Tiem, kuri strādā ārvalstīs, bet daļu sūri grūti pelnītās naudiņas sūta uz Latviju radiem, jārēķinās – ja šī summa pārsniedz 4000 eiro gadā, saņēmējam tā ir jādeklarē. Savukārt, ja saņēmējs nav radinieks, tad 23% jāatdod valstij, vēsta LNT Ziņas. Ja tas nebūs paveikts, draudēs soda naudas.
Emigrācijā strādājošie tautieši radiniekiem un draugiem Latvijā šogad pārskaitījuši vairāk nekā pusmiljardu eiro.
Datus par novembri un decembri Latvijas Banka vēl precizē, bet līdz oktobrim tie bija jau 492 miljoni eiro. Banku analītiķi uzsver – lai arī emigrantu atsūtītā nauda būtiski nesilda ekonomiku, tomēr mazina spriedzi reģionos un spiedienu uz sociālajiem dienestiem.
“Ģimenēm, kurām ienākumi ir ļoti zemi, kas varbūt ir nabadzības riskam pakļautās ģimenes, un, ja viņiem ir kāds cilvēks, kas strādā ārzemēs un var kaut kādu naudiņu sūtīt, protams, ka tas ir atspaids un tas palīdz,” vērtēja “Swedbank” ekonomiste Agnese Buceniece.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) gan brīdina – emigrantu atsūtītās naudas dēļ saņēmējiem Latvijā var sanākt nepatikšanas un pat naudas sodi. Ja no tuviniekiem saņemti vairāk nekā 4000 eiro, šī nauda ir jādeklarē.
“Ja ir saņemts ienākums, kas pārsniedz 4000 eiro, Latvijas rezidentiem tā ir summa, kas jādeklarē gada ienākumu deklarācijā. Līdz ar to saņemtais dāvinājums no radinieka, kas pārsniedz šo summu, ir jādeklarē,” norādīja VID galvenā nodokļu inspektore Jana Uzare.
Taču, ja emigrants sūta naudu personai, kas nav radinieks, tad saņēmējam ir ne tikai obligāti jāpilda gada deklarācija, bet arī 23% jāatdod valstij.
“Ja ienākums ir gūts un ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), un tas nav no radinieka, personai gada ienākumu deklarācijā ir jāsamaksā nodoklis. Tātad šī summa ir jādeklarē un jāsamaksā,” norādīja Uzare.
Ar IIN apliekama summa, kas gada laikā pārsniedz 1425 eiro. Varētu šķist, ka nodoklis emigrantu sūtītajai naudai nebūtu jāpiemēro bieži, jo lielākoties naudu saņem radinieki. Tomēr emigrantu konsultāciju birojā Lielbritānijā norāda – ļoti daudzi kā naudas starpniekus izmanto draugus un paziņas Latvijā, un tagad viņiem var sanākt nepatikšanas ar VID.
“Reizēm pat ar brāļiem vai māsīcām nav tik labas attiecības vairs vai arī brālis, māsīca ir šeit, un nav kam aizsūtīt slimajai vecmāmiņai. Un tad draudzene vai labākā kaimiņiene ir vienīgais kontakts, kam iedot šo naudu, kas varētu aiznest omītei par iztiku. To ir diezgan sāpīgi redzēt, ka cilvēkam ir jāmaksā nodoklis vēl par to,” stāstīja tulkošanas un konsultācijas pakalpojumu biroja vadītāja Anglijā Laima Brencs.
Ir vēl daudzi citi iemesli, kāpēc naudu saviem Latvijā palikušajiem radiniekiem sūta caur personām ārpus ģimenes loka, piemēram, parādu piedzinēju bloķētie bankas konti.
“Cilvēki ir ļoti sašutuši, ka viņiem vispārībā būs jāmaksā šis nodoklis. Cilvēki jūtas, ka viņiem būs liegts palīdzēt saviem vecākiem Latvijā, jo saprot, ka būs jāmaksā nodoklis. Ja nav vēl nodotā deklarācija – tad vēl soda nauda. Ļoti daudzi par to nezina, ļoti liels procents par to cietīs ilgi pēc tam,” uzskata Brencs.
Sašutumu par to pauž arī piektdien lidostā “Rīga” no Londonas atlidojušie emigranti.
“Nekaunība! Mēs strādājam ļoti smagi ārzemēs, lai varētu uzturēt ģimenes tur un šeit,” komentēja Darja.
“Es nomaksāju nodokļus jau tur un naudu uz šejieni sūtu ne jau kā darba algu kādam, bet kā palīdzību radiniekiem un draugiem. Par to tur būtu jāmaksā dubultais nodoklis?” brīnījās Anna.
VID aicina emigrantu naudu saņēmējus Latvijā rūpīgi saskaitīt šī gada kopsummu un pēc likumā pārsniegtās iesniegt gada ienākumu deklarāciju laikā no 1.marta līdz 1.jūnijam. Ja to nedeklarēs, VID var uzlikt naudas sodu no 70 līdz 430 eiro apmērā.
VID un Finanšu ministrija piektdien gan nespēja sniegt atbildi, cik daudz naudas valsts ir iekasējusi pērn, apliekot emigrantu atsūtīto naudu ar IIN.
