BrīvBrīdis.lv sadarbībā ar ceļotājiem draudzīgo tūroperatoru FlyMeAway.lv piedāvā lielisku iespēju – doties uz Portugāli, lai savām acīm aplūkotu tās romantiski skaisto galvaspilsētu Lisabonu. Paņem savu mīļoto aiz rokas un… dodamies ceļā jau 2017. gada Lieldienās!
Lisabona ir Eiropas vistālāk esošā galvaspilsēta, turklāt vienīgā, kura atrodas Atlantijas okeāna krastā. Tā kā ģeogrāfiski šī vieta ir bagāta ar dažādiem stāviem pakalniem, tā noteikti būs pretstats tavai ikdienai Latvijā. Un, ko gan ceļojot vēl vairāk vajag? Redzēt to, kas nav ikdienišķs mājās – nokļūt pasakā, kāda Lisabona patiesi ir. Pilsētā ir baudāmas tās brīnumskaistās pilis, majestātiskie pieminekļi, vēsturiskās kafejnīcas un restorāni. Lisabona ir pilsēta, kurai, kā sacīts, esot ne tikai savs vizuālais baudījums, bet pat pašai sava skaņa un garša. Turklāt – te ļoti daudz ko darīt būs romantiķiem.
Portugāles galvaspilsēta ir ļoti krāsains un interesants galamērķis. Tā ir slavena ar savu silto un saulaino klimatu un lepojas ar savu daudzveidību, kas labprāt tiek piedāvāta arī tūristiem. Pastaigājies pa šaurajām ieliņām vecpilsētā, dodies uz upes promenādi baudīt neparasto gaisotni vai atpūties zaļajos, brīnumskaistajos parkos un dārzos. Ja ļausies pilsētas valdzinājumam pavisam nesteidzīgi, varēsi sajust visu tās šarmu pilnā apmērā.
Lai tu gūtu skaidrāku priekšstatu un apstiprinātu pats sev, ka tiešām to vēlies redzēt klātienē – piedāvājam aplūkot lieliskas vietas, ar ko valdzinās Lisabona. Turklāt esam parūpējušies par to, lai tu ne tikai varētu iepazīt šo pilsētu un vizualizēt to, ko tā piedāvā, bet arī aplūkot vairāk informācijas par to, kā tur nokļūt. Tūroperators FlyMeAway.lv piedāvā turp doties jau Lieldienās – no 14. – 18. aprīlim, baudot visu šo krāšņumu realitātē. Dodamies ceļā!
Svētā Georga cietoksnis
Viens no visatpazīstamākajiem Lisabonas apskates objektiem noteikti ir Svētā Georga cietoksnis, kas atrodas netālu no Alfamas (senākais pilsētas reģions, kas atrodas nogāzē starp cietoksni un Tagus upi) – pašā kalna galā, no kurienes paveras brīnišķīgs skats uz visu pilsētu. Cietokšņa iespaidīgie mūri un tā fascinējošā atrašanās vieta padara būšanu šajā vietā vēl īpašāku. Tas šajā vietā ir kopš Dzelzs laikmeta – tā bija pils, ko marokāņi aizsargāja pret kristiešu iebrukumiem, līdz beigās 1147. gadā to pārņēma Portugāles pirmais karalis Alfonso Henrikess. Viņš uzbūvēja Aláçova Palace – kā dzīvesvietu monarhiem līdz brīdim, kad jaunā karaļa rezidence tika uzbūvēta pie upes. Dažādas pils pamatu daļas ir atklātas mūsdienīgajos arheoloģiskajos izrakumos. Cietoksnis ir brīnumskaista vieta, lai no turienes izbaudītu pasakaino skatu uz visu pilsētu, Tagus upi un pat tālumā esošo Atlantijas okeānu. Vienā no torņiem atrodas arī “Camera Obscura” periskops, kas ļauj palūkoties uz zemāk esošo pilsētu neparastā 360° skatījumā.
