Bērns – vecāku lepnums, lielā mīlestība, lolojums. Tā ierasts. Taču šai vientuļajai māmiņai dēls jau piecu gadu vecumā sarūpējis simtiem bezmiega nakšu un stresa pilnu piedzīvojumu.
Natālija Velša aptuveni gadu nav spējusi normāli gulēt, naktī atpūsties, jo nemitīgi nākas uztraukties gan par dēlu, kurš sirgst ar autismu, gan arī par savu un 11 gadus vecās meitas Eimijas drošību, vēsta ārzemju mediji.
“Esmu ļoti noraizējusies par savu dēlu, kā arī pati par savu un otras savas atvases dzīvību. Pēdējā laikā mums klājas pavisam grūti. Vienu dienu ieraudzīju, ka Olijs ir uzrāpies uz palodzes un logs jau ir pavērts šķirbiņā. Šķiet, viņš bija ar tādu spēku pavilcis loga rokturi, ka tas atvēries. Nespēju aptvert, kas varēja notikt, ja es būtu to ieraudzījusi pāris sekundes vēlāk. Tad kādā citā dienā es iesnaudos, jo trīs diennaktis burtiski nebiju gulējusi. Miegā dzirdēju kā dēls aiziet uz virtuvi, pēc brīža sajutu dūmu smaku. Skrēju uz virtuvi, kur ieraudzīju, ka dēls bija aizdedzinājis virtuves dvieļu rulli. Tas mētājās uz galda, tam apkārt vēl visādas mantas. Viņš stāvēja blakus un priecājās par notiekošo,” Natālija atklājusi britu medijiem.
Natālija ir apmācīta medmāsa, tāpēc viņai jo īpaši grūti noraudzīties uz to un saprast, ka viņa nekā nespēj palīdzēt. “Mans darbs ir palīdzēt cilvēkiem, bet te es neko nespēju darīt. Man negribas, ka cilvēki redz mani pārdzīvojot vai raudot, bet reizēm es vienkārši esmu tik bezpalīdzīga, ka pašai sevis sametas žēl,” atklājusi sieviete. “Olijs var būt tik ļoti mīļš, taču autisms un tā izpausmes lēnām teju iznīcina mūsu dzīves. Tas ir tik nomācoši. Jūtos briesmīgi to sakot, bet es ienīstu šo situāciju! Vēlos kaut viņš būtu vesels – normāls bērns,” Natālija turpina.
“Es vēlētos pavadīt daudz vairāk laika kopā ar savu meitu, taču es tik daudz laika veltu tam, lai censtos nodrošināt Olija drošību. Viņai to ir ļoti grūti izturēt, meita man visu laiku prasa uzmanību, vēlas būt ar mani, lai pievēršos viņas interesēm… taču, kad viņa ir kopā ar Oliju, nekad neko tādu neizrāda,” atzīst Natālija.
Pēdējā reize, kad sieviete izgulējusies pienācīgi, ir bijusi pirms gada, kad viņa nosvinējusi savu 30. dzimšanas dienu. “Mēs aizbraucām uz Las Vegasu un, kamēr visi pārējie devās ballēties, es gāju gulēt. Man bija tik ciešs miegs, par ko tagad varu tikai sapņot. Jā, iespējams, jocīgi – es guļu pati savā ballītē, bet… Nogurums dara savu,” viņa atceras.
Šobrīd vienīgais veids, kā iespējams kaut cik mēģināt nodrošināt labāku miegu gan Olijam, gan viņa ģimenei, izveidot speciālu, norobežotu gultu, taču arī tas neesot 100% drošs pasākums. “Esmu mēģinājusi līdz šim visu ko, bet nekas pagaidām nav bijis tāds, kas ļautu man mierīgi atpūsties, gulēt, neraizējoties par to, ka Olijs nenostrādās ko traku, kamēr esmu iemigusi. Es baidos, ka viņš ko nenodara mums visiem. Absurds! Es baidos no sava dēla,” atklāj rūpju nomāktā Natālija.
Būsim pateicīgi par to, kas mums ir! Jo īpaši par veselību. Ikdienā, iespējams, par to pat neiedomājamies, taču pasaulē nav nekā svarīgāka par to. Vēlam tev un taviem līdzcilvēkiem stipru veselību!
