Reizēm gadās tā, ka cenšamies darīt teju visu, kas mūsu spēkos, bet nekas nenotiek. Neveicas, nesanāk, kaut kas traucē. Bet, redz, viss notiek tieši tad, kad tam ir jānotiek un, ja reiz lemts nopelnīt, tad, iespējams, tas notiks tieši tad, kad to vismazāk gaidi.
Frenks Eppersons: Saldēta sula
1905. gadā kāds zēns vārdā Frenks Epersons atstāja uz lieveņa sulu, taču glāzē bija atstājis arī kociņu. No rīta, kad puisēns izgāja laukā, viņš ieraudzīja, ka tas viss ir sasalis un, izņemot no glāzes, viņam bija saldēta sula, gluži kā saldējums. 1923. gadā viņš šo ideju īstenoja. Viņš sāka saldēt dažādas sulas, pārdot tās un tobrīd tās dēvēja par Eppsicles. Vēlāk nosaukums tika mainīts un kompānijas Popsicle Corporation patentēts. 1928. gadā jau tika pārdoti vairāk nekā 60 miljonu šo saldumu.
Harijs Kūvers: Superlīme
Gandrīz ikviens no mums ir vismaz reizi dzīvē izmantojis superlīmi, lai kaut ko salabotu. Izrādās arī šis atklājums bija pavisam nejaušs. Kūvers bija vēlējies izgatavot plastmasas pistoli, taču pievienojis par daudz ciānakrilāta, kā rezultātā izveidojusi masa, ko šodien pazīstam kā superlīmi. Ar šo nejaušo atklājumu Kūvers krietni arī nopelnīja, jo ideja īsā laikā kļuva tik populāra, ka viņš to pārdeva aptuveni par 2 miljardiem dolāru (~1,8 miljardi Eur).
Rojs Planknets: Teflons
Šis amerikāņu pētnieks 1938. gadā nejauši paeksperimentēja ar freonu. No rīta, kad viņš atgriezās pie sava darba galda un sāka darboties pie saviem pētījumiem, viņš ieraudzīja sasalušo freonu, kas bija it kā pārklājies ar vasku. Tā vietā, lai šo sabojāto priekšmetu izmestu, Planknets sāka to pētīt, un atklāja daudz neparastu un vērtīgu īpašību. 1945. gadā teflons jau bija viņa firmas zīme un dažu gadu laikā pētnieks nopelnīja vairākus miljardus.
Roberts Čīzbro: Vazelīns
Viņš bija vien 22 gadus vecs, kad vēlējās izmēģināt savus spēkus naftas biznesā. Strādājot viņš nokļuva pie materiāla, kuru strādnieki bija nodēvējuši par vaska stieni. Nevienam tas nešķita nekas vērā ņemams, taču Čīzbro nolēma izmantot savas uzņēmēja prasmes citādi un sāka ar to eksperimentēt. Pēc ilgiem pētījumiem un neveiksmēm, viņš tomēr atklāja ko ļoti interesantu. To, ko mēs pazīstam ar nosaukumu – Vazelīns. 1880. gados viņš kļuva ļoti bagāts, jo šis produkts kļuva ļoti pieprasīts.
Džordžs De Mestrals: Velkro līpošā lenta
Mestrals bija Šveicas inženieris, aktīva dzīvesveida piekritējs, kuram ļoti patika doties pastaigās kopā ar savu uzticamo draugu – suni. Viņi varēja stundām ilgi klejot gar laukiem. Vīrieša uzmanību piesaistīja dadži un interesi izraisīja tas, kā tie pielīp pie apģērba vai suņa kažoka. Mestrals sāka pētīt šos augus un tā rezultātā daudz uzzināja par to īpašībām, ko nolēma izmantot savā labā. 1950. gados viņš sāka pārdot savu izgudrojumu – Velkro līpošo lentu, ar ko nopelnīja ļoti labu naudu.
Varbūt arī tev ir padomā kas tāds, ko likt lietā, lai radītu ko jaunu? Redzi, arī tad, ja neizdodas iecerētais, tomēr ir iespējams gūt peļņu.