Žeronīma klosteris
Ja vēlamies izcelt vēl kādu no Lisabonas apskates vietām, tad 16. gadsimtā celtais Žeronīma klosteris, kas atrodas Praça do Império 1400-206 Lisboa, ir viens no ievērības cienīgākajiem objektiem Portugālē – satriecošs piemineklis ar milzīgu vēsturisko un kultūras nozīmi, kas godam pelnījis savu vietu UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Tas uzcelts par godu Vasko da Gamam – portugāļu jūrasbraucējam, vienam no nozīmīgākajām personām Lielo ģeogrāfisko atklājumu laikā. Klosteris ir kā episka viņa 1498. gada ceļojuma uz Indiju liecība. Tas atrodas netālu no upes krasta pievilcīgajā Belemā un ir zināms arī kā katoļu reliģiskā svētvieta, ko pasūtījis karalis Manuels I 1501. gadā. Žeronīma klosteris ir bagātīgā atklājumu laikmeta simbols un tā būvniecība galvenokārt tika finansēta pateicoties tirdzniecībai ar garšvielām, ko no saviem ceļojumiem pārvedis da Gama. Tas atklāj fantastiski izstrādātu dienvidu portālu, skaistu un rāmu Portugāļu vēlīnās gotikas īpašo šarmu. Svētās Marijas baznīcā atdusas arī Vasko da Gamas mirstīgās atliekas.
Belem tornis
Vēl kāds ļoti simbolisks vēstures piemineklis ir Lisabonā esošais Belem tornis, kas celts laika posmā no 1515. – 1521. gadam. Sākotnēji tas veidots kā cietoksnis upes vidū (ūdenstece mainījusies gadu gaitā). Torņa fasādi grezno dažādi neparasti jūras motīvi, piemēram, vītā virve, kas izkalta no akmens. Arī šis piemineklis ir iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Iekšpusē apskatāmas dažādas interesantas istabas, tostarp otrajā stāvā esošā karaļa Manuela I guļamistaba, no kuras ir izeja uz brīnišķīgu, karalisku lodžiju, kur ticis novietots arī viņa ģerbonis. Tornī iespējams uzkāpt pa stāvām spirālveida kāpnēm, un tas tiešām ir tā vērts, jo skats, kas paveras apkārt, ir neatkārtojams.
Santas Žustas lifts
Nedaudz parādoties pār Baišas (Lisabonas vēsturiskā centra) jumtiem, redzams savāda izskata objekts. Tas ir Santas Žustas lifts – neogotiska stila tērauda celtne. No pirmā acu uzmetiena tā sakniedētais dzelzs rāmis un smagnējās konstrukcijas pelēkā krāsa uzbur Eifeļa torņa (viens no Francijas galvaspilsētas Parīzes simboliem) tēlu un taisnība vien ir, saikne starp šīm divām celtnēm nav tālu jāmeklē. Santas Žustas liftu 1901. gadā radījis Gistava Eifeļa skolnieks – franču arhitekts un inženieris Rauls Mesners de Ponsards. Lifts tika uzcelts ar domu savienot Baišu ar Largo do Carmo – Bairro Alto apkārtnē, modernu pilsētas daļu, ko ieskauj dārgi, izsmalcināti veikali, FADO mūzikas mājas un mazi, omulīgi restorāni. Mūsdienās zinātkārie tūristi izbauda šo braucienu, kas paceļas 32 metru augstumā, labprāt ceļojot koka paneļu kajītē, kas joprojām ietver sākotnējās, pulētā misiņa detaļas.
Vēl viena unikāla transporta līdzekļa forma Lisabonā ir Elevador da Bica, funikulieris jeb trošu dzelzceļš, ko līdzīgi kā iepriekš minēto liftu radījis Rauls Mesners de Ponsards. Tas publiski kļuva pieejams 1892. gadā. Mūsdienās tas joprojām paceļas virs stāvās Rua da Bica de Duarte Belo, aizvizinot pasažierus līdz lieliskam skatu punktam. Šī funikuliera apakšējā pietura ir teju paslēpta aiz de S. Paulo ielas fasādes ar uzrakstu Lifti da Bica (Nr. 234.). Visnotaļ ir vērts izpētīt šo mierīgo, nelielo kvartālu, ko pazīst kā Bica, kas ved lejup no Calçada do Combro / Rua do Loreto līdz pat upei. Vietas, kur tikai dažas automašīnas ceļo pa šīm slīpajām, šaurajām ieliņām, gar blīvi novietotajām ēkām.
Águas Livres akvedukts
Vēl viens no Lisabonas lieliskākajiem, ikoniskajiem orientieriem ir milzīgais Águas Livres akvedukts, kas apgādā Portugāles galvaspilsētu ar svaigu ūdeni pa 1748 caurulēm no avota, kas atrodas uz ziemeļiem no pilsētas. Šī ir visiespaidīgākā un ievērojamākā 18. gadsimta ūdens sistēma, ko vēl nesen nebija iespējams interesentiem aplūkot. Lai gan tagad ir pieejama šāda iespēja – izstaigāt ūdensvadu visā tā garumā, patiesībā, tas, ko tu redzēsi ir tikai neliela daļa no galvenās 19 kilometru garās cauruļvadu sistēmas. Teju neticami, bet kopējais tās garums, ieskaitot pietekas, ir 58 kilometri. Akvedukta konstrukcija ir balstīta uz gravitācijas principu: ūdens ar konstantu ātrumu bez ievērības plūst pa lēzeno sistēmu, piegādājot Lisabonai ūdeni ātri un efektīvi. Akvedukta centrālajā daļā no 65 metru augstuma paveras iespaidīgs skats – vairāk nekā 14 hektāru plaša ainava uz ieleju virs pilsētas. Vienlīdz graciozs un dramatisks, akvedukta dizainiskais rokraksts ir apliecinājums itāliešu arhitekta Antonio Canevari izdomai, kā arī vēlāk – portugāliešu meistaru Custódio José Vieira un Manuel da Maia redzējumam un spējām, kuriem uzticējies Portugāles karalis Džons V (João V).
Estrelas bazilika
Spožā, krīta baltā Estrelas bazilika (saukta arī par Zvaigznes baziliku) vienmēr izpelnās apbrīnas pilnus skatienus no visas pilsētas, jo ir pārliecinoši redzama Lisabonas panorāmā. Tā ir viena no lielākajām baznīcām pilsētā un atrodas kalnā uz rietumiem no pilsētas centra. Karaļa Hosē I meita – Marija I pasūtīja baznīcas celšanu 1779. gadā un pēc 11 gadiem tā tika pabeigta. Fasādi rotā dažādas graciozas skulptūras, cakas un griezumi. Interjers ir rāms un atvēsinošs, kas ir liels pluss karstā dienā. Arhitekti Maeus Vicente de Oliveira un vēlāk arī Reinaldo Manuels tajā izmantojuši daudz un dažādu toņu marmoru, kas rada iespaidīgu efektu. Stāvot pie altāra un lūkojoties augšup, dievnams atgādina milzīgu, piepūstu balonu, kas iegremdēts maigas, caurspīdīgas gaismas peldē. Turpat atrodas arī karaļa Hosē I meitas Marijas I kaps. Tas, ko apmeklētājiem noteikti vajadzētu aplūkot, ir Mačado de Kastro no korķa un terakotas veidotās dabas ainas, kas atrodas telpā, kura bieži ir slēgta. Tādos gadījumos jālūdz baznīctēva palīdzība, lai aplūkotu šo brīnišķo skaistumu. Ārpusē, iepretim bazilikai, atrodas Jardim de Estrela, Lisabonas lieliskākais parks, kas ir fantastiska pikniku vieta.
Igreja do Carmo
Viena no vecākajām baznīcām pilsētā. Skeletveidīgās baznīcas drupas ir viena no viszīmīgākajām vēstures liecībām. Tā celta Gotikas stilā laika posmā starp 1389. un 1423. gadu. Līdzi ar blakus esošo klosteri, baznīca reiz bijusi visvarenākā un ievērojamākā visā pilsētā. Diemžēl, 1755. gada 1. novembrī Portugāles galvaspilsētu plosīja briesmīga zemestrīce un lielāko daļu šīs brīnumainās ēkas iznīcināja, aprokot zem drupām simtiem ticīgo ļaužu. Izturēja vienīgi vieta, kas atrodas netālu no altāra, kas palika teju neskarta. Pārējā baznīca vairs nekad netika atjaunota. Mūsdienās apmeklētāji var aplūkot masīvās arkas, kas slejas debesīs un iztēloties to, kas šajā vietā agrāk noticis, kā izskatījies un cik svarīgs viss ir bijis.
Sintra
Tā ir gleznaina portugāļu pilsēta, ko ieskauj zaļie priežu audžu kalni. Te atrodami daudzi dekoratīvie dārzi un izsmalcinātas pilis – tieši tāpēc Sintra ir jo īpaši iecienīta tūristu vidū. Ne tikai tās arhitektūriskā, bet arī skaisto ainavu daile un daudzveidība ir tas, kas vēl ilgi uzburs brīnišķīgu ainu tavās atmiņās par redzēto šeit. Sintrā ir vairāk nekā 10 valsts pieminekļu, kas sevī ietver greznas pilis, senas un vēsturiskas drupas, dekoratīvas mājas u.c. īpaši skaistas vietas. Tas viss izvietots skaisti kalnainā reģionā, kurp aktīvākie tūristi var doties pa garām pārgājienu takām. Vēsturiskajā pilsētas centrā ir bruģētas ielas, kam visapkārt atrodami dažādi veikali un kafejnīcas – tas viss ir ap gotikas stilā būvēto Nacionālo pili. Šī pils īpaši ievērojama ar saviem diviem lielajiem dūmvadiem, kas slejas no virtuves zonas, taču tās iekšpusē plaši aplūkojamas dažādas vēstures liecības. Ievērojama te ir arī senā mauru pils, jeb pareizāk – tās drupas. Tās atrodas kalnā un senās vēstures liecības vēsta, ka pils celta kaut kad senajā mauru laikmetā laika posmā no 8. – 12. gadsimtam. 19. gadsimtā tā tikusi daļēji atjaunota, lai turp droši varētu doties tūristi. No pils mūriem un kalna virsotnes paveras brīnišķīgs skats uz Sintru un tās apkārtni.
Krāsainā Penas pils ir vēl viena no Sintras ievērojamākajām apskates vietām. Spilgti krāsotā ēka atrodas vienā no pilsētas augstākajiem punktiem un to ieskauj priežu meži. Pilī interjers ir saglabājies no 1910. gada, kad no tās revolūcijas dēļ aizbēga Portugāles muižkungi.
Tāpat arī interesantā Monserates pils, kā arhitektūrā spilgti iezīmējas Ziemeļāfrikas un Indijas vēsmas. Tai ir brīnišķīgi veidotas dažādas nianses, šķiet, piedomāts pie katras sīkākās detaļas. Turklāt, ap pili skaisti izvietoti dārzi, kur arī iespējams aplūkot dažādus skaistus augus. Ko tādu, visticamāk, tu nebūsi redzējis nekur citur.
Rokas rags
Izmanto izdevību, lai nokļūtu šajā interesantajā vietā. Rokas rags ir ne vien Portugāles, bet visas Eiropas kontinentālās daļas vistālākais rietumu punkts. Kā izrādās, tas iestiepjas vēl par 16 km dziļāk Atlantijas okeānā kā iepriekš par tālāko rietumu punktu uzskatītais Finisteres Santjago de Kompostelā. Pludmales te veidojas kā no smiltīm, tā raupjiem akmeņiem un okeāna viļņi, kas sitas pret teju 100 metru augsto klinti, rada jo īpaši izteiktu neskartās dabas atmosfēru.
