Šis vīrietis zināja, ka sieva viņu krāpj, taču nekad nesaņēmās viņai to atklāt ar pietiekami daudz pierādījumiem. Izrunāties viņam nebija spēka, taču viņš izdarīja ko citu. Viņš sarūpēja sievai pārsteigumu.
“Jau kādu laiku mani pārņēma sajūta, ka sieva mani krāpj. Viņa regulāri saņēma un nosūtīja īsziņas – smaidīja, smējās, pat pietvīka tās lasot, taču vienmēr, kad es ko jautāju, aizbildinājās, ka sarakstās ar savu māti. Ar laiku aizvien biežāk viņai uzradās “virsstundas” darbā, taču, kad painteresējos pie kolēģiem, piemēram, piezvanīju uz darba tālruni, man atbildēja, ka sieva jau pirms laba laika aizgājusi. Kad vēlāk jautāju viņai paskaidrojumus, sieva tikai smejot attrauca, ka birojā vienmēr kāds kaut ko nepamana, pārprot vai sajauc. Pēdējais piliens manā pacietības mērā, kas lika pilnībā saprast, ka viņa tiešām ir man neuzticīga, bija tas, ka vienu vakaru ap pus divpadsmitiem viņa devās uz veikalu, aizbildinoties, ka beidzies piens, taču neatgriezās līdz pat diviem naktī. Protams, šobrīd esmu pieredzes bagātāks un gudrāks, un, domājams, kāds teiks – tas nu gan ir muļķis, varēja taču vienkārši nolīgt privātdetektīvu… Jā, varēju nolīgt, taču šādā situācijā nokļūstot, cilvēks domā un jūtas citādāk. Līdz pēdējam taču negribas noticēt, ka tas patiesi notiek, līdz pēdējam centies sev ieskaidrot, ka vienkārši kaut ko pārproti un safantazē,” stāsta piekrāptais vīrietis.
“Tuvojās sievas dzimšanas diena. Nolēmu pagaidīt šos pāris mēnešus un izlikties, ka neko nemanu, neuzdot liekus jautājumus, būt mierīgs. Tu noteikti domā, kāpēc es izlēmu rīkoties šādi, kāpēc gaidīt tieši viņas dzimšanas dienu? Atbildēt varu vienkārši – līdz tam es vēlējos savākt pēc iespējas vairāk pierādījumu, ko nodot savam advokātam, kā arī sameklēt jaunu vietu, kur dzīvot. Turklāt zināju, ka tieši savā dzimšanas dienā viņa plāno būt kopā ar savu mīļāko, jo, kad jautāju, kā svinēsim šogad, viņa atbildēja, lai es beidzot atpūšos – sarunāju draugu kompāniju un dodos ārpus pilsētas izklaidēties. Sievai tāpat esot jāstrādā un labi vien esot, jo viņa nemaz nevēlas, lai kāds atceras par viņas dzimšanas dienu, jo tā atgādina, ka viņa novecojot,” turpina stāstīt vīrietis.
“Atradu skapī paslēptu šampanieša pudeli un divas glāzes – nodomāju – patiešām nekrietni, mīļā. Tad nu savācu mantas un pateicu, ka dodos ārpus pilsētas, lai tiešām atpūstos, kā viņa bija man teikusi,. Pateicos par viņas gādību. Patiesībā gan es aizbraucu pie drauga, kurš dzīvoja netālu. Tur es sazinājos ar viņas māti, tēvu, māsu un vairākiem draugiem. Izstāstīju, ka vēlos sagādāt sievai pārsteigumu, tāpēc gribu viņus uzlūgt ciemos, katram kaut ko sagatavot,” viņš atceras.
“Sarunājām, ka nākamajā dienā satiekamies pie mūsu dzīvokļa 8:30 no rīta. Tā arī notika. Piekodināju visiem būt tik klusiem, cik vien iespējams, lai pārsteigums izdotos. Klusi atslēdzu durvis un mēs visi devāmies iekšā caur halli uz guļamistabu. Katram bija ballīšu taurīte, ziedi, viņas mamma turēja rokās lielu torti. Tiklīdz es pagrūdu durvis, tās atvērās un mēs visi kliedzām: “Pārsteigums!” Bet pārsteigums bija visiem pārējiem, kad ieraudzījām gultā manu sievu kailu uz sava mīļākā, kuri pieķerti skatījās uz mums ar ļoti izbrīnītām acīm. Viņas mamma izmeta no rokām kūku, māsa neizpratnē spiedza, tēvs kliedza uz savu meitu – laulības pārkāpēju. Es izlikos absolūti šokēts, pa to laiku viņas draugi mēģināja visus dabūt laukā no istabas, reizē kliedzot uz viņu. Mana sieva iznesās no istabas un bļāva uz mani, ka man te nav bijis jābūt, kur nu vēl kopā ar visiem šiem cilvēkiem. Pa to laiku viņas mīļākais centās izskriet no dzīvokļa, pa ceļam mēģinot uzvilkt savas bikses. Lieki piebilst, ka man bija sajūta, ka šī ir labākā dzimšanas dienas dāvana, ko kādam jebkad esmu sarūpējis,” ar smaidu atceras piekrāptais vīrietis.
Ko tu domā par šo gadījumu?
