Aplūko mātes dabas mākslas darbus – krāsainos liedagus.
Klasiskais pludmales skats ir gaiši brūnas smiltis un zils ūdens. Daudzās no tām ir jāizmanto krāsaini saulessargi, lai izdaiļotu ainavu, taču izrādās, ka pati daba ir nepārspējams mākslinieks un deviņās pasaules pludmalēs liedags ir iekrāsots neticamā tonī. Aplūko!
MURIWAI MELNĀ SMILŠU PLUDMALE, JAUNZĒLANDĒ
Šāds smilšu tonis pludmalē ir veidojies no salā esošajiem kādreiz aktīvajiem vulkāniem. Bagātīgais tonis ir – dzelzs, titāna un daudzu citu vulkānisko vielu maisījuma rezultāts. Apburošā Jaunzēlandes Muriwai pludmale ir gandrīz 60 kilometrus garš, izstiepts – vizuļojošu, melnu smilšu liedags, kā arī valsts lielākā jūras kraukļu jeb kormorānu kolonijas mājvieta. Ik gadu šeit ap augustu un martu ligzdo aptuveni 1200 šo putnu pāru.
ZAĻĀ PAPAKŌLEA PLUDMALE, HAVAJU LIELAJĀ SALĀ
Havaju lielās salas dienvidu daļā atrodas liedags, kas plašāk pazīstams kā zaļā smilšu pludmale un šim nosaukumam ir pamatots iemesls. Smiltis tajā ir veidotas no sīkiem, zaļiem olivīna kristāliem. Tie radušies no apkārtesošajām lavas klintīm, Pu’u Mahana izdedžu konusiem, ko apskalo Mahana līcis. Peldēties šeit ir atļauts, taču jābūt piesardzīgiem, jo viļņi vējainajā dienvidu piekrastē mēdz būt ļoti spēcīgi.
SARKANĀ PLUDMALE – SANTORĪNI, GRIEĶIJĀ
Egejas jūras dienvidu sala, kas atrodas aptuveni 200 km uz dienvidaustrumiem no Grieķijas kontinentālās daļas un aptuveni 100 km uz ziemeļiem no Krētas var lepoties ar sarkanu pludmali, ko plašāk pazīst kā Kokkini liedagu, ko radījusi virkne gigantisku, sarkanu klinšu, kas paceļas virs kristālzilās Vidusjūras. Krāsainās, sarkanās smiltis ir veidotas no apkārtesošajiem ar dzelzi bagātajiem – melnajiem un sarkanajiem lavas akmeņiem, kas saglabājušies no sendienās iespaidīga vulkāna aktivitātes piekrastē. Tas 1450. gadā p.m.ē. izvirda un būtībā izveidoja Santorīni.
ROZĀ PLUDMALE, HARBOUR SALĀ, ELEUTHERA, BAHAMU SALĀS
Vai spēj iedomāties, ka smiltis liedagā var būt arī rozā krāsā? Šī ir gandrīz 6 kilometrus izstiepta smilšu strēle, kas savu nokrāsu ieguvusi no tūkstošiem sasmalcinātu koraļļu daļiņu, gliemežvākiem un kalcija karbonāta materiāliem no foraminīferas jeb vienšūnas organismiem – niecīgām jūras radībām ar sarkano un rozā čaulu, kas dzīvo koraļļu rifos, ko ieskauj pludmale. Rozā smilšu liedagu var aplūkot arī Harbour salas Atlantijas pusē, sērfotāju pludmalē un citviet.
PURPURA PFEIFFER PLUDMALE, BIG SUR, KALIFORNIJĀ
Vai esi kādreiz dzirdējis par violetu liedagu? Tāds pastāv – Pfeiffer pludmales ziemeļu piekrastes līnijā, kur sastopami violeti un tumši purpura smilšu plankumi. Šo dabas krāšņumu veido milzīgas kvarca un mangāna alumīnija granāta nogulsnes, kas noskalojušās no tuvējiem kalniem. Visspilgtāk violeto krāsu pludmale iegūst pēc ziemas vētrām. Peldēties tajā nav ieteicams, jo piekrastes zonā ir spēcīgas ūdens straumes un neskaitāmas, asas klintis.
ORANŽĀ PLUDMALE, PORTO FERRO, SARDĪNIJĀ, ITĀLIJĀ
Itālijas – Sardīnijas salas ziemeļu stūris ir neliela strēle ar savādi oranžu smilšu pludmali, kas ietonēta šajā krāsā pateicoties unikālam maisījumam – oranžā kaļķakmens, sadrumstalotiem gliemežvākiem un vulkāniskiem slāņiem. Tāpat aiz šīs pludmales aplūkojama okera krāsas smilšu kāpa – pa ceļam uz Baratz ezeru – Sardīnijas vienīgo dabisko sāls ezeru.
BALTĀ CRESCENT PLUDMALE – SIESTA KEY, FLORIDĀ
Daudzi pasaules labākie kūrorti dižojas ar baltu smilšu pludmalēm, bet tās nevar konkurēt ar Crescent liedagu. Smiltis šeit sastāv no 99 % tīra kvarca, kas virzījies lejup pa Floridas upēm no Apalaču kalniem – kalnu sistēmas Ziemeļamerikas austrumos, ASV un Kanādas teritorijā. Šīm smiltīm ir ļoti smalka un īpaša struktūra, ne tikai tāpēc, ka staigājot pa tām šķiet, ka pārvietojies pa pūdercukuru, bet arī tāpēc, ka tās nekad neuzkarst, neatkarīgi no tā, cik karsts būtu Floridā.
PELĒKĀ SHELTER COVE PLUDMALE, KALIFORNIJĀ
Vārds, kas vislabāk apraksta šo pludmali ir – atšķirīga! Tās smilšu krāsa gadiem ir veidojusies no netāli esošo pelēkā slānekļa klintīm. Šis apgabals ir arī labi zināms ar tās piekrastes gleznaino, bagāto dzīvo dabu netāli esošajā King Range nacionālā dabas un pieminekļu aizsardzības apvidū, kā šeit sastopamajām jūras lauvām, bezspalvainajiem ērgļiem un, kā pieņem – pat jetiju jeb sniega cilvēku.
DAUDZKRĀSAINĀ VARAVĪKSNES PLUDMALE, AUSTRĀLIJĀ
Varavīksnes pludmale ir neliels, taču ļoti krāšņs dabas brīnums. Tai ir 74 atšķirīgas nokrāsas, slepena erozijas un dzelzs oksīda koncentrācijas kombinācija, kas šeit ir sastopama kopš ledus laikmeta. Par šīs pludmales nosaukuma rašanos vēsta arī kāds skumjš mīlas stāsts, proti – sena aborigēnu leģenda atklāj, ka smiltis kļuva daudzkrāsainas, jo varavīksnes gars nolēca no gandrīz 200 m augstas klints, pēc tam, kad zaudēja cīņā par skaistu sievieti, tā iekrāsojot liedagu uz mūžīgiem laikiem.
