Vai tu tici briesmoņiem? Piedāvājam tev aplūkot fotogrāfijas, kas, iespējams, liks tev tiem noticēt.
Montaukas briesmonis
2008. gadā dīvains objekts tika izskalots kādā Ņujorkas pludmalē. Cilvēki bija neizpratnē un fotografēja šo “jūras briesmoni”. Tas kļuva slavens visā pasaulē, kaut gan jau labu laiku bija miris. Pēc pirmā acu uzmetiena šķiet, ka tas ir hibrīds ar dzīvnieka ķermeni un putna galvu. Tam nebija augšējā žokļa un apmatojuma, tādēļ noteikt tā esamību kļuva vēl grūtāk. Daži minējumi lēsa, ka tas varētu būt jenots, taču citi šo apgalvojumu uzreiz atspēkoja, jo jenotam esot daudz īsākas kājas. Taču šī aizvien ir visticamākā variācija, ko pat cilvēki ir centušies pierādīt.
Vēlāk tika izvirzītas neskaitāmi daudz variācijas par šo tēmu un minēts, kas ir šis mistiskais ķermenis. Dažas no tām:
Jūras bruņurupucis bez bruņām – taču tiem nav šādu zobu un apspalvojuma (jo var redzēt, ka tas ir bijis);
Liels grauzējs – taču arī šī teorija sevi nav apstiprinājusi, jo grauzējiem ir citādāki zobi;
Suns vai koijots – pēc skata varētu būt, taču zinātnieki skaidro, ka acu novietojums un kāju izskats nekādi neatbilst arī šiem dzīvniekiem;
Aita – tām nav asu zobu.
Bermudu Blobs
Šis dīvainais veidojums tika atrasts Bermudu salās. Tā atradējs, zvejnieks Teds Takers stāstījis, ka tas viņu ļoti pārsteidzis – neticami liels, balts objekts bez acīm, mutes vai jebkādām citām saskatāmām eksistences funkcijām. Septiņus gadus neviens nespēja izskidrot, kas ir šis mīklainais tēls. Variācijas par šo tēmu tika izbeigtas 1995. gadā, kad ģenētisko analīžu rezultāti palīdzēja atklāt, ka tās esot bijušas slima vaļa atliekas.
Tasmānijas jūras monstrs
1960. gada augustā Tasmānijas jūras krastā tika atrasts milzīgs nezināmas izcelsmes objekts. Izmērot tas šķita vēl iespaidīgāks, tā garums bija 6,1 metrs un platums – 5,5 metri, turklāt tiek lēsts, ka tā svars esot bijis, iespējams, pat 10 tonnas. Tam trūka acu un mute izskatījās kā milzīgi izciļņi. Tam bija sešas resnas, mīkstas “rokas” un ķermeni klāja stīvi, balti sari. 1981. gadā kolagēna šķiedru elektronu mikroskopijas analīzes apstiprināja, ka tas ir bijis vēl viens sadalījies valis.
Svētā Augustīna monstrs
Šis ir viens no vissenākajiem un, iespējams, viszināmākajiem stāstiem par mistiskiem, no ūdens izskalotiem objektiem. Šo objektu nejauši uzgāja divi zēni 1896. gadā, Floridā. Lielais monstrs bija pa pusei smiltīs, jo sava lielā svara dēļ bija paspējis pamatīgi iegrimt. Cilvēki steidzās pētīt, rakstīt, apspriest un analizēt. Sākotnēji tika uzskatīts, ka tas ir sadalījies milzu astoņkājis. Šī teorija šķita diezgan ticama, jo izskatījās, ka tam ir septiņi gari taustekļi un milzīga galva, taču tā izskatījās tāda kā jūras lauvai. Pēc teju 100 gadiem (1995) tika atklāts, ka arī šīs ir bijušas vaļa paliekas.
