika stāvoklī ar dvīņiem (vieni veselīgi dvīnīši jau viņai mājās aug), viņa bija priecīgi satraukta, taču līdz brīdim, kad saprata, ka viss ne pa visam nav tik labi kā gribētos.
“Mēs ar vīru diezgan ilgi centāmies tikt pie vēl kāda bērniņa, tāpēc prieks par to, ka esmu stāvoklī, bija patiešām liels,” TLC raidījuma “Mana neparastā grūtniecība” veidotājiem pastāstījā Alise. “Man sākās nieze. Vispirms tā bija uz manām plaukstām, virzījās tālāk pa rokām, vēlāk kļuva vēl sliktāk. Man uzradās sāpīgas čūlas, kas turpināja veidoties arī zem ādas,” atklāja jaunā sieviete.
“Kādas sešas vai septiņas nedēļas es dzīvoju domādama, ka tā ir sava veda nātrene, taču nieze un sāpes kļuva aizvien spēcīgākas, līdz man bija tāda sajūta it kā es nebūtu savā ādā. Un trakākais bija tas, ka šīs sajūtas sāka ietekmēt manas attiecības ar abiem jau esošajiem bērniem,” stāsta Alise.
“Es nevarēju turēt rokās pati savus bērnus, viņi nevarēja pieskarties manai ādai, sēdēt man klēpī… Ja kāds pieskārās manam vēderam, man šķita, ka es neizturēšu. Bet manas abas mazās meitiņas taču vēlējās apskāvienus, mīļumu, mammas klātbūtni…” sāpināta ir Alise.
Kad jaunajai sievietei palka vēl sliktāk, viņa devās uz slimnīcu, kur grūtniecei tika diagnosticēts ļoti reta ādas saslimšana – Pyoderma gangrenosum. Šo kaiti bija izraisījusi grūtniecība, kā rezultātā organismā parādījās alerģiska reakcija pret pašas gaidāmajiem bērniem.
Šī ir ļoti reta slimība, kas rodas vien vienā no 50000 gadījumu grūtniecības laikā. Tā izpaužas kā sāpīgas čūlas un neizsakāmi spēcīga nieze. Turklāt ir liels risks inficēties caur šīm čūlām, kas nozīmē, ka tas ir drauds kā mātei, tā vēl nedzimušajam mazulim.
“Es jūtos bezpalīdzīgs. Neko nevarēju darīt, lai uzlabotu viņas stāvokli. Es varēju tikai atbalstīt, mudināt atpūsties un aprūpēt, bet nevarēju palīdzēt viņai justies labāk,” stāstīja Alises vīrs Roberts.
“Zināju tikai to, ka, ja mans stāvoklis vēl vairāk pasliktināsies, man nāksies doties uz slimnīcu, lai nepārtraukti būtu ārstu uzraudzībā,” stāsta Alise. “Kad mazulīši manā vēderā spārdījās, tas bija tik sāpīgi, ka teju raudāju,” atklāj jaunā sieviete.
Ārstēšana bija ļoti sarežģīta, teju neiespējama, jo sieviete bija stāvoklī. Ārsti mēģināja dot zāles tik mazās devās, lai tikai aizkavētu slimības izplatīšanos, jo nedrīkstēja riskēt ar mazuļu veselību.
Par laimi abi mazulīši piedzima bez sarežģījumiem un nebija inficējušies ar šo ādas slimību, kas arī bija viens no iemesliem, kāpēc ārsti bija ļoti noraizējušies.
“Šobrīd gan es vairs nedomāju, ka mūsu ģimenē būs vēl kāds bērns. Mums ir četras burvīgas atvases, kas ir milzīga svētība man un manam vīram – mūsu ģimenei,” saka Alise.
