Pēc ilga un riskanta brauciena pa jūru un sauszemi, kas nereti apdraud viņu dzīvības, bēgļi no Sīrijas un citām valstīm ierodas Eiropā, lai censtos iedzīvoties jaunā kultūrā, prom no ierastās vides. Šis ir stāsts par britu žurnālisti Helēnu Pidu, kura nolēma kādam 34 gadus vecam sīriešu vīrietim dot patvērumu zem sava jumta. Kas notika tālāk?
Jasers no kara plosītās Sīrijas ieradās Lielbritānijā, lai sāktu jaunu dzīvi. Viņam paveicās, jo viņš nebija spiests ilgi mitināties kādā no imigrantu centriem vai pat zem klājas debess, bet tika pie siltas un mīkstas guļvietas Helēnas mājoklī. Žurnāliste un viņas draugi darīja visu, lai Jasers pierastu pie Anglijas kultūras: ņēma līdz uz ballītēm, mācīja valodu un pat uzsēdināja uz velosipēda, lai iemācītu viņam droši pārvietoties pa ielām.
Kad Jasers iepriekš pēc ierašanās pieprasīja patvērumu Lielbritānijā, iestādēs viņam atbildēja, ka 34 gadus vecam vīrietim bez bērniem nav daudz izredžu. Tas ir iemesls, kādēļ Jasers ļoti cer, ka no Sīrijas varēs ierasties arī viņa sieva un mazais bērniņš. Bez naudas viņam nebija nekādu variantu tikt pie normālas dzīvesvietas, vien stūrītis bezpajumtnieku patversmē. Helēna atvēra savas durvis un viņš apmetās viņas mājās, kamēr lietas nokārtojas un no Sīrijas ierodas pārējā ģimene.
Kopš tā laika Helēnas galvenā prioritāte bija Jasera iepazīstināšana ar britu sadzīvi, kopā ar bēgli dodoties gan uz Helovīnu ballīti, kurā viņš pārģērbās par britu premjeru Deividu Kameronu, gan viņas ģimenes mājās Lankašīrā svinot Ziemassvētkus. “Helēnas vecāku viesmīlība un laipnība lika man atcerēties ģimeni,” stāsta sīrietis, kurš pirmo reizi ēdis tītara cepeti. “Nav siltākas sajūtas par to, kā būt kopā ar savējiem. Tā ir viena no lietām, ko cilvēki novērtē tikai tad, ja kāds pietrūkst.”
Šis stāsts ir aizkustinājis daudzus, tomēr pret bēgļiem noskaņotie cilvēki nav tik laipni. Helēna savā Twitter kontā atzīst, ka sastapusies ar viedokli – vienīgais iemesls, kāpēc sīrietis neesot viņu izvarojis, ir tādēļ, ka viņa esot pārāk neglīta. “Kas dažiem cilvēkiem kaiš?” vaicā Helēna.