Trunko
Līdz pat šai dienai neviens nezina, kas īsti šis briesmonis bija. Tas tika izskalots Mergeitas piekrastē, Dienvidāfrikā pēc tam, kad ūdenī to tika plosījuši divi zobenvaļi. Krastā tas atradās 10 dienas, bet pēc tam tika ieskalots atpakaļ ūdenī. Tas ticis raksturots kā 14 metru garš, 3 metrus plats un 1,5 metrus augsts objekts. Nosaukums tam tika dots par godu tam, ka viņam bijis kas līdzīgs ziloņa snuķim [Trunk – tulkojumā no angļu valodas – snuķis- red.piez.]. pēc tam, protams, radās variācijas par tēmu, ka tas bijis zilonis. Pēc cilvēku liecībām – tas bijis sniegbalts ar omāram līdzīgu asti.
Stronsejas briesmonis
1808. gadā pēc vētras Stronsejas salā, Skotijā vietējie iedzīvotāji atrada dīvainu, pludmalē izskalotu dzīvnieku. Pēc sākotnējām liecībām ticis vēstīts, ka tas bijis aptuveni 17 metrus garš, turklāt iespējams dzīvē bijis vēl garāks, jo izskalotam viņam bija pazudusi daļa astes. Aculiecinieki apgalvoja, ka viņam bijuši trīs pāri ķepu vai spuru un sarveidīgas krēpes muguras lejas daļā. Kad to atgrieza vaļā, iekšā viss bijis sarkans. Visi mēģinājumi to klasificēt cieta neveiksmes, tāpēc beigās visi palika pie uzskata, ka tā bijusi milzu jūras čūska.
Čīles “pļeka”
Tā bija liela audu masa, kas atrasta kādā pludmalē Čīlē 2003. gada jūlijā. Tās svars bija aptuveni 14 tonnas un garums vairāk nekā 12 metru. Šis monstrs ātri vien kļuva populārs visā pasaulē, jo lika cilvēkiem brīnīties, turklāt neviens nespēja to identificēt. 2004. gadā DNS testu rezultātos tika konstatēts, ka tā ir tikai neliela daļa no miruša kašalota.
Zuiyo-Maru objekts
Šis ir ļoti slavens un pretrunīgs, dažādu versiju pārstāvis. To izvilka zvejnieki kādā Jaunzēlandes piekrastē 1977. gadā. Baidoties par to, ka šis ķermenis varētu sabojāt nozvejotās zivis, zvejnieki to palaida atpakaļ okeānā, taču vispirms, protams, paņēma dažādus audu paraugus un uzņēma fotogrāfijas. Tas svēra gandrīz divas tonnas un bija aptuveni 10 metrus garš. Tam bija četras lielas spuras, garš kakls un aste, taču pietrūka muguras spuras un iekšējo orgānu. Tam tika dots nosaukums “Jaunā Nesija”. Šis atklājums radīja īstu apvērsumu visā pasaulē. Daudzi pēc šī gadījuma uzzināšanas devās ūdeņos, lai meklētu šo objektu, taču velti. Taču ne visi sliecās domāt, ka tās bijis pirms vairākiem miljoniem gadu izmiruša dzīvnieka atliekas. Vairākums skeptiķu apgalvoja, ja patiesībā tās ir paliekas no milzu haizivs, kura ir sadalīšanās sākumposmā un zaudējusi apakšžokli kā arī muguras un astes spuras. Oficiālu pierādījumu tā piederībai aizvien nav, ir tikai minējumi.
Kas zina – vai tiešām eksistē šādi briesmoņi, un šie ir tie, kurus neticamā kārtā izdevies aplūkot arī cilvēkam? Vai varbūt liela daļa tiešām bijuši vaļa ķermeņa pārpalikumi? Jeb šāda teorija tiek izvirzīta gadījumos, kad nav iespējams atrisināt “monstra mīklu”, taču cilvēki ir jānomierina?
Kā šķiet tev?
