Šoreiz meiteņu sarunās tēma – ko darīt, ja līdzšinējā dzīve sabrukusi, kā veidot jaunas attiecības un vai ir iespējams joprojām mīlēt cilvēku, ar kuru 10 gadus esi bijusi šķirta.
BrīvBrīdis.lv pirms dažām nedēļām uzsāka jaunu iknedēļas stāstu sēriju – Meiteņu sarunas. Katru nedēļu trīs jaunas sievietes sarakstīsies par kādu aktuālu tēmu, un šo diskusiju mērķis ir parādīt tev piemēru par to, kā draudzenes tiek galā ar savām problēmām, kā ikdienišķi kārto savas problēmsituācijas.Ceram, ka tas palīdzēs arī tev – iedvesmos, vai vienkārši parādīs, ka kāds domā tāpat kā tu.
Iepazīsimies – īsumā:
Visas trīs ir bijušās klasesbiedrenes, kuras šobrīd dzīvo katra savā Latvijas pilsētā. Satikties sanāk reti, taču sarakstīties attālums netraucē.
Kate, 30 gadi
Tikko izšķīrusies no sava bērna tēva, kurš kritis azartspēļu varā, bet nu dzīvo kopā ar savu pirmo mīlestību – Edgaru, ar kuru izšķīrās pirms 10 gadiem. Audzina dēlu.
Marta, 30 gadi
Dzīvo kopā ar vīru Sandi un bērnu. Abi strādā mājās.
Daina, 31 gads
Dzīvo kopā ar vīru Kristu un audzina dēlu, gaida ģimenes pieaugumu. Strādā mājās.
Pagājušajā reizē atklājās, ka Kates vīrietis, braucot mājās no peļņas ārzemēs, uz prāmja nospēlēja visu naudu līdz pēdējam grasim. Šoreiz meitenes turpina par šo situāciju un par to, vai ir iespējams ātri vien justies atkal laimīgai.
Marta: Čau, mīļās! Beidzot atkal laiks,ko varam pavadīt papļāpājot. Kā jums iet? Kā Tev, Kate, viss noticis pa šo laiku? Nav kāds risinājums sanācis? Kā jūties?
Daina: Čau, mīļās! Kate, es visu nedēļu domāju par šo sviestu!!! Man pašai viss pa vecam…
Kate: Čau! Vai, iet visvisādi, tik daudz kas ir jau atrisinājies pats no sevis… tik daudz jaunu emociju,
varu nebaidīties no vārda laimīga, jo tik tiešām tāda arī jūtos.
Pirmo reizi baudu dzīvi, saņemot tādu attieksmi, kādu jau sen biju pelnījusi…
Daina: Kas, kā – pastāsti, Kate, sīkāk!
Marta: Kāds man prieks to dzirdēt! Tu tik tiešām esi pelnījusi būt laimīga! Jā, pastāsti!
Kate: No dēla tēva nekādu ziņu nav, pati arī lūdzu likt mums mieru… Tikai nejauši visu laiku uzpeld kāda jauna informācija, kura mani šokē un pārliecina, ka esmu pareizi rīkojusies… Bet, par ko man gribas izstāstīt un jautāt jums, jo atkal esmu izvēles priekšā…
Daina: Kas tad atkal?
Marta: Tieši izrāvi man vārdus no mutes – gribēju jautāt to pašu! Kas ir uzpeldējis? Kādas izvēles priešā esi?
Kate: Mīļās, man jums viens jautājiens – Kādas ir jūsu domas par pagātnes jūtām?? To domāju tā, ka vai tik tiešām tā var būt, ka paejot 10 gadiem ir iespējams mīlēt un būt laimīgai… Uz doto mirkli tāda jūtos, tikai varbūt tas ir tā iemesla pēc, ka esmu sev nastu no pleciem noņēmusi un saņemu sen gaitītu attieksmi…. nez, nez….
Daina: Protams, ka tas ir iespējams, ir jau tāds teiciens – veca mīlestība nerūs!
