Mēs visi zinām, ka, lai sirds būtu vesela, cilvēkam ne vien kārtīgi jāatpūšas, bet arī pietiekami sevi fiziski jānoslogo. Vai esi kādreiz iedomājusies par to, cik daudz vai maz patiesībā ir jādara, lai sirds būtu vesela un stipra? Par to šoreiz BrīvBrīdis.lv
Kusties!
Sirds galvenā funkcija ir apgādāt visu ķermeni ar asinīm un ikvienu šūnu mūsu organismā ar skābekli. Jebkuri aerobie treniņi, piemēram, skriešana, riteņbraukšana, kāpšana pa kāpnēm, kanoe airēšana u.c. palīdz sirdij kļūt spēcīgākai, apgādājot organismu ar lielāku skābekļa devu un stiprinot muskuļus. Jo biežāk un intensīvāk cilvēks trenējas (protams, neieslīgstot pārmērībās), jo labāk tas ir viņa sirdij. Tādējādi, lai stiprinātu savu sirdi un mazinātu risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, ārsti iesaka vismaz 150 minūtes dienā nodoties mērenas intensitātes aktivitātēm, piemēram, ātrai iešanai vai 7 minūtes enerģiskām, lielākas intensitātes aktivitātēm – skriešanai, lekšanai u.c.
Apzinies savu svaru!
Liekais svars ir milzīgs riska faktors un dažādu slimību iespējamais iedīglis, piemēram, cukura diabēta, paaugstināta asinsspiediena un neizbēgami – viens no sirds un asinsvadu slimību izraisītājiem. Hārvardas universitātes zinātnieki ir izpētījuši, ka cilvēkam, kurš vismaz 30 minūtes dienā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, par 23% samazina risku saslimt ar koronāro sirds slimību (traucētu asins plūsmu artērijās). Liekais svars un aptaukošanās rada paaugstātu holesterīna un triglicerīdu līmeni asinīs, kas, savukārt, veicina arterosklerozes attīstību, kas aizvien ir visā pasaulē biežākais priekšlaicīgas nāves iemesls. Līdz ar lieko svaru paaugstinās arī asinsspiediens, kas rada palielinātu slodzi sirdij. Par svaru ir jāsāk uztraukties, ja ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir lielāks par 25, un arī tad, ja vidukļa apkārtmērs sievietēm pārsniedz 80 cm, vīriešiem – 94 cm. ĶMI var aprēķināt pēc šādas formulas:
svars (kg) : garums (m2)
Piemēram, 60 kg smagam un 1,62 m garam cilvēkam ĶMI būs 60:1,622=22,86
Savukārt, ja ĶMI pārsniedz 30, tas ir pavisam nopietni – aptaukošanās.
Izmēģini jogu!
Tā ir nodarbe, kas savieno ķermeni ar garu un prātu. Jau agrīnajās kultūrās cilvēki izveidojuši aizmetņus mūsdienās tik populārajai jogai. Senatnē mūsu senči pēc pamošanās un darba kārtīgi izstaipījās, izkustināja muskuļus, lēni un prātīgi atpūtās. Tā ir jogas vēsture. Mūsdienās šī tehika ir piedzīvojusi krietnu virkni uzlabojumu un papildīnājumu un iemantojusi milzīgu popularitāti. Īsāk sakot – nodarbošanās ar jogu var būtiski uzlabot sirds veselību. Šīm nodarbībām ir nomierinoša iedarbība un tas ir faktors, kas būtiski ietekmā sirds veselību – stabilizē asinsspiedienu, kā arī samazina holesterīna līmeni, palielina ķermeņa vispārējo funkcionaliāti, ja ar jogu nodarbojas regulāri. Un tas ir ļoti svarīgi, lai tava sirds būtu stipra un vesela.
Atpūties! Bez stresa!
Iemācies atpūsties. Tehnoloģiju laikmetā arvien vairāk aizmirstam par atpūtu, vien skrienam, domājam par darbu, neievērojam regulāras ēdienreizes, dzīvojam nemitīgos stresa apstākļos, neguļam pietiekamas stundas – un tā varētu turpināt vēl ilgi. Apstājies! Mēģini rūpīgāk plānot savu laiku, atsakies no pienākumiem, bez kuriem lieliski vari iztikt – neuzņemies pārlieku daudz. Ja tev ir grūtības kādam pateikt: “Nē!”, atceries, ka savlaicīgs atteikums ir krietni vien labāks, nekā tad, ja to izdari pēdējā brīdī. Saudzē sevi, neviens cits to nedarīs! Atrodi laiku sev un tikai sev – savai atpūtai un labsajūtai.
Lai nu kā mums kuru dienu sokas – esam kustējušies vairāk, gulējuši mazāk, slinkojuši mazkustībā – galvenais atcerēties par mēra sajūtu. Un atcerēties par to it visā! Izvērtē nopietni savu veselību un saudzē to!
