Latvijā nonākušie patvēruma meklētāji arī pēc bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas atduras pret nesekmīgiem darba meklējumiem. Tā atzīst Latvijas Sarkanais krusts, kura darbinieki pilda bēgļu mentoru pienākumus. Kā galveno šķērsli, kas liedz bēgļus iekārtot darbā, Sarkanais krusts min valodas barjeru, vēsta LTV Panorāma.
Persona, kura Latvijā saņēmusi kādu no šiem minētajiem statusiem, bēgļu centrā Muceniekos drīkst uzturēties 15 diennaktis un pēc šī laika teorētiski būtu jāatrod sev darbs un miteklis, tomēr realitāte ir visai skarba. Saprotams, ka bēgļi nespēj no valsts piešķirtās dienas uzturnaudas (3 eiro dienā) iekrāt, lai spētu atļauties, piemēram, divu mēnešu īres maksu, ko uzreiz pieprasa liela daļa dzīvokļu izīrētāju. Tiesa, Sarkanajā krustā norāda, ka vismaz tie bēgļi, kuri Latvijā ieradušies pirmie, pie dzīvesvietām esot tikuši.
Pagaidām darbu atraduši vien daži patvēruma meklētāji, kuri pilda tulka pienākumus saziņai ar citiem bēgļiem. Kopumā Latvijā plānot izmitināt vairāk nekā 500 patvēruma meklētāju un, raugoties uz pašreizējām sekmēm ar darba un dzīvesvietas meklējumiem, nav ilūziju, ka situācija drīzumā mainīsies.