Marta: Es domāju, ka var tā būt.
Saka jau, ka veca mīlestība nerūs.
Jūs esat pierādījums tam. Galvenais, mans padoms būtu tāds, ka 10 gadu laikā daudz kas var būt mainījies. Esi drosmīga un uzdod jautājumus, uz kuriem tiešām vēlies saņemt atbildes. Izrunājieties, esat abi patiesi viens pret otru, lai saprastu, ko vienam no otra gaidīt, kāds ir kopīgais nākotnes redzējums, vai abiem līdzīgs, vai katram vairāk uz savu pusi…
Kate:
Esot ārpus LV robežām, nozadzis mašīnu, pārinieku piečakarējis, visiem melojis.
Tieši pirms Līgo saņēmis naudu… un pēc 200ls… man visu laiku meloja, katru dienu, izrādās, ka darba kolēģis nemaz tāds nav, kā viņš man stāstīja… Visiem stāsta nu jau, ka mana māte visu ir izbojājusi utt… Godīgi sakot, riebjas klausīties tās visas pasakas…
Daina: Nu tas tikai pierāda, ka esi izdarījusi pareizo izvēli, ka viņš nav Tevis cienīgs!
Marta: Ak,Dievs, mīļā. Tas izklausās kā meksikāņu seriālā. Es apbrīnoju Tavu spēku vispār to visu izturēt. Bet laikam jau Edgars tev ir liels atbalsts šajā visā, vaine? Šausmas tas viss ir.
Kate: Es jūtos kā 7.debesīs, man ir tik labi. Man viņš palīdz daudz vairāk kā bērna tēvs… Tā visu šo laiku ir pietrūcis atbalsts, rūpes, maigums, mīļums… Laikam visas tās sastāvdaļas, kuras padara šo dzīvi skaistāku, ka cilvēks var justies mīlēts un laimīgs.
Daina: Kate, es Tev tikai ieteiktu būt ļoti uzmanīgai, lai nesanāk, ka Edgars tagad būs tas plākasteris visam! Lai nepārsteidzies, krītot jaunās attiecībās, lai viss iepriekšējais ir nokārtots!
Marta: Redzi, Katiņ, nav sliktuma bez labuma. Ja vīrietis ir spējīgs izrādīt savu maigumu, tas jau vien ir ko vērts. Un viņš rūpējas ne vien par Tevi, bet arī par Tavu bērnu. Tas ir svarīgi. Vai jūs esat runājuši par nākotni? Iespējams, uzdodu pāragri šo jautājumu, bet tas nav mazsvarīgi tomēr.
Daina: Jaa, piekriitu – nākotne – tas ir būtiski, vai viņš vēlas, ko nopietnāku!
Marta: Tev jābūt pārliecinātai par viņu. Spēsi?
Daina:
Vai nebaudies atkal apdedzināties?!
Kate: Uz doto mirkli esmu pateicīga, ka man ir dzīvesvieta, top jauni plāni un tiek dots ikdienā nepieciešamais spēks, lai es nepakristu. Visu šo laiku virtuāli sazinājāmies kā draugi, visu es zinu par viņu, tāpat kā viņš par mani…
Mūsu attiecības pirms 10 gadiem izjuka, stulba iemesla pēc – es pati nezināju, ko vēlos…
Šeit nav atkarības nekādas, kas ir ļoti pozitīvi. Uz doto mirkli baudu dzīvi, jūtoties labi kopā ar Edgaru un dēliņu. Vairs jau trakāk nevar būt, kā līdz šim… kādai ellei esmu izgājusi cauri… nevienam to visu nenovēlu…
Marta: Nu, jā. Svarīgi jau ir tas, kā tu jūties. Un šobrīd citam nekam nav nozīmes. Ja tu būsi laimīga, arī dēliņš tāds būs. Un, ja ir blakus vīrietis, kurš mīl… Mīļā, ja pēc 10 gadiem varat satikties un turpināt, kā tad, kad pātraucāt – tas arī ir rādītājs. Manuprāt, pozitīvs.
