Čaukstot un plivinoties piemājas krūmu zaros manāms aizķēries kārtējais maisiņš. Plastmasas maisiņš. Uzraksts uz tā jau pabalējis. Gadās, ka arī uz auto stikla tiek vēja uzmests sapluinīts šīs sugas pārstāvis. Un tie ir visur! Cilvēku rokas radīti, tiek klīst vientuļi pa pasauli, nespējot rast mieru, jo daba nespēj tos pārstrādāt īsā laika termiņā un nenodarot skādi sev (pret savu gribu).
Jo tā ir ērtāk?
Tālajā 2008. gadā valsts nodokļu veidā par plastmasas maisiņiem ieguva aptuveni 43 000 latu. Šādu nelielu, bet ērtu iepirkuma iesaiņošanu piedāvā gan mazie, gan lielie veikali, kā arī degvielas uzpildes stacijas. Gan pārtikas, gan nepārtikas precēm.
Ekoloģisko sistēmu institūta dati par 2005. gadu liecina: tirgotāji pirkumiem pievienojuši pavisam kopā 18 250 kilogramus plastmasas maisiņus. Ar katru gadu šis patēriņš palielinās 5 procentu apjomā. 2010. gadā tie bija jau aptuveni 23 292 kilogrami.
Gada laikā viens cilvēks patērē aptuveni 5 kilogramus. No visiem sadzīves atkritumiem, plastmasas maisiņi veido gandrīz 3 procentus. Austrālijā vien tie ir 4 miljardi maisiņi, kas krājas izgāztuves un visapkārt. Šī valsts jau ir centusies spert soli, lai plastmasas maisiņi pazustu no lielveikaliem. Ķīna rīkojās radikālāk, aizliedzot pavisam plastmasas maisiņu ražošanu un to lietošanu gan lielveikalos, gan veikalos. Kāpēc? Jo Ķīnā patērēto maisiņu daudzums sasniedza 4 miljardus dienā. Pieci miljoni tonnas: tik daudz jēlnaftas tika pārstrādātas, lai saražotu nepieciešamo plastmasu iepakojumam.
Šo lielo kvantumu daba nespēj pārstrādāt. Faktiski – neliela daļa maisiņu sadalās 10 līdz 20 gados, pārējā – nekad… Jāpiebilst, ka plastmasas maisiņu pārstrāde rūpnieciskā veidā ir ļoti sarežģīta un dārga. Vides aizsardzības organizācijas Ocean Conservancy rīkotajās akcijās no okeāna vien dienas laikā ir izvilkti gandrīz 2 miljoni kilogrami plastmasas maisiņi. Protams, tā ir tikai neliela daļa, milzīgs kvantums šāda veida atkritumu joprojām atrodas jūrās, ezeros, upēs, okeānos visā pasaulē.
Plastmasa dabā nesadalās gadsimtiem ilgi, tā nodara lielu postu gan meža, gan pļavu un ūdenspasaules iemītniekiem. Plastmasas atkritumi ūdeņos krājas gan pāris, gan simtiem metru dziļumā. Dēļ tiem katru gadu iet bojā miljoniem ūdensputnu, zivju un simtiem tūkstoši zīdītāju. Tas ir prātam neaptverams skaitlis! Un tikai tāpēc, ka pie kases ir vieglāk paķert kārtējo plastmasas maisiņu savām ērtībām un slinkumam izdabājot.
Palīdzi dabai un pats sev!
Protams, ka bez plastmasas maisiņiem ir kvantums citu veidu, kā tiek piesārņota apkārtējā vide. Liekas – ko tāds sīkums vispār var nodarīt sliktu? Ērtībai ir liela nozīme mūsdienās, bet plastmasas maisiņiem ir tik daudz alternatīvas:
- pārstrādāti papīra maisiņi, kas dabā viegli sadalās.
- Bioplastmasas maisiņi.
- Auduma maisiņi.
- Kartona kastes.
Protams, var oponēt, ka šiem iepakojumiem aiziet arī enerģētiskie resursi, tomēr pārstrādes rūpnīcas cenšas padomāt arī par to. Piemēram, auduma soma (lina audekls ir ļoti izturīgs). To ir viegli iemest parastajā somā un nēsāt līdzi, lai izmantotu pēc nepieciešamības. Tā ir izturīga, izvēlēties var pēc tilpuma nepieciešamības: lielāku, mazāku. Automašīnā vienmēr var stāvēt speciāla kaste iepirkumiem. Tā ir ērta, praktiska un videi draudzīgāka alternatīva. Un, galu galā, iepirkuma tašiņas var iegādāties vai uztaisīt modīgas un smukas, izturīgas – ilglaicīgai lietošanai.
Arī Latvijā lielveikali arvien vairāk sāk likt uzsvaru uz videi draudzīgākiem variantiem. Bet Statoil, piemēram, ir pārgājis uz papīra maisiņiem, kas iegūti otreiz pārstrādājot papīru.
Ir patīkami rūpēties ne tikai par sevi!