Obiduša
Mūsu ceļš vedīs uz 141,55 km2 plašo, vienu no klasiskākajām nocietinājumu pilsētām Portugālē, kas atrodas uz ziemeļiem no Lisabonas. Daudzi, kuri šeit pabijuši uzskata, ka Obidušas īpašo šarmu veido viduslaiku mūris, kas to ieskauj un koši baltās mājas ar zilajiem akcentiem un sarkano daktiņu jumtiem. Vēsturiskie nostāsti vēsta, ka pilsētas nosaukums cēlies tieši pateicoties senajam nocietinājumam, kas no latīņu valodas termina oppidum nozīmē citadele vai nostiprināta pilsēta. Netālu no šejienes atradās romiešu pilsēta Eburobrittium. Obiduša tiek dēvēta par vienu no romantiskākajām mazpilsētām Portugālē. Tas tāpēc, ka 13. gadsimtā Portugāles karalis Denis I ciemu, kas atradās šajā vietā pasniedza kā kāzu dāvanu savai nākamajai sievai Aragonas Elizabetei. Tas aizsāka paražu, ka turpmāk no paaudzes paaudzē tā ietilpa Portugāles karaļu līgavu mantojumā. Kopš tā laika pagājis krietns brīdis, taču šeit aizvien iezīmējas nocietunājuma sienas un slejas citas celtnes. Dažādas liecības pierāda, ka šī pilsēta pastāvējusi jau Senās Romas laikos – kopš 4. gadsimta pirms mūsu ēras, kad Obidušā atradušās romiešu apmetnes. Kā izlīguma žests, šeit tika izveidotas ķeltu dzīves vietas, kas vēlāk bija nozīmīgs tirdzniecības centrs ar feniķiešiem. Pēc Romas impērijas sabrukuma šis reģions nonāca Vestgotu ietekmē. Romiešu pilsēta Eburobrittium tika pamesta 5. gadsimtā, kad šeit apmetās mauri. 12. gadsimtā portugāļu pirmais karalis Alfonso padzina no šīs vietas dzīvojošos maurus, pasludinot Portugāles neatkarību. Pili un tās nocietinājuma sienas no iepriekšējo iedzīvotāju celtniecības iezīmēm pamazām pārbūvēja karaļa Denisa I laikā. Nocietinājuma kaļķakmens un marmora struktūra tika izstrādāta 14. gadsimtā – karaļa Fernando valdīšanas brīdī. Ar katru pārveidi citadele ieguva spēcīgākus, pamatīgākus apmērus. Obidušā tev noteikti jāaplūko arī Svētās Marijas baznīca – svētvieta, kur savus likteņus 1441. gadā savienoja desmit gadus vecais karalis Afonso V un viņa gadu jaunākā māsīca Izabella Koimbrasa. 1755. gadā zemestrīce radīja bojājumus ciema sienām, dažām baznīcām un daudzām romantiskās Obidušas ēkām, kas vainagojās ar arābu vai viduslaiku iedvesmotās arhitektūras iezīmju zaudējumiem.
Šī ir vieta, kur izbaudīt senatnes pieskārienu, jo Obidušas iedzīvotāji ar dziļu pietāti attiecas pret vēstures mantojuma saglabāšanu. Piemēram, pa pilsētas šaurajām ieliņām ar transporta līdzekļiem drīkst pārvietoties vienīgi vietējie, taču arī tas tiek darīts vien tad, ja iemesls ir ļoti nozīmīgs. Noteikti nogaršo vietējo tradicionālo ķiršu liķieri Ginja un pagaršo šokolādi, jo Obiduša tiek dēvēta ne tikai par Portugāles līgavu pilsētu, jo monarhi pēc kāzām šeit veda savas izredzētās medusmēnesī, bet arī šī garduma galvaspilsētu. Šim saldumam par godu tiek rīkoti pat festivāli.
Batalhas klosteris
Tālāk mūsu ceļš vedīs uz Batalhu – pilsētu Leirias apgabalā, kur slejas iespaidīgais Svētās Marijas da Viktorijas klosteris, kas celts 1386. gadā pateicībā Jaunavai Marijai par uzvaru pār kastīliešu iebrucējiem Aljubarrota kaujā 1385. gadā. To izveidoja Portugāles karalis Žua I. Monuments bija paredzēta kā apbedījumu vieta 15. gadsimta Portugāļu monarhu Aviz dinastijai. Klosteris, kas atspoguļo portugāļu gotikas stila vēlīno posmu jeb manueline, ir ievērojamākā un oriģinālākā gotiskā stila celtne visā Portugālē, kas 1983. gadā iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Ne par velti Svētās Marijas da Viktorijas klosteris tiek uzskatīts par vienu no Portugāles brīnumiem. Pagāja vairāk nekā gadsimts līdz celtne ieguva iecerēto veidolu. Klosteris tika pabeigts aptuveni 1517. gadā, piedzīvojot septiņu karaļu valdīšanas laiku. Svētās Marijas da Viktorijas klosteri gluži kā dārgu un izsmalcinātu dārgakmeni slīpējuši un līdz perfektumam izstrādājuši piecpadsmit arhitekti (Mestre das Obras da Batalha). Būvniecība prasīja milzīgu piepūli, izmantojot neparastus cilvēku un materiālu resursus, kā arī jaunas metodes un mākslas stilus, kas Portugālē līdz tam nebija zināmi. 1755. gada zemestrīce nodarīja šim arhitektūras brīnumam kaitējumu, tomēr vislielāko postu kompleksam nesa maršala Andrē Masēna vadītais fraču imperatora Napoleona Bonaparta karaspēks. Tas tika izlaupīts un aizdedzināts. Kad dominikāņi tika izraidīti no tā 1834. gadā, baznīca un klosteris tika pamests un atstāts sabiršanai drupās. 1840. gadā Portugāles karalis Ferdinands II uzsāka pamestās un izpostītās ēkas atjaunošanas programmu, izglābjot izcilo gotikas stila pērli. Restaurācijas darbi ilga līdz pat 20. gadsimta sākumam. Viens no pēdējiem arhitektiem, kura izcilās rokas pieskārušās šai vietai, bija akmens mūrniecības meistars Hose Patrocinio de Sousa. 1907. gadā Batalhas klosteri pasludināja par nacionālo pieminekli. Savukārt 1980. gadā tas tika pārveidots par muzeju. Aplūko un izbaudi vietu, kas reiz gluži kā Fēnikss no pelniem atdzima, lai līdz mūsdienām lepni izrādītu savu spozmi.
