Aizbildinoties ar naudas trūkumu, Jēkabpils reģionālajā slimnīcā pacientus piesien pie gultām, atklājis Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Slimnīcā skaidro, ka tai neesot pietiekoši daudz medmāsu un viņu palīgu, kas varētu uzmanīt sirgstošos.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība 15. marta rītā no mājām Kokneses novadā 86 gadus veco Malvīni Bilinsku nogādāja Jēkabpils Reģionālajā slimnīcā. Viņa piedzīvoja insultu. Stāvoklis bija smags. Taču tas, kas izbrīnīja tuviniekus, bija kas cits. Katru reizi, kad viņi ieradās apciemot Malvīni, viņa bijusi piesieta pie gultas.
Medicīniski to sauc citos vārdos – par fizisku fiksāciju. Visbiežāk šādi savalda pacientus psihoneiroloģiskajās slimnīcās. Tāpēc tuviniekiem bija nesaprotams, kāpēc šāds līdzeklis izvēlēts insulta slimniecei. ,,Četras dienas viņa nogulēja piesieta. Mēs to visi redzējām, jo mēs viens pēc otra gājām viņu apciemot. Visu laiku karājās vai nu auduma strēmeles, vai arī viņa tika piesieta pie gultas,” šokēts par notikušo ir Malvīnes mazdēls Ainārs Krastiņš. Tuvinieki vairākkārt atraisījuši Malvīni no šīm saitēm. Tāpat vaicājuši slimnīcā strādājošajiem, kāpēc tas tiek darīts? Medmāsas parasti atbildējušas, ka paciente bijusi nemierīga. Taču neesot ieminējušās par to, ka būtu nepieciešams, lai kāds no piederīgajiem uzmanītu sirgstošo. ,,Ja es būtu zinājusi, ka tik traki ir, ja viņi būtu zvanījuši, es noteikti būtu aizbraukusi un mammīti pieskatījusi, kaut ko domājuši. Netika ne zvanīts, nekā,” pauž pacientes meita Smaida Bērziņa. Četras dienas pēc ievietošanas slimnīcā Malvīne nomira.
Par notikušo tuvinieki lūdza paskaidrojumus slimnīcas vadībai. Atbilde par to, kāpēc sirmgalve tikusi piesieta gultai, viņus šokēja: ,,Ņemot vērā to, ka slimnīcā pēdējā laikā nonāk pārsvarā smagi pacienti, kuriem lielai daļai ir nepieciešama gandrīz nepārtraukta personāla uzraudzība, ar esošo māsu palīgu skaitu nodaļā, šo uzraudzību visiem pacientiem diemžēl nodrošināt nevaram.” ,,Tad, kurus viņi uzrauga? Tos jaunākos, veselākos? Tad tos, kuri tādi slimāki, tad tos viņi pamet…. Tas viss ir nesaprotami!” norāda mazdēls Krastiņš.
Jēkabpils reģionālās slimnīcas direktors iespējamo pārkāpumu nesaredz. Viņš skaidro, ka fiziskā fiksācija nepieciešama, lai pacients nesavainotu ne sevi, ne citus palātā esošos. Medmāsu un māsu palīgu skaits, kas varētu uzmanīt sirgstošos, ir nepietiekams. Līdz ar to piesiešana gultai ir vienīgais veids, kā pasargāt pacientus no papildu traumām.
,,Diemžēl jāsaka, ka tas jau pēdējā laikā kļūst aizvien biežāk,” atklāj Jēkabpils reģionālās slimnīcas direktors Ivars Zvīdris. Viņš turpina, ka ,,tā proporcija – medicīnas darbinieks pret pacientu daudzumu – ir skarbi negatīva mūsu valstī pret to praksi, kas ir citās slimnīcās. Ja turīgākajās valstīs uz pieciem pacientiem, četriem pacientiem ir viena māsa, tad mums, diemžēl, ir 20 līdz 25 pacienti, divas māsas, māsu palīgs”. Zvīdris sūdzas, ka arī speciālās fiziskās fiksācijas saites neesot lētas un maksājot ap 580 eiro. Taču nereti tās pacienti paši sabojā un nākas izlīdzēties ar vienkāršākiem materiāliem.
Taču gultām piesien ne tikai spēcīgā alkohola reibumā esošos, arī tos, kuriem dažādu iemeslu dēļ iestājies akūts apjukuma stāvoklis. Zvīdris apstiprina, ka šādi gultām piesieti pacienti šobrīd atrodami teju katrā Jēkabpils slimnīcas nodaļā: ,,Visdažādākajās nodaļās tiek pielietota pacientu fiksācija. Fiksācija mēdz būt dažāda ilguma no dažām stundām līdz pat vairākām dienām, diemžēl. Cik ātri pacientam pāriet šie simptomi, kad pacients kļūst adekvāts, kad ar viņu var sākt komunicēt un viņš adekvāti reaģē uz medicīnas personāla norādījumiem, netraucē sev, nekaitē sev.”
Ekspertu viedokļi par fizisko fiksāciju krasi atšķiras. Vieni uzskata, ka šādu lēmumu jāļauj pieņemt tuviniekiem, citi – ka tas ir klajš cilvēktiesību pārkāpums. Pacientu ombuda pārstāve Inese Naumova uzskata, ka ,,pirmkārt, tas vispār nav pieļaujams. Otrkārt, ja ir bijusi šāda galējā nepieciešamība, tad, mēs uzskatām, ka noteikti vajadzēja runāt ar pacienta piederīgajiem.”
Savukārt Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītāja Valentīna Berga norāda, ka ,,tuvinieku akcepts nevar būt, ja tas sākas nakts laikā. Ko mēs akceptēsim, kurš būs tas tuvinieks, kur mēs atradīsim to tuvinieku pirmo, kurš saskaņā ar likumdošanu varētu dot šo akceptu. Tas nav nepieciešams.”
Atšķirīgie viedokļi apstiprina to, ka valstī nav vienota regulējuma attiecībā uz to, kādos gadījumos fiziskā fiksācija ir atļauta. Tādēļ Gaiļezera slimnīcas neatliekamās medicīnas klīnikas vadītājs Pēteris Tomiņš pat vērsās Tiesībsarga birojā. Viņš lūdza Tiesībsargu analizēt šāda veida problemātiku uzņemšanas nodaļās.
Taču Malvīnes gadījums apliecinājis, ka piesiešanu gultai pielieto arī citviet. ,,Ir noteikts regulējums ārstniecības likumā tikai uz tiem pacientiem, kas atrodas psihiatriskajā slimnīcā, bet šādos gadījumos nav noteikta regulējuma. Līdz ar to ārstniecības iestādes šos jautājumus regulē savos iekšējos normatīvajos aktos,” norāda Naumova. Taču īpašā regulējuma trūkums medicīnas iestādes, kas pielieto fizisko fiksāciju, var iesaistīt plašos tiesvedības procesos par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Iespējams, Malvīnes gadījums būs tas, kas atbildīgajai ministrijai liks ātrāk šo procesu sakārtot.
