Mātes piens ir kā simfoