Labas ziņas no organizācijas Bezvēsts.lv. 17 gadus vecais Salacgrīvas pagasta iedzīvotājs Juris, kurš, pēc radinieku teiktā, 20.decembrī, laika posmā no plkst. 9 līdz 12 izgāja no savām mājām un diennakti nebija atgriezies, ir atrasts! Viņš ir sveiks un vesels un ar viņu viss kārtībā.
Jura ģimene izsaka pateicību visiem, kuri aktīvi dalījās ar informāciju un palīdzēja meklēt un atvainojas par viltus trauksmi. Lai izvairītos no nesaprašanās un nepareizas interpretācijas, puiša māte nolēma pastāstīt, kas patiesībā notika:
– Mans dēls Juris – spēcīgs un izturīgs puisis, sportiskas miesasbūves. Dzīvojam mēs laukos un viņš nekad nav dzīvojis siltumnīcas apstākļos, palīdzēja saimniecībā, remontdarbos, pie lopiem, norūdīja savu raksturu. Lūk, arī tagad – nolēma pārbaudīt savu izturību – vai spēs viens pats vairākas dienas nodzīvot mežā. Vai izturēs? Sagaidīja brīvdienas, lai nekavētu nodarbības skolā, paņēma līdzi pašu minimumu, lai izdzīvotu mežā un pat atstāja mājās zīmīti ar tekstu: “Es būšu atpakaļ”.
Tikai nekādas detaļas, kur puisis viens pats gatavojas dzīvot un kad atgriezīsies mājās, zīmītē nebija norādījis, tāpēc ģimene satraucās un sacēla trauksmi. Vēl jo vairāk tamdēļ, ka ne naudas, ne mobilā telefona, ne dokumentu Jurim līdzi nebija. Agrāk šādus pārbaudījumus ar izdzīvošanu brīvā dabā puisis nebija mēģinājis, tāpēc ģimene arī raizējās un vērsās policijā un Bezvests.lv. Māte pati arī devās meklēt dēlu tuvējā mežā un… satika viņu uz vienas no takām, kad viņš devās pēc ūdens, lai pagatavotu ēdienu. Lai neuztrauktu radiniekus, eksperimentu ar izdzīvošanu brīvā dabā ziemas apstākļos, Jurim nācās pārtraukt, kaut arī viņš juta, ka ir gana spēcīgs, lai vēl vairākas dienas pavadītu mežā.
Šajā gadījumā pievīla komunikācija: “Ja mans dēls būtu zīmītē norādījis, kur tieši devies un ar kādu mērķi, vai būtu paņēmis līdzi mobilo telefonu, mēs tā nebūtu satraukušies, bet tā nācās piecelt kājās visu Latviju. Labi, ka ir tik atsaucīgi cilvēki Bezvests.lv komandā, kuri mani uzklausīja un piekrita palīdzēt – ātri publicēja paziņojumu par pazudušo pusi un morāli mani atbalstīja! – stāsta Jura mamma. – Būtu ļoti labi, ja no mūsu ģimenes piemēra citi vecāki un pusaudži izdarītu secinājumus: par saviem plāniem labāk laicīgi informēt tuviniekus, maksimāli detalizēti. Tad viņi būs mierīgi un ar lieku trauksmi netraucēs veikt kādas svarīgas lietas”.
Šajā nemierīgajā laikā, kad tik bieži parādās paziņojumi par bezvēsts pazudušiem cilvēkiem, patiešām nenāks par ļaunu lieku reizi informēt savus radiniekus par saviem plāniem pašu drošības dēļ un, lai pasaudzētu draugu un ģimenes locekļu nervus!
