RTU eksperti izpētījuši, ka padomju laikos celtās daudzdzīvokļu mājas vēl ir apmierinošā stāvoklī. Taču nākamo 20-30 gadu laikā jāveic nopietna renovācija, citādi sekas būs dramatiskas – daudzi cilvēki paliks bez mājām, trešdien vēstīja TV3 ziņas.
Nesen Imantas mikrorajonā renovētas daudzstāvu mājas iedzīvotāja Inese uzskaita plusus, kas iegūti pēc kapitālā remonta – mazāk jāmaksā par siltumu, ūdeni, ēka izskatās daudz pievilcīgāka kā apkārtējie nami. “Ne mums laboja jumtu, ne mums mainīja trubas. Māja bija pamesta novārtā,” situāciju pirms renovācijas raksturo sieviete.
Turpat netālu TV3 korespondents uzrunā Mariju, kura dzīvo pirms 40 gadiem celtā nerenovētā ēkā. Viņu viss apmierina, namu pārvalde ik pa laikam veic kādus remontus, nesen mainījusi jumtu. “Mums neviens to siltināšanu nemaz nav piedāvājis. Cilvēki runā, ka šie siltumu izolējošie materiāli ir kaitīgi veselībai.”
Pēdējos gados aizvien skaļāk izskan brīdinājums, ka padomju laikā celtajām ēkām noteiktais kalpošanas laiks strauji tuvojas finišam. Tādēļ RTU eksperti veikuši vēl nepieredzēti plašu daudzdzīvokļu ēku ekspertīzi.
Apsekotas 132 ēkas dažādos Rīgas mikrorajonos, un konstatēti neskaitāmi defekti. Galvenais secinājums – padomju laikā celtās ēkas vēl ir apmierinošā stāvoklī. Tipiskākie defekti – ar zemas kvalitātes materiāliem aizpildītas šuves starp paneļiem, tādējādi nav nodrošināts hermētiskums un tas izraisa lielus siltuma zudumus. Vēl pie defektiem pieskaitītas neatjaunotās ēku fasādes, neremontētās kāpņutelpas, avārijas stāvoklī esoši balkoni un sarūsējušas to margas.
“Nolietojuma defekti ir sakrājušies, bet tie nav tādi, kas liktu masveidā satraukties par ēkas lietošanas īpašībām” stāsta RTU docente Laimdota Šneidere. Lai nodrošinātu šo ēku konstrukciju iekonservēšanu, jāveic to renovācija. Pretējā gadījumā pētnieki pēc 20 gadiem sola sociālu katastrofu – ēkas vienkārši sāks brukt kopā, jo to nolietojums sasniegs kritisko atzīmi.
Ar pētījuma rezultātiem iepazīstinās Vides un reģionālās attīstības ministriju un Rīgas domi. Pagaidām gan nevienai institūcijai nav skaidrs, ko ar šo padomju laika mantojumu, kurā dzīvo liela daļa Rīgas un arī visas Latvijas iedzīvotāju, iesākt. Nojaukt mājas vai piespiest iedzīvotājus vienoties par remontu pagaidām neviens negrasās, vēsta TV3 Ziņas.
