Uztura speciāliste Lizete Māldere atspēko mītus un atklāj patiesību par cukuru!
Cilvēku patika pret saldu garšu ir iedzimta īpašība, kas ir attīstījusies evolūcijas ceļā. Tās pamatā ir ātri izmantojama enerģija, kas ir nepieciešama, lai izdzīvotu, kā arī tā bieži vien signalizē par pārtikas avota zemo toksicitāti. Nav noslēpums, ka mūsu pirmais ēdiens – mammas piens ir salds un tas darbojas kā dabisks pretsāpju līdzeklis bērniem un zīdaiņiem. Tātad bez salduma nekur, taču visa pamatā ir mērenība! Vidusmēra cilvēkam dienā būtu nepieciešams uzņemt ne vairāk kā 50 g jeb 10 tējkarotes tīra cukura. Cukurs tiek pievienots ļoti dažādiem pārtikas produktiem un dzērieniem, tādēļ var būt visai sarežģīti aprēķināt ikdienā patērēto cukura daudzumu. Ņemot vērā to, ka cukuru mēdz saukt par “balto nāvi”, tas var radīt bažas, tādēļ šoreiz šķetināsim populārākos mītus, kas saistīti ar šo iecienīto ikdienas kārumu – cukuru!
1. mīts – cukurs izraisa atkarība
Patiesība: Cukurs organismā strauji izmaina glikozes līmeni, tādējādi, īsā laika posmā no hiperglikēmijas ir iespējams sasniegt hipoglikēmiju, kuras rezultātā cilvēka organisms izjūt nepārvaramu vēlmi pēc enerģijas! Veidojas sava veida apburtais loks – apēdam kaut ko saldu, pēc pusstundas atkal gribas ēst, paņemam atkal kaut ko saldu utt. Pamatojoties uz dažādiem pētījumiem, to nevar saukt par atkarību, jo cilvēka lielās alkas pēc vienkāršajiem ogļhidrātiem jeb cukuriem ir daudzveidīgas. Viena no tām ir saistīta ar serotonīna izdalīšanos, paaugstināto cukura līmeni asinīs un radušos laimes sajūtu pēc to apēšanas. Tāpat arī personīgo attieksmi pret saldumiem, motivāciju un gēnu – vides mijiedarbību. Tomēr visbiežāk šīs lielās vēlmes pamatā ir cilvēka priekšstats par to, kas ir garšīgs un viņa alkas pēc tā labākā.
2. mīts – cukurs izraisa hiperaktivitāti
Patiesība: Pastāv uzskats, ka mazi bērni, saēdoties cukuru, kļūst ļoti aktīvi pat hiperaktīvi, taču patiesībā ēdieni ar augstu cukura daudzumu vairāk vainojami tieši pretēji pie viegla gurdenuma un slinkuma!
3. mīts – cukurs izraisa diabētu
Patiesība: Produkti, kas bagāti ar vienkāršajiem ogļhidrātiem jeb cukuriem, strauji izmaina cukura līmeni, tomēr tie nebūt nav par iemeslu diabētam. Pirmā tipa cukura diabēts visbiežāk ir iedzimts, taču otrā tipa cukura diabēts rodas gan neveselīga dzīvesveida, gan arī aptaukošanās dēļ. Tāpēc ir jāpievērš uzmanību savam vidukļa apkārtmēram, lai tas sievietēm būtu līdz 80/88cm, vīriešiem – 97/102cm, kā arī optimālam ķermeņa svaram un samērīgam aktivitāšu līmenim ikdienā!
4.mīts – brūnais cukurs ir labāks par balto
Patiesība: Pastāv nepareizs priekšstats, ka brūnais cukurs ir labāks. Patiesībā baltais un brūnais cukurs bieži vien ar neko daudz neatšķiras. Tas var būt tas pats baltais rafinētais cukurs jeb saharoze tikai iekrāsots ar melases jeb grauzdēto cukura sīrupu.
5. mīts – cukurs ir inde
Patiesība: Kā jau par ikvienu pārtikas sastāvdaļu, arī par cukuru un sāli mēdz teikt – jo mērenāk to lietosim uzturā, jo labāk. Tomēr pastāv situācijas, kad tējkarote cukura var izglābt cilvēka dzīvību! Kā, piemēram, brīžos, kad cukura līmenis asinīs ir tik zems un vērojams jau viegls reibonis, izturības sporta veidos – garo distanču skrējējiem, kā arī ļoti aizņemtiem cilvēkiem, kuriem vienkārši 24 stundas diennaktī ir par maz. Tieši garo distanču skrējēji ir atzinuši, ka dažādi atspirdzinošie dzērieni, kuru sastāvā ir cukurs, piemēram, tā pati visiem ļoti labi zināmā kola palīdz tiem ātri uzņemt nepieciešamo enerģijas devu veiksmīgai distances veikšanai un spēku atjaunošanai pēc skrējiena. Ja jūsu ikdienas ēdienkarte ir daudzveidīga produktu izvēlē un jūsu dzīvesveids ir aktivitātēm bagāts, tad cukuru noteikti nevajadzētu viennozīmīgi uztvert par indi.
Pats galvenais, kas ikdienā ir jāatceras, ka visa pamatā ir tas, cik daudz, ko un kad mēs lietojam uzturā. Jūsu veselība un auguma proporcijas ir atkarīgas no līdzsvara starp uzņemtajām un patērētajām kalorijām. Esot fiziski aktīviem, enerģiskiem un veseliem cilvēkiem dažas tējkarotes cukura var būt normāla ikdienas ēdienkartes sastāvdaļa! No tā nav jābaidās un pilnībā jāizvairās, tā patēriņš vienkārši ir jāsamēro ar savu aktivitāšu līmeni. Ja gribam kaut ko saldu, ieplānojam pavasarīgu pastaigu mājup un drošu sirdi ļaujamies kādam kārumam!
