Vai esi kādreiz aizdomājusies par šo debesu spīdekli? Pilnmēness naktīs nereti pat ziemā ir tik gaišs, ka jūties teju kā uz delnas. Kāpēc tas tā notiek? No kurienes rodas šis Mēness spīdums?
Mūsu senču senči uzskatīja, ka Mēness pats ražo gaismu un spīd, taču patiesībā tas ir tumšs un atstaro pret to vērsto saules gaismu. Interesanti, bet fakts. Globāli padomājot, tas šķiet tik nereāli un neticami, tas ir milzu attālums, taču vēl milzīgāks spēks.
Viss Mēness gaismu nekad neatstaro, tikai tā puse, kas pavērsta pret Sauli– kuru mēness pusi tā apspīd, tā spīd un atstaro gaismu uz zemes. Tā kā zemeslode griežas, mums ir gaisma un tumsa, līdz ar to mijas diena ar nakti. Un tas nozīmē arī to, ka mēs regulāri redzam tikai vienu mēness pusi, un to ir viegli piefiksēt, jo pilnmēnesī izskatās, ka tam ir seja – vai esi to ievērojusi?
Mēness un saules mijiedarbība mainās līdz ar gadalaikiem. Tāpat kā saule ziemā ir, tā sakot, ar zobiem, tāpat tā līdzvērtīgi ietekmē mēnesi, apspīdot to. Pavasarī, vasarā un agrā rudenī, saule spēj mēnesi apstarot ne vien ar gaismu, bet arī ar siltumu, tāpēc naktīs nav tik auksts, savukārt, gada aukstajos mēnešos saule, būdama tālāk, nespēj tik sasniegt mēnesi ar tik lielu siltuma devu, bet vien ar gaismu, tāpēc naktis ir aukstas. Turklāt, arī gaisma vairs nav tik spilgta, ja nu vien pilnmēness laikā. Ātrāk paliek tumšs, auksts – tas viss ir saules un mēness mijiedarbības rezultāts, protams, arī zemes griešanās process.
Šobrīd vēl aizvien zinātnieki mēģina izpētīt Mēness virsmu, tā augsnes paraugus un gadu desmitiem zņemtos fotoattēlus. Vēl joprojām netiek atmesta cerība, ka iespējams, kaut kad tāltālā nākotnē arī Mēnesi būs iespējams apdzīvot. Kad tas notiks – ne mums par to spriest, ne piedzīvot! Mums atliek vien brīnīties par to, ko spēj daba un apbrīnot arī šīs skaistās parādības – Mēness augšanu, dilšanu un spīdēšanu.