Nazarē
Mūs laipni gaidīs portugāļu zvejnieku ciemats, kas ir viens no populārākajiem piejūras kūrortiem Portugāles sudraba krastā (Costa de Prata). 82.43 km² plašais galamērķis, kurā mitinās nedaudz vairāk nekā 15 tūkstoši cilvēku, sastāv no trim apkaimēm: Praia, kas ved gar pludmali, Sítio jeb sena ciema kalna virsotnē un Pederneira, kas arī ir sens, augstu izvietots ciems. Praia un Sítio ir saistīti ar Nazaré trošu dzelzceļu. Vēstures liecības norāda, ka senākās apmetnes šeit bijušas Pederneira un Sitio. Savu sirojumu laikā Nazarē patvērumu rada Vikingi, vēlāk franču, angļu un holandiešu pirāti, kas šeit jutās ērtu līdz 19. gadsimta sākumam. Saskaņā ar leģendu pilsēta savu nosaukumu ieguvusi pateicoties nelielai Jaunavas Marijas koka statujai – Melnajai Madonnai, ko 4. gadsimtā kāds mūks no Nācaretes, Svētās Zemes pārvedis uz klosteri netālu no Meridas pilsētas Spānijā. Kāds cits romiešu garīdznieks to uz savu pašreizējo vietu nogādāja 711. gadā, kopā ar Roderiku – pēdējo vestgotu karali mūsdienu Portugālē. Pēc viņu izkāpšanas pludmalē, mūks nolēma kļūt par eremītu jeb ticīgo vientuļnieku, kurš ir aizgājis no laicīgās dzīves un apmeties neapdzīvotā vietā, lai varētu sevi pilnībā veltīt lūgsnām un meditācijai. Viņš dzīvoja un nomira nelielā dabiskā grotā, klintī virs okeāna. Pēc šī ticīgā nāves, saskaņā ar viņa vēlmi, karalis Roderiks apglabāja mūku šajā vietā un Melnās Madonnas statuju novietoja uz altāra grotā. Pirmā baznīca Sitio tika uzbūvēta pār šo grotu, lai svinētu brīnumainu Jaunavas Marijas parādīšanos 1182. gadā, kas izglāba dzīvību 12. gadsimta portugāļu bruņiniekam Domam Fuasam Roupinho, kurš nonāca briesmās laikā, kad agrā rītā bija devies brieža medībās blīvā miglā. Šis notikums tiek saukts par Nazarē leģendu. Par godu tai radās Capela da Memória, kurai blakus uz klints akmeņu atseguma 110 metrus virs Atlantijas okeāna joprojām var redzēt vietu, kur bruņinieka zirgs ar nagiem atstājis nospiedumus. Šis dievnams augstu virs klints, paceļoties pāri Pederneira līcim, tika atzīmēts kā orientieris jūrnieku rokasgrāmatās. 1377. gadā Portugāles karalis Fernando nodibināja jaunu, daudz plašāku baznīca, kas tika pilnībā pārveidota laikā no 16. līdz 19. gadsimta vidum. Nossa Senhora da Nazaré baznīca ir izteikta baroka stila ēka ar lieliskām flīzēm tās interjerā. Aiz un virs galvenā altāra tu varēsi aplūkot brīnumaino Nazaré Dievmātes statuju. Izbaudi!
