Daudz apspriestā bēgļu jautājuma dēļ pieaudzis arī agresīvo komentāru skaits Latvijas interneta vietnēs. Tā secina pētnieki, kuri mēra sabiedrības noskaņojumu, analizējot komentārus dažādos portālos, trešdien vēstīja LNT raidījums “900 sekundes”.
Visplašākās diskusijas ir notikušas pagājušajā mēnesī, un karstākais punkts sasniegts 11.septembrī, kad komentāros sarakstīti 38 000 vārdu. Tas ir apmēram tikpat daudz, cik divi līdz divarpus bakalaura darbi. 11.septembris ir diena, kad valdības koalīcija nespēja vienoties par Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera jauno priekšlikumu uzņemt lielāku patvēruma meklētāju skaitu un kļuva skaidrs, ka Latvijai uz Briseli jādodas bez konkrētas pozīcijas. Savukārt augstākais agresivitātes indeksa līmenis, atspoguļojot agresīvo komentāru īpatsvaru, fiksēts 19.septembrī, kad tas bija 4,31. Lielāks agresīvo komentāru pacēlums bija vērojams līdz pat 24.septembrim.
Salīdzinājumam – visa šī gada laikā lielākais komentāros sarakstīto vārdu skaits bija 46 000 vārdu dienā, bet augstākais agresivitātes indekss – 5,51 – sasniegts 28.februārī, kad pasauli pāršalca ziņa par Krievijas opozicionāra Borisa Ņemcova nāvi.
Pētnieki secina, ka jau no augusta sākuma interneta komentāros arvien biežāk parādās tādi vārdi kā “migrants”, “imigrants” un arī “melnais”, un tos pavada negatīva nokrāsa. Piemēram, vārds “migrants” minētajā 11.septembrī komentāros minēts vairāk nekā 400 reižu. Iepriekš pētnieki tādus vārdus komentāros daudz nenovēroja.
“Tie vārdi, kas ir saistīti, it sevišķi tādi nicinošie kā “muslimi” un “melnais”, parādās biežāk, un, ja paskatās, kādos kontekstos tie tiek lietoti, tad tie visi ir ļoti negatīvā gaismā un diezgan agresivitāti paudošos kontekstos,” skaidroja sociālantropologs, pētījuma idejas autors Klāvs Sedlenieks.
To, ka bēgļu krīze raisīja plašāku sabiedrības interesi par tā saucamajām nopietnajām ziņām, apliecina arī interneta portālā “Delfi”. Audzis arī komentāru skaits, tomēr portāla galvenais redaktors Ingus Bērziņš neuzskata, ka pēc tā var izdarīt secinājumus par kopējo sabiedrības noskaņojumu, jo komentārus raksta neliela cilvēku grupa.
“Līdzīgi kā tās tēmas, kas saistās ar ģeopolitisko situāciju, ar attieksmēm pret dažādām cilvēka brīvībām, ieskaitot pret minoritātēm, tās tēmas vienmēr rada tādu cilvēku vēlmi postulēt savas pārliecības, vērtības, it sevišķi konservatīvākiem cilvēkiem. Tāpēc, ka viņiem ir tā sajūta, ka viņu balsis netiek ņemtas vērā, un, viņuprāt, pasaule virzās uz iznīcību,” sprieda Bērziņš.
Tikmēr interneta auditorijas pētnieki secina, ka arvien biežāk ziņas lasa nevis datorā, bet gan viedtālruņos. Šovasar, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, atvaļinājuma laikā datori kapitulē telefonu priekšā.
“Nevarētu teikt, ka tiek laiks tērēts vairāk, tas drīzāk tiek sadalīts pa dažādām platformām. Tendence ir tāda, ka no rīta cilvēks pamostas un skatās telefonā visas ziņas, tad pa dienu pamazām pāriet uz datoriem un vakarā vai nu telefons kā pirmā izvēle, vai arī planšetdators,” secina SIA “Gemius Latvia” vadītāja Linda Egle.
Ziņu portālos vidēji Latvijas iedzīvotāji pavada 23 minūtes dienā, izmantojot datoru, 11 minūtes lasa un komentē rakstus no mobilā telefona, bet septiņas minūtes dienā to dara no planšetes.
Agresivitātes indeksa pētnieki secina, ka agresivitātes līmenis komentāros pēdējā gada laikā ir cēlies. Tas tiek saistīts ar notiekošo pasaulē un nenozīmējot, ka cilvēki kļuvuši agresīvāki.
