Portālā sudzibas.lv publicēts kādas lietotājas stāsts par veikalā Jaunciema gatvē, Rīgā, piedzīvotajiem brīžiem. Tekstā saglabāta oriģinālrakstība.
“Sodien biju vejkala maximas kas atrodas jaunciema gatve!
Tadu bardaku , patvalibu , augstprātību un rupjību nebiju redzejusi vel neviena veikalā.
Kur nu vel lai zāles darbinieks vai kasiere tada tembra un uzbudinata stāvoklī burkskētu uz manu! Man šinī veikalā radās sajuta ka esmu vainīga pie visam vinu nelaimēm .
Nepietik ka zāles darbiniece Anna bija aizņēmusi visu eju ar savām precem”dārzeņiem ” kurus acim redzot lika plauktos , kad pajautāju vai vina var palaist garam vinu saka uz mani zem deguna murminat un teikt ja ta vajagot lai ejot riņķī , un ka vina neobjazana mani laist garam , par auglu nodalas stavokli vispar nav ko runat .. puse augļu veci , sapuvuši , savitusi otra puse nemaz nebija izlikta!
Nu un pie kases mani gaidija velviena “laipna” maximas darbiniece tatjana no kuras es nesagaidiju ne smaidu , ne labas dienas velejumu , kurnu vel sveicinasanos vai maxima kartes pajautasanu , un pie si visa kad pajautaju maisiņu vina vel uzblava uz manim …spriezot pec vizuala iskata un aromata kas no vinas naca kundze vis ticamak vakar bija loti labi atputusies…
Tas visss vairs nejiet nekados ramjos tas ir bardaks par kuru visiem ir pie kajas acimredzot! Nekadas disciplinas ! Tas ir drausmas , man truukst vardu lai izteiktu savu sasutumu…un vadibaj acjmredzot ari ir pilnigi vienalga kas notiek veikala , tados tempos jau driz bezpajumtniekus varesim iekartot lai strada cilveki , manuprat bus tiesi tads pats rezultats…”
