Kā efektīvāk izmantot un uzglabāt garšaugus?

11/08/13 17:51 | Raksta autors : Brivbridis.lv

Foto:Thecookingdish.com
Foto:Thecookingdish.com

 

Šoreiz vecāsmātes pūra lādē esam atraduši padomus par populārākajiem garšaugiem – to pielietošanu un uzglabāšanu.

Ja mums jāizvēlas no dažādiem vērtības ziņā vienādiem ēdieniem, tad, bez šaubām, mēs izšķirsimies par to, kas mums garšo labāk, un atsevišķus ēdienus centīsimies gatavot, piemērojoties ēdāju gaumei. Vēlamo noskaņu, stiprumu un arī pikantumu ēdieniem parasti dod dažādas garšvielas.

Lai no garšaugu saknēm iegūtu spēcīgāku garšu, tad tās nevajag mizot, bet tikai pamatīgi nomazgāt.

 

Viens no vispazīstamākajiem garšaugiem ir sīpols. To lieto kā garšvielu gan svaigu, gan ceptu vai vārītu pie visādiem gaļas, zivju un dārzeņu ēdieniem, zupām, sacepumiem utt. Ziemas vajadzībām sīpolus uzglabā pašus, vasarā turpretim izmanto sīpolu lakstus jeb lokus. Loki ir neaizstājama piedeva salātiem, sakņu zupām un daudz citiem ēdieniem. Tā kā lokus var izaudzēt ļoti labi istabā (puķu podā, kastītē), tad nevienā mājā tiem nevajadzētu trūkt jau no agra pavasara un pat ziemā.

Sīpolu uzglabāšanā jāraugās it īpaši uz to, lai uzglabāšanas vieta un tāpat paši sīpoli būtu sausi un pasargāti no sala.

Sīpoli dod spēcīgāku garšu un patērējas mazākos daudzumos, ja tos sarīvē vai samaļ gaļas mašīnā.

 

Līdzīgi sīpoliem var lietot arī ķiplokus. To garša un smarža tomēr ir ļoti īpatnēja, un ķiploku lietošanā jābūt uzmanīgiem, jo par daudz pielikti, tie nomāc ne tikai citu garšvielu, bet arī lietotā pamatprodukta īpatnības. Ķiplokus lieto lielāko tiesu desās un jēra gaļas ēdienos, bet tos var lietot arī pie citām gaļām, īpaši gaļu sālot. Sevišķi ķiplokus ieteicams lietot skābētiem gurķiem. Ķiploks arī citām gaļām piešķir jēra gaļas garšu. Lai ķiploku smaka nebūtu uzbāzīga, tad tie sacepami vai sautējami.

 

Mazāk pazīstami ir puravi. Tas ir divgadīgs kultūraugs ar tumši zaļām, garām, šurām lapām, kas apskauj stublāja apakšējo daļu. Galvenā lietojamā ir purava apakšzemes daļa, kas atgādina 2 – 3 cm resnu zaļgani baltu vālīti ar nelielu paresninājumu galā, bet noderīgas ir arī lapas. Puravs lietojams buljonos, sakņu zupās, gaļas sautējumos, sacepumos, mērcēs. Uzglabāšanai ziemas vajadzībām, augiem lapa jāsaīsina, un tos ar apakšējiem galiem ierok sausās smiltīs – pagrabā.

 

Par dvīņu bērniem garšvielu šķirojumā jāuzskata pētersīļi un selerijas, kas ir ar puslīdz vienādām īpašībām. Abi šie augi ir neaizstājamas gaļas un sakņu ēdienu garšvielas. Lieto kā saknes, tā lapas. Ziemas vajadzībām pētersīļus un selerijas var uzglabāt divējādi:

1) augiem aplauž ārējās lapas, atstājot vidējās un saknes ierok pagrabā – smiltīs

vai

2) saknes un lapas izžāvē.

Žāvēšanai domātās saknes nomazgā tīras, sagriež plānās šķēlītēs un žāvē uz papīra sabērtas uz siltas pavarda virsas (mūsdienās noteikti var žāvēt nelielā siltumā cepeškrāsnī, kam vaļā pavērtas durtiņas – red.). Saknēm atdalītās lapas kaltē atsevišķi, sausas saberž smalki un glabā vislabāk stikla vai skārda traukā. Mazāk pētersīļi, bet it sevišķi gan selerijas ēdienam dod īpašu stipruma, saturīguma piegaršu. (Mūsdienās var pētersīļu un seleriju lapas sagriezt smalki, salikt trauciņos un sasaldēt – arī tā šīs garšvielas saglabā savas veselīgās īpašības un garšu – red.)

Ēdiena saturīgumu izceļ vēl vairāk, ja zupai, sacepumam vai sautējumam pieliek svaigu tomātu vai tomātu biezeni.

 

Dilles ir pirmšķirīga piedeva daudzām maltītēm, piemēram, zivju, kartupeļu, biezpiena ēdieniem, dažādām zupām un salātiem. Dilles ziemai var uzglabāt, sagatvojot tāpat kā pētersīļus un selerijas – izžāvējot (vai smalki sagriežot un sasaldējot – red.)

 

Majorāns ir iecienīta garšviela gaļas ēdieniem, gaļas izstrādājumiem un aknu pastēm, zupu piedevām un gaļas sālīšanai. Majorāns ir līdz 50 cm augst kultūraugs. Lietojamas ir šī auga sīkās, zaļpelēkās, sausi izžāvētās lapiņas, kas lietošanai jāsaberž smalkā pulverī. Svaigu majorānu plaši leto dārzāju konservēšanā.

 

Ķimeņu sēklas ir klasiskā piedeva kāpostu skābēšanā, bet arī iecienīta garšviela rudzu un saldskābajai maizei, dažādiem sieriem un biezpieniem. Ķimenes ir nepieciešamas piedevai jēra gaļas un balto kāpostu sautējumiem. Noder arī mērcēm un zupām.

 

Koriandrs ir mūsu audzēšanas apstākļiem piemērots kultūraugs. Lieto koriandra graudiņus pulvera veidā, kas ir īpaši iecienīta garšviela pie Ziemassvētku cepumiem – piparkūkām un dažādiem citiem sīrupa un medus cepumiem.

 

Sinepju sēklas. Izšķir dzeltenos un melnos, jeb pareizāk sarkanbrūnos sinepju graudiņus. Abi tie vienlīdz labi lietojami, tikai melnās sinepes ir stiprākas. Mājsaimniecībā parasti lieto dzeltenos sinepju graudiņus kā piedevu zivju marinādēm.

 

Garšaugu sālīšana

Garsaugus izlasa, nomazgā un smalki sakapā. Sajauc ar sāli, uz 500 g sasmalicināto garšaugu rēķinot 120 g sāls. Tad sapilda stikla burkās vai vislabāk pudelēs, kuras var stingri noslēgt. Sālītos garšaugus izlieto zupām, mērcēm un salātiem. Tikai tādos gadījumos ēdieniem nav atsevišķi vēl sāls jāliek, jo tas jau pielikts garšaugiem.

Garšaugus var sālīt kopā vai katru atsevišķi.

 

Garšaugu etiķis

Pudelēs, kam plati kakli vai burkās sapilda dažādus garšaugus kopā vai arī atsevišķi. Tad pārlej ar etiķi un noslēdz ar korķi vai vāku. Pudeles tur uz loga saulē 5 – 6 nedēļas, tad izkāš un etiķi lieto pie ēdieniem pēc vajadzības, kad nav svaigu garšaugu.

__________

Avots: Latvijas Mājturības institūta absolventes G. Strautas redakcijā. Taupīgā saimniece.

[adrotate banner="3"]

Pievienojies mums arī šajos sociālajos tīklos: