Izdzisusi vēl viena izcila personība.
Astoņdesmit astoņus gadus vecais dramaturgs mūžībā devies vakar, 16. septembrī, ārvalstu medijiem apstiprinājis viņa personīgais asistents.
Vairāk nekā 30 lugu autora dzīvība izdzisa viņa mājās, Montokā, Ņujorkā, Amerikas Savienotajās Valstīs.
Edvards Franklins Olbijs III pasaules slavu iemantoja ar tādām lugām kā Zoodārza stāsts (The Zoo Story) (1958. gads), Smilšu kaste (The Sandbox), (1959. gads), Kam no Vilka kundzes bail? (Who’s Afraid of Virginia Woolf?) (1962. gads) un citām.
Olbija darbus daudzi kritiķi vērtēja kā reālistisku pasaules norišu psiholoģisku un intīmu atspoguļošanu, uzsverot viņa uzdrīkstēšanos kombinēt teatralitāti un dzēlīgus dialogus.
Viens no izcilākajiem amerikāņu dramaturgiem savas karjeras laikā lieliski eksperimentēja un spēlējās ar savu lugu varoņu dzīves līnijām. Viņa neparastais skatījums un dažādām norisēm nodrošinājis plašu atbalstītāju un cienītāju loku visā pasaulē.
Īpašu popularitāti iemantojusi viņa skandalozā luga Kam no Vulfa kundzes bail? (Who’s Afraid of Virginia Woolf?), kas stāsta par nomocītu akadēmisko aprindu pāri Džordžu un Martu un viņu attiecību peripetijām. Olbijs atainoja viņus kā apreibušas un necenzētas frāzes izsakošas personas.
Darbs bija tik spēcīgs un interesants, ka to 1966. gadā ekranizēja vācu – amerikāņu izcelsmes kino un teātra režisors, producents, aktieris un komiķis Maikls Nikolss.
Melnās komēdijas galvenajos tēlos iejutās Ričards Bērtons un Elizabete Teilore, kura par savu izcilo tēlojumu ieguva Amerikas Savienoto Valstu Kinoakadēmijas balvu jeb Oskaru kā gada labākā aktrise.
Savas karjeras laikā Edvards Olbijs ir ieguvis trīs prestižās Pulicera balvas: 1967. gadā par lugu Trauslais līdzsvars (A Delicate Balance), kas arī tikusi ekranizēta. 1975. gadā par lugu Jūras ainava (Seascape), kā arī 1994. gadā par savu darbu Trīs garas sievietes (Three Tall Women).
Olbijam pasniegti arī citi nozīmīgi apbalvojumi, tostarp 2005. gadā viņš tika pagodināts ar īpašo Tony balvu par mūža ieguldījumi.
Edvards Olbijs piedzima 1928. gadā un divas nedēļas vēlāk tika adoptēts. Viņš nonāca Rīda Olbija – turīga magnāta, vairāku teātra īpašnieka dēla ģimenē. Viņa audžumāte bija sabiedrības dāma.
Izcilais dramaturgs vairakkārt ticis izraidīts no dažādām mācību iestādēm, tai skaitā no koledžas, jo izlaidis nodarbības un atteicies no obligātajiem baznīcas apmeklējumiem.
Audžuvecāku māju viņš pameta vēlīnos pusaudžu gados. Vēlāk intervijās Olbijs atklājis, ka nekad nav juties ērti kopā ar šiem cilvēkiem. Viņaprāt, viņi nezināja kā būt par vecākiem. Tomēr uzsvēris, ka arī pats nav apzinājies, kā pildīt dēla lomu.
Zināms, ka audžuvecāki vēlējušies, lai viņš ir korporatīvais darbinieks, neatbalstot vēlmi kļūt par rakstnieku.
Olbijs pārcēlās uz Ņujorku, kur strādāja gadījuma darbus un mācījās rakstīt lugas, pamazām apliecinot savu talantu visai pasaulei.
Olbijs nu pievienojies izcilu personību plejādei, kuri šķīrušies no šīs dzīves 2016. gadā…
LASI ARĪ: Harijs Ozols, B.B.Kings un citi: Viņus mēs 2015.gadā zaudējām
