Māte atklāj savas emocijas pēc piedzīvotā…
26. augusts nebija parasta vasaras diena. Daudzi todien uzzināja par smago satiksmes negadījumu uz Gulbenes-Smiltenes šosejas, kad kravas automašīna, izbraucot no mazākas nozīmes ceļa, sadūrās ar pa galveno šoseju braucošo Audi 100, sadragājot ne tikai tā dzelžus, bet arī mašīnā esošo cilvēku likteņus…
Šo datumu uz mūžu atcerēsies Dace Smirnova, kuras vadītais auto ietriecās daudz lielākajā spēkratā, kas izdzēsa divu viņas bērnu un mātes dzīvību.
Kā noskaidroja tiesībsargājošo instanču pārstāvji, 1967. gadā dzimušais MAZ vadītājs uzsvēris, ka mašīnai neesot nostrādājušas bremzes. Turklāt viņam nebija autovadītāja apliecības. Alkohols izelpā netika konstatēts…
MĒNESIS PĒC…
Pagājis teju mēnesis pēc šīs sirdi plosošās traģēdijas un sieviete Latvijas Televīzijas raidījumam Aculiecinieks atklāja savas emocijas, stāstot par dzīvi pēc dienas, kas pāršķēla viņas ģimeni uz pusēm.
Aizlūzušu balsi un nespējot valdīt asaras, Dace Smirnova parāda savu bērnu attēlus iepazīstinot ar – Danilu Kristu, Dēziju Elīzu, Denīzi Anci un Denisu Miku – kā izrādās, pēdējo kopbildi viņu dzīvē, jo Denīzes un Denisa nekad vairs nebūs kopā ar viņiem.
Attēls uzņemts dienā, kad vecākā māsa uzsāka mācības divpadsmitajā klasē, liktenīgi norādot, ka visi četri pēdējo gadu mācās vienā skolā…
„Bet arī dzīvē beigās sanāca tā,” cieši lūkojoties fotogrāfijā, smeldzīgi nosaka Dace.
Uz galda ir arī attēls, kurā redzama sievietes mamma, kura arī mira šajā traģiskajā avārijā.
Sieviete atzīst: „Mūsu ģimene ir pāršķelta uz pusītēm…”
Izrādās, ka 26. augusts viņiem bijusi priecīga diena. Laukā labs laiks un visus pacilājušas domas par gaidāmo skolas gaitu atsākšanu. Denisam tuvojās lielais notikums – pirmā klase.
Ģimene no Zosēniem devās uz Cēsīm.
Likumsakarīgi, ka viņi nepaņēma līdzi kādu sievieti, kuru bija paredzēts aizvest pie ārstiem, taču, veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ, plāni mainījās un ģimene pasauca līdzi omīti.
Daces mamma vēlējās apciemot draudzeni, ceļš pie viņas arī beidzās ar ģimenes traģēdiju.
Pie automašīnas stūres sēdēja viņa pati, mamma līdzās un bērni aizmugurē.
Sieviete atminas, ka notikušā brīdī, viņa rāva mašīnu grāvī, cenšoties izvairīties no sadursmes.
„Man bija sajūta, ka viņš brauc mums tieši, taisni virsū!” uzskata sieviete, kura šajā avārijā zaudēja trīs no savas ģimenes locekļiem.
Pēc sadursmes viņa izdzirdēja, ka viens no dēliem ļoti raud. Spējot izkļūt no pamatīgi sadragātā spēkrata, Dace centās izcelt viņus laukā, cerot, ka ar viņiem viss ir kārtībā, tomēr liktenis bija lēmis citādāk.
“Cēlu vienu ārā, cerēdama…es nevarēju Denīzīti atāķēt, viņa vēl elpoja. Cilvēki saskrēja un sauca ātro palīdzību. Skats bija nu ļoti drausmīgs tajā visā. Ja jāredz savi bērni tik sakropļoti…” skarbo situāciju todien atminas bēdu pārņemtā mamma.
Līdzās viņai uz dīvāna sēž avārijā izdzīvojušais pastarītis Danils, kurš, neatraujot acis, lūkojas planšetdatorā, šķiet, cenšoties aizbēgt no šīm sarunām, nodarbinot sevi ar ko tīkamāku.
Viņa dzīve ir ļoti mainījusies, jo nav vairs brāļa un māsas, ar kuriem kopā spēlēties.
Danils traģiskajā avārijā tika sveikā ar salauztu roku. Tagad par notikušo atgādina ģipsis, ko pēc divām nedēļām varēs ņemt nost.
NEKAD VAIRS NEBŪS KĀ KĀDREIZ…
Ģimenes mājvieta Zosēnos ir kā radīta lielai ģimenei. Laukā šūpoles, kuras iepriekš bija strīdu iemesls, jo mazākie bija trīs, taču tās – divas, taču nu…
Sieviete savus bērnus audzinājusi viena. Daudz palīdzēja ome un viņi visu darījuši kopā.
„Mēs trīs esam palikuši un trīs ir kā noslaucīti no Zemes virsmas, mani bērni, ko es esmu nēsājusi un audzinājusi!” balsij atkal aizlūstot nosaka Dace Smirnova.
Sieviete atzīst, ka ģimene viņai allaž ir bijusi vissvarīgākais, nozīmīgāka par daudzām citām lietām. Viņi vienmēr bija kopā.
Viņiem pietrūkst omes siltuma, jo viņa bija tā, kura vienmēr sagaidīja visus pārnākam ar siltu māju un maltīti.
„Visu izšķīra viena vai divas sekundes,” nosaka Dace.
Traģēdijā izdzīvojušajam Danilam ir ļoti bail braukt ar mašīnu, pat, ejot pa ielu, viņš satrūkstas no spēkratiem, skien grāvī vai mūk prom, lai paslēptos. Uz mācībām puika dodas ar skolas autubusu. Ar mammu viņš nespēj vēl braukt.
Savukārt, Dace ir spiesta pārvarēt sevi, jo ikdienas jāmēro ceļš uz darbu, kas atrodas padsmit kilometrus no mājvietas.
Viņa atklāj, ka bērni traģēdijas brīdī bija piesprādzējušies, jo tāda allaž bijusi viņu noruna, ja vēlējās kurp doties.
Lai cik arī nebūtu grūti, sievietei ir jāsaņemas un jādzīvo tālāk. Tiekot pāri apziņai un iekšējiem pārmetumiem, ka viņa nav nosargājusi savu ģimeni…
