Tā kā pēdējos gados īsta ziema ar kārtīgu sniegu ir retums, katru reizi, kad uzsnieg un piesalst, tūkstošiem pašmāju ziemas prieku cienītāju steidz uz kādu no slēpošanas trasēm un kalniem. Laiks ļaudīm ir tik dārgs, ka viņi gatavi riskēt ar veselību, lai tikai ātrāk nostātos kalna galā un uz dēļa vai slēpēm trauktos lejup, vēsta LNT Degpunktā.
Izrādās, ka iesildīšanos praktizē tikai retais Latvijas slēpošanas kalnu apmeklētājs. Patiesībā pat ļoti vēlams nedaudz izstaipīties, izlocīties, varbūt par uzskriet kādu mazu riksīti.
Ja esat iesācējs, nepārvērtējiet savas spējas! Ietriekšanās kādā citā atpūtniekā ar 50 km/h un vairāk var beigties ļoti smagi un pat letāli. Pat ja vēlaties visu apgūt pašmācības ceļā, instruktora padoms vismaz sākumā ir gana vērtīgs. Palūdziet, lai jums parāda kaut pamata lietas.
Izrādās, uz slēpošanas kalniem, līdzīgi kā ceļu satiksmē, pastāv noteikumi par to, kurš tad ir atbildīgs, ja notikusi sadursme ar citu atpūtnieku. Nereti cilvēki pārāk riskē un lejup dodas tādā ātrumā, kas jau apdraud citus slēpotājus. Tādēļ pastāv noteikumi, ka jāizvēlas pareizs braukšanas ātrums – atbilstošs tavām prasmēm, laika apstākļiem un netraucētu citiem. Ja tu ieskrien priekšā braucošajā slēpotājā, tad esi vainīgs, jo neesi pareizi novērtējis šo situāciju.
Notriektu vai kur ieskrējušu slēpotāju par katru cenu nevajag uzreiz stutēt kājās. Ja gūta kāda nopietna trauma, tas var cietušā stāvokli tikai pasliktināt. Pareiza rīcība būtu nostāties pie cietušā, izsaukt mediķus un nodrošināt to, ka viņam neuztriecas kāds cits.
Lai gan visi slēpošanas trašu apmeklētāji Latvijā tiek informēti par noteikumiem un uzvedību uz kalna, nereti atrodas kāds gudrinieks, kuram “jūra līdz ceļiem”. Sākumā trases darbinieki agresīviem slēpotājiem aizrāda. Ja neseko reakcija, tiek atņemta braukšanas biļete. Ja nelīdz arī tas, talkā tiek saukti likumsargi. Šādu gadījumu gan esot maz, vien pāris gadā.
Latvijā tas vēl nav tik ļoti izplatīts, bet dodoties uz ārzemēm, cilvēki apdrošina savu civiltiesisko atbildību (līdzīgi kā OCTA pie mums). “Ja es uztriekšos kādam virsū un būšu kaut ko viņam salauzis, man būs jāapmaksā operācija. Tās ir milzīgas summas, it sevišķi ārzemēs,” norāda instruktors.
Visvairāk izsaukumu uz slēpošanas trasēm mediķiem ir janvārī un februārī, bet tas atkarīgs arī no sniega daudzuma un noturības. Viens izsaukums mediķiem bijis novembrī, pārējie visi tagad – janvārī. Slimnīcā no trasēm šī gada sākumā nogādāti 19 cilvēki, traumas ir salīdzinoši nopietnas, bet ne dzīvību apdraudošas. Aptuveni pusē gadījumu lauzta kāja, nedaudz mazāk ir roku lūzumi, atsevišķos gadījumos tās ir plecu traumas, atslēgas kaula lūzums.
Mediķi pārliecinājušies, ka cietušo vidū nav vienas izteiktas vecuma grupas. Jaunākajam cietušajam šogad ir septiņi gadi, vecākajam – 60. Lielākoties tie gan ir jauni cilvēki ap 30. Aptuveni ceturtā daļa cietušo parasti ir bērni. Lielākoties traumas šogad gūtas slēpojot, citus gadus biežāk cietuši snovotāji. Visbiežāk ļaudis atzīst, ka notikušajā vainojami paši. Pēdējos gados samazinājies alkohola reibumā cietušo slēpotāju skaits. Ņemiet vērā, ka dzērumā gūtas traumas ārstēšanu neviens apdrošinātājs jums nekompensēs!
Ja nepieciešama mediķu palīdzība, trauma ir smaga un nav iespējams paša spēkiem nokļūt ārstniecības iestādē, zvaniet 113! Protams, neviens, arī mediķi ne, nevēlas atturēt latviešus no došanās uz kalniem un ziemas prieku baudīšanas. Vienkārši jāievēro piesardzība!