Pēdējās dienas pagājušas sērojot par Francijā bojā gājušajiem. Septiņos dažādos uzbrukumos piektdienas vakarā (13.11.2015) Parīzes teroraktos nogalināti tika 129 cilvēki un no gūtajām traumām slimnīcās miruši vēl trīs upuri. Ievainoti vēl vairāk nekā 300, no kuriem nepilni 100 aizvien atrodas kritiskā stāvoklī. Tikmēr kāds komentārs pamatīgi sadusmojis interneta lietotājus.
Pirms pāris dienām Izobela Bovderija bija ar pasauli dalījusies savās sāpēs par piedzīvoto Parīzē, koncertzālē “Le Bataclan”. Meitene aprakstīja savas domas, izjūtas, to, kā vairāk nekā stundu izlikusies mirusi, lai tikai kāds no nežēlīgajiem teroristiem nepārtrauktu viņas dzīvi 22 gadu vecumā. “(…) Tobrīt ticot, ka kuru katru brīdi pievienošos tiem, kuri jau miruši, es varu apzvērēt, ka viņu pēdējās domas nebija par tiem dzīvniekiem, kuri šo asinspirti uzrīkoja. Viņi domāja par cilvēkiem, kurus mīlēja. Kamēr es gulēju svešinieku asinīs, gaidot lodi, kura pārraus manu nieka 22 gadu ilgo dzīvi, es redzēju ikkatra cilvēka seju, ko jebkad esmu mīlējusi un klusi čukstēju – es tevi mīlu. Atkal un atkal. Vēlējos tikai, lai viņi zina, cik ļoti viņus mīlu un vēlos, lai neatkarīgi no tā, kas notika ar mani, spētu saglabāt ticību labajam cilvēkos, neļaujot šiem vīriešiem uzvarēt (…)” Savu emocionālo tekstu meitene papildināja ar slaktiņā asinīm notrieptā krekliņa foto.
Zem meitenes ieraksta ļoti daudzi cilvēki pauduši savus viedokļus, atbalstu, tiesa, arī nosodījumu un pat draudus. Kāds vīrietis, kurš bija atstājis savu komentāru, kurā izteica nožēlu par notikušo un līdzjūtību Izobelai par pārdzīvoto, lika uzmanīties, jo bija pamanījis kādu ļoti nožēlojamu ierakstu:
[Tulkots no angļu valodas: nevienam nerūp jūsu “kritušie”. ISIS nāk pārņemt Angliju, un neviens tur neko nespēs padarīt. Mēs Lielbritāniju padarīsim par islāma valsti, mēs atcelsim Ziemassvētkus un iznīcināsim Lieldienas. Mēs izvarosim visas 13 gadus vecās meitenes, un viņām būs mūsu bērni. Un mēs jūsu britu lepnumu padarīsim par minoritāti.]
Konkrētais ieraksts izsauca milzīgu sašutumu cilvēku vidū un dienu vēlāk globālajā tīmeklī vairs nav atrodams ne tas, ne pats ieraksta veicējs.