Daina: Jā, izklausās ļoti labi! Pats galvenais jau ir Tava pozitīvā attieksme un entuziasms visu mainīt un palikt pie savas izvēles! Tas priecē! Tu jau pati arī toreiz galu galā atzini, ka izšķīrāties muļķīga iemesla dēļ, gadi ir pagājuši un Jūs abi mainījušies, pieauguši!
Kate: Nākotnes plāni – ir daudz un dažādi, jāsāk ar pamatu un tad pa kāpnītēm jākāpj tik augšā.
Es beidzot patīku pati sev, biežāk spēju spogulī skatīties un smaidīt, jo jūtos tā. Laikam jau tas nozīmē, ka pirms tam nemaz nezināju, ko nozīmē mīlestība,
jo visur bija dažāda veida atkarības utt… Bet nu tagad, es jūtu to, ko nekad līdz šim nejutu… Domāju jau, ka jāiet pie kāda speciālista būs, jo nav ar mani kaut kas kārtībā, bet vajadzēja tikai īsto cilvēku, lai visam tiktu pāri un visu varētu baudīt
Marta: Iespējams, muļķīgi, taču teikšu – šobrīd esat abi ar rozā brillēm no jauna, šī eiforija, laimes izjūta utt. Galvenais – nepārsteidzieties ar kopīgu bēbi! Nostabilizējieties vispirms. Un tad viss būs.
Daina: es tikai domāju par tēmu – attiecības ar bijušo, domāju, ka tās ir iespējamas tikai tad, ja beigušās šādu iemeslu dēļ, ja nav bijusi nodevība vai kas tāds, jo no savas personīgās pieredzes, atceraties, ar Dāvi, lai cik skaisti viss bija, tam nebija nākotnes, jo viss jau pamatos bija sabojāts!!!!!
Marta: Un, Kate, man ir patiess prieks, par visu to, ko saki! Tavi burti, ko lasu, vienkārši staro!
Kate: Teātri spēlet jau katra no mums māk, bet vai tas ir nepieciešams, ja blakus ir cilvēks, ar kuru nav jātēlo, ka varu būt tāda, kāda esmu…
Daina: Tas ir pats būtiskākais attiecībās, būt patiesiem un neko netēlot, ja Jūs pēc 10 gadiem spējat turpināt, kur beiguši, tas tiešām daudz ko nozīmē!
Marta: Jā, tas gan. Bet Katei vismaz tā nebija, tāpēc ir vieglāk. Tev ar Dāvi… Es nenovēlu vairs nekad, lai arī kā dzīve kadreiz sagrieztos… Nē! Tas bija pārāk smagi un grūti – paskaties! Un kā ir tagad? Jūs ar Kristu esat paraugģimene 🙂
Kate: Jā, eiforija virmo gaisā, tomēr situācija tiek kontrolēta 🙂
Marta: Jā, tas tiešām daudz nozīmē, es arī to teicu! Un tas ir svarīgi! Ļoti svarīgi, Kate! Galvenais, lai kāda tā eiforija, nesperat pārgalvīgus soļus. Visam savs laiks – un viss būs lieliski!
Daina: Es, kad atceros to visu ar Dāvi, lai kā es viņu mīlēju un tas bija no sirds, tā bija elle!
Krists man ir iedevis pamatu zem kājām, stipro plecu – aiz kā paslēpties, ar Dāvi bija otrādi – un tas taču ir garām!
Martiņ, piekrīti – eiforija var arī aizmālēt acis un sajaukt prātu, vēsā mierā un tik uz priekšu!
Kate: Visam ir vajadzīgs pamts un tad pamazām ir jāvirzās uz saviem mērķiem, visu uzreiz nekad nevar dabūt un nemaz to nevajag. Šajā laika posmā esmu tik daudz darījusi, ka pati nesaprotu, kur tam visam esmu ņēmusi spēku…
Marta: Redzi, viss ir nokārtojies, lai gan sākumā šķita, ka viss tikai bruks un bruks un Tu pati līdzi tam visam. Nē! Un arī Tev, Kate, tā būs! Un neizsakāmi priecājos, ka tik ātri un jau šobrīd vari justies un izjust visu to, par ko stāsti!
