Vasaras otrajā pusē dziedātājs Namejs, īstajā vārdā Jurģis Namejs Zvejnieks, TV3 šova “X faktors” uzvarētājs, sola klausītājiem ilgi gaidītus jaunumus. “Es gribu dot vairāk no sevis,” saka jaunais mākslinieks. Sarunā viņš atklāti stāsta par bērnību, savām izjūtām pēc šova, par skolas laiku, sportu, dziesmām un daudz ko citu. Pēc ilgāka pārtraukuma izskanējušas jaunas ziņas par “X Faktora” uzvarētāju Nameju
Starp sportu par mūziku
Cilvēki nereti domā, ka Namejs vispirms bija sportists un tad aizgāja uz “X faktoru”, bet patiesībā ar mūziku viņš nodarbojas jau kopš bērnudārza. Sarunā viņš atceras savus pedagogus, arī konkursus un koncertus, kuros piedalījies.
Lai gan mūziku nekad nav pametis, pusaudža gados Namejs vairāk pievērsies sportam. Kalnu slēpošanā starp Baltijas valstu sportistiem ieņēmis 2. vietu, Argentīnā trenējies kopā ar talantīgiem šī sporta veida pārstāvjiem, ar augstas klases treneriem. Slēpot viņam patīk, un tas vienmēr bijis ģimenes sports, taču sapratis, ka mūzika viņu tomēr saista vairāk. Šī atziņa atnākusi, beidzot vidusskolu, un Namejs atradis ceļu atpakaļ pie mūzikas.
“Sportā es vienmēr biju tas mūziķis [..] Kaut gan biju spējīgs, es biju tas džeks, kurš dzied. Nebija sajūtas, ka mani saprot. Aizgājis uz “Koru kariem”, beidzot sajutu to komūnu, kurā vēlos būt,” viņš atceras. Tieši Samantas Tīnas Tukuma zaļais koris viņu pierunājis pieteikties “X faktorā”.
Pēc “X faktora” starmešiem
Kopš uzvaras “X faktorā” pagājis vairāk nekā pusgads. Šai laikā Nameja ikdiena vairākkārt mainījusies. “Kad uzvarēju “X faktorā”, cilvēki jau gaidīja manu nākamo soli. [..] Gaidīja no manis “lielo mākslinieku”, kas tagad būs topā,” uz laiku pēc šova atskatās Namejs. Patiesībā pēc vairākiem mēnešiem, kas pavadīti, darbojoties komandā, kurā par katru detaļu kāds ir atbildīgs, viņš palicis viens.
Pirmo laiku pavadījis, izzinot, kas būs tas nākamais solis, kas vajadzīgs, lai ko sasniegtu. Uzvaru “X faktorā” viņš sauc par ugunskristībām – tas, kas notiek pēc tam, ir paša rokās, bet nezini, ar ko sākt. Uzreiz pēc šova aizlidojis uz Čehiju mācīt bērniem slēpot – slēpošana viņam joprojām esot ļoti tuva un ļaujot sazemēties. Atgriežoties pārsteiguši daudzi aicinājumi koncertēt. “Bet nezināju, no kura gala sākt,” viņš atceras.
Šovs palīdzējis vairāk pievērsties tam, kas pašam svarīgs. Vairāk sācis domāt par to, ko vēlas, kas nepatīk, un mācījies novilkt robežas – Namejam ir svarīgi parūpēties par iekšējo mieru.
Tagad jaunais mākslinieks nonācis līdz savai komandai, kurā katram ir savs uzdevums. “Bija svarīgi visam iziet cauri, lai es iemācītos, par ko jārūpējas. [..] Bija jāapdedzinās, lai saprastu, kas man neder, kas nestrādā,” saka Namejs.
Tas nav viena cilvēka darbs
“Sports joprojām ļauj kustēties uz priekšu,” saka Namejs. Kad viņš sācis meklēt savu komandu, atdūries pret tādiem cilvēkiem, kas apšaubījuši gan viņa spējas sasniegt mērķus, gan vēlmi darboties komandā. “Sports nav viena cilvēka darbs – viens tu netrenējies, viens neslēpo. Vienmēr esi ar treneri un citiem, kas ar tevi strādā.” Namejs ir pārliecināts, ka arī mūziķis, kas sasniedz lielus mērķus, nav viens. Savu vokālo pedagoģi viņš par sauc par savu “mūzikas mammu” – abi strādā kopā jau kopš laika, kad Jurģim bija 12 gadu. Viņš uzskata: “Mūzikas maģija ir kā stīga, kuru katrā galā nostiepj komanda.”
Mīlestība pret procesu
“Es mūzikā visvairāk izbaudu procesu. Tāpat kā sportā – treniņi un sacensības jāiemīl. Tas ir ceļš uz mērķi,” saka Jurģis. Šo pieeju viņš lieto arī citur, cenšas būt klātesošs, pamanīt pārdomas par sevi, attiecībām, kādus spilgtākus mirkļus, piemēram, kad sabiedrībā novēro nevienlīdzību.
Namejam ir svarīgi stāstīt stāstus – šķiet, ka tas mūzikā esot zudis. Viņš studē antropoloģiju, vairākkārt atsaucas uz studijās gūtajām zināšanām. “Senos laikos mūzika bija kā reliģija. [..] Mūzika ir veids, kā iepazīt sevi un citus, satuvināties.” Jurģim svarīgi, lai viņa mūzikas vēstījumi sniedz atbildi uz jautājumu “kāpēc”.
Grib likt aizdomāties
Dziesma “Āderes” ir Nameja un Kaspara Ansona kopdarbs. Ar Kasparu viņu savedusi kopā vokālā pedagoģe. Dziesmas demoversija pāris gadu jau bijusi Kaspara plauktiņā, un sākumā Namejs nav domājis, ka varētu šo dziesmu dziedāt. Bet, iedziļinoties stāstā, viņš to raksturo kā kliedzienu. Tā vēsta par nepadošanos, apņemšanos, un tas jauno mūziķi ļoti aizrāvis.
Pati pirmā dziesma radusies jeb drīzāk mēģinājums to uzrakstīt noticis diezgan agrā vecumā. Tas balstījies sajūta, kāda bijusi gaisā, kad notika Zolitūdes traģēdija. Arī studiju izvēle balstās jaunā mākslinieka vēlmē pievērsties cilvēku iekšējai pasaulei. Namejs saka: viņa dziesmas stāsta par pārdzīvojumiem, no kuriem viņš mācās.
Skats nākotnē
Sarunas noslēgumā Namejs saka: gribot, lai pēc pieciem gadiem cilvēki mūziku uztver kā darbu, lai redz ieguldījumu tajā. Runājot par sevi, viņš ir noslēpumains. Namejs cer, ka nebūs zaudējis degsmi mūzikā stāstīt stāstus. Kad runājam par iedvesmu, viņš atgādina, ka viens no pirmajiem video, kuru publicējis sociālajos medijos, ir viņa izpildītā grupas “Queen” dziesma “Bohemian Rhapsody.” Nameju iedvesmo Fredijs Merkūrijs, Maikls Džeksons un pašlaik populārā Olīvija Dīna. Jautāts par pašmāju mūziķiem, ar kuriem gribētu sadarboties, viņš atbild: to gribot paturēt kā intrigu. Gaidām!
