Laulība, tāpat kā jebkuras attiecības, prasa darbu – abpusēju darbu, sapratni, mīlestību, cieņu vienam pret otru. Ja laulībai netiek veltīts laiks, attiecības agri vai vēlu pasliktināsies. Uzzini, kā noteikt, ka tavām attiecībām draud briesmas.
Cilvēki precas, domājot par skaistu un laimīgu nākotni, brīnišķīgu dzīvi, bet reizēm tā nenotiek. Ikvienam dzīvē gadās pavērsieni, kad nezini vairs ko iesākt. Sarežģījumi, strīdi, apvainojumi, nav neviens pāris, kurš nav piedzīvojis kaut ko no šī. Bet tā ir māksla tikt ar to galā. Liela māksla.
Apātiska uzvedība un laulības dzīves ignorēšana ir pirmās brīdinājuma zīmes, kas signalizē, ka šīm attiecībām ir nepieciešama uzmanība. Ir jābūt prasmei risināt konfliktus, kas ir jāmācās. Ir jābūt gataviem uz dažādiem kompromisiem un ja šīs prasmes trūkst, laulība var būt apdraudēta.
ASV zinātnieks, psiholoģijas doktors un ģimeņu terapeits Džons Gotmans veicis īpaši padziļinātu pētījumu laulībā. Pētījums ildzis aptuveni 40 gadus, kuru laikā viņš ir mēģinājis saprast galvenās iezīmes, kam pievērst uzmanību – tās, kas parasti noved pie laulības šķiršanas. Viņš savos pētījumos pierādījis, ka šīs sešas pazīmes (ja pamanāmas jūsu laulības dzīvē) sniedz aptuveni 91% iespējamību, ka šīs attiecības izirs.
Sarunas sākums – uzbrukums. Ja kāds no partneriem sarunu visbiežāk uzsāk šādā veidā, tas ir jārisina. Šāda komunikācija nav normāla. Ja tiek sākts ar ugunīm, lielākajā daļā gadījumu, šī saruna beigsies ar krietni vien lielāku skandālu, nekā iesākusies.
Četri noteicošie faktori: nicinājums, kritika, aizsargāšanās un noliegšana. Gotmana pētījumi liecina, ka saistība starp šiem četriem komponentiem attiecībās ir diezgan kritiska.
Emociju plūdi. Tas nozīmē – jūs nedomājat saprātīgi par savām problēmām, bet visu risināt emociju uzplūdā. Tā vietā, lai kādu situāciju risinātu ar vēsu prātu, jūs labāk izvēlaties visu ātri „risināt” strīdu ceļā. Tas nav tā vērts. Turklāt, ja šajā laikā vēlaties viens otram pateikt kaut ko pēc iespējas riebīgāku, tas ir pats ļaunākais.
Ķermeņa valoda. Tiklīdz viens vai abi partneri kļūst nomākti un/vai jūtas nesaprasti, aizskarti, aizvainoti, izmainās ķermeņa valoda. Paātrinās sirdsdarbība, izdalās adrenalīns, paaugstinās asinsspiediens, un šīs fizioloģiskās reakcijas traucē efektīvi atrisināt konfliktu. Tas izraisa spontānas, neapdomātas atbildes vai pat fiziskas rīcības.
Neveiksmīgi mēģinājumi visu labot. Ja cilvēki nespēj risināt konfliktus,bet ikreiz vienkārši mēģina situāciju labot, piemēram, tai nepievēršot īpašu vērību, vai katram savā istabā paklusējot… tas nav risinājums. Ja reiz ir izcēlies strīds par kaut ko, tas ir jārisina, nevis jāignorē. Šķiet, jā, izstrīdamies, aizejam katrs savā stūrītī, pēc tam situāciju „labojam” ar vienu buču vai dzīvošanu tā it kā nekas nebūtu bijis. Konflikti ir jārisina, jāizrunā abiem partneriem, paši no sevis tie neatrisināsies.
Sliktas atmiņas. Vēl viena lieta, kas, iespējams, jau garantē šķiršanās procesa sākumu, ir atmiņas. Taču šajā gadījumā, ne vien atmiņas par kopdzīvi kopumā, bet tieši par konfliktiem. Partneri atceras iepriekšējos konfliktus un jau iepriekš otram atgādina apmēram šādi: „Es taču neiesaistīšos šajā sarunā, iznākums man tāpat jau skaidrs!” Nedariet tā! Nav divu 100% vienādu situāciju. Ļaujiet izteikties viens otram, nepārmetot pagātni un neironizējot par nākotni.
Meklējiet kompromisu un cieniet viens otru!