Daina: Jā, lai kā šķistu, ka šī šķiršanās līdzinās – pat nāvei,kad daļa Tevis ir atņemta, agrāk vai vēlāk mēs pasakām –
DZĪVĒ VISS NOTIEK TĀ, KĀ TAM IR JĀNOTIEK!
Tikai jāpaiet laikam, lai to apjaustu, lai cik sākumā šie vārdi šķistu banāli un absurdi!
Marta: Jā, it īpaši, ja tos saka kāds cits. Galvenais ir šiem vārdiem pašam noticēt. Kate, Tu jau spēj tiem noticēt?
Kate: Ticība saviem spēkiem ir sagriezusi dzīvi pareizajās sliedēs, lai arī tika ieguldīts daudz spēks.. enerģija visu laiku it kā atjaunojas, ir atkal jauns spēks un visu laiku ir laimes sajūta.. Tas ir tik forši,ka nespēju pat izteikt to visu vārdos. Gribas pat izkliegt, cik man ir labi, lai visi to zin!
Marta: Patiess prieks par to! Būšu no šīs sarakstes šoreiz sasmēlusies tik daudz pozitīvu emociju! Nesalīdzināmi ar pagājušo nedēļu. Visu laiku par Tevi, Kate, domāju,prātā variēju – nez kā Tev iet, vai viss ir kārtībā.
Daina: Man patiess prieks to dzirdēt, un neļauj nevienam sevi nosodīt, ticu, ka atradīsies tādi, kas kratīs Tavā vierzienā ar pirkstu, šausminoties, ka tai tak tik ātri jau jauns draugs, lai iet visi dillēs, domā tikai par sevi, par maziņo, lai Jums viss ir labi!
Marta: Piekrītu Dainai! Un ceru, ka nākamnedēļ dzirdēšu no Tevis vēl daudz un dikti labā un skaistā 🙂
Kate: Uz doto mirkli zina patiesību tikai tie, kuriem vajag to zināt… Ar laiku jau viss pats sakārtosies kā līdz šim… Galvenais ir jātic tam, ak viss būs labāk kā līdz šim. Tik daudz laba esmu darījusi pat nepazīstamiem cilvēkiem, ka nu ir pienācis brīdis saņemt to visu labo atpakaļ… Citu viedoklis man neinteresē, jo katrs jau savas laimes kalējs!
Marta: Tieši tā, tā ir pareizā attieksme! un uz priekšu! Katrā gadījumā zini – mēs vienmēr Tevi atbalstīsim!
Daina: Tieši tā un domā tikai par sevi un mazo, viss pārējais ir otršķirīgs!!! Mīļās, man jālaiž pie plīts, Krists drīz būs pusdienās!
Kate: Jā, viss ar katru dienu būs tik labāk un labāk… Es to zinu… Mīļās manas, paldies jums par atbalstu, kuru man sniedzat, tas tik tiešām man daudz nozīmē. Novērtēju katru jūsu vārdu! Tad jau līdz nākamajai reizītei! Bučiņas! Jaukas šīs dieniņas! 🙂
Marta: Man prieks, ka mums ir iespēja izkratīt sirdis. Un varam būt pārliecinātas, ka ir tādas patiesas draudzenes. Tiekames drīz! Bučas!
Daina: Katiņ, no sirds!!! Mīļās, kā vienmēr mūsu sarunas devušas pozitīvu stimulu un enerģiju, lai Jums jauka nedēļa un drīz atkal tiekamies!
Lasi arī iepriekšējās MEITEŅU SARUNAS:
Meiteņu sarunas: Liekais svars
Meiteņu sarunas: Vīriešu loģika
Meiteņu sarunas: Otrais bērns ģimenē. Vai ir laiks?
Atgriežoties no peļņas ārzemēs, vīrs uz kuģa nospēlē visu naudu