Fatima
Pēcpusdienā dosimies uz kristietības centru Fatimu. 71.84 km² plašās pilsētas un pagasta nosaukums ir aizgūts no arābu sievietes vārda Fāṭimah, kas bija mauru princese, kuru nolaupīja bruņinieks Gonçalo Hermigues un viņa pavadoņi. 1602. gada Cisterciešu ordeņa hronikā minētā leģenda vēsta, ka negaidītā uzbrukumā 1158. gadā bruņinieks aizveda meiteni uz nelielu ciematu nesen izveidotajā Portugāles karalisē Serra de Aire kalnos. Fatima iemīlējās šajā vīrietī un nolēma kļūt par kristieti, pieņemot Oureanas vārdu. Viņi apprecējās un princese kā dāvanu ieguva Ourem pilsētu, kas nosaukta viņas vārdā. Mūsdienās tā ir pašvaldība, kurā atrodas mūsu galamērķis. Šī ir viena no ievērojamākajām katoļu svētvietām Eiropā, tik īpaša, jo tieši Fatimas vēsturē reiz trim vietējiem bērniem – Lučiai dos Santosai un viņas māsīcai un brālēnam Francisko un Jasintai Marto 1917. gada 13. maijā laikā, kamēr viņi ganīja aitas Santosas ģimenei piederošajā laukā Cova da Iria, parādījās tēls – viscaur baltā tērpusies dāma.
Pilsētas iedzīvotāji bija pārliecināti, ka bērnus apciemojusi Jaunava Marija jeb Fatimas Dievmāte. Tēls parādījās viņiem no šī datuma līdz pēdējo reizi tika redzēts 1917. gada 13. oktobrī. Lučia dos Santosa kļuva par mūķeni – māsu Lučiu, kura nodzīvoja ticīgu, garu mūžu, līdz pat 2005. gadam. Taču Jasintas dzīve aprāvās 1919. gadā un viņas brālis Francisko nomira gadu vēlāk. Abu dzīvības izdzēsa Spāņu gripas epidēmija. Lai atzīmētu šīs dievišķā tēla pirmās parādīšanās vietu, Cova da Iria tika izveidota koka arka ar krustu, kas aizsāka ticīgo svētceļojumus uz šo vietu. 1918. gada augustā ar tautas ziedojumiem sākās nelielas kapelas celtniecība. 3,3 platais, 2,8 garais un 2,85 metrus augstais dievnams kļuva par nozīmīgu lūgšanu centru, ko dēvēja par Cidade da Paz.
Svētnīcas būvniecība bija nozīmīgs pagrieziena punkts šī reģiona attīstībā, kas galu galā ļāva Fatimai 1997. gadā oficiāli iegūt pilsētas statusu. Mēs dosimies uz Fatimas Dievmātes svētnīcu, kas ir pamatīga Romas katoļu ēku un dažādu būvju grupa. Tev būs iespēja izzināt tās celtniecības diženo vēsturi. Izbaudi mūsdienu sakrālās arhitektūras paraugu, uz kurieni ik gadu aptuveni četri miljoni Romas katoļu dodas svētceļojumos, laikā no 13. maija – 13. oktobrim. Fatima laipni sagaida ticīgos gan no Portugāles, gan visas pasaules.
Ielūkojies arī video ceļvedī pa Lisabonas skaistākajām vietām:
Uzburta skaista aina, vai ne? To visu un vēl daudz ko citu ir iespējams aplūkot arī klātienē, tādēļ aplūko, kādu izdevīgu piedāvājumu ceļojumam uz Lisabonu tev sagatavojos tūroperators FlyMeAway. Turklāt FlyMeAway iesaka:” Šis ceļojums ir īpaši piemērots visiem, kurus interesē bagātīgs vēstures un arhitektūras mantojums viesmīlīgā vidē valstī, kur viss domāts iedzīvotāju ērtībām.”
Aplūko atrašanās vietu arī kartē:
Izmanto šo lielisko izdevību un dodies ceļā jau pavisam drīz. Uzzini par šo ceļojumu vairāk: Lieldienās uz Lisabonu ar FlyMeAway.lv! Kā arī aplūko precīzus lidojuma laikus un ceļojuma izmaksas.
Laimīgu ceļu!
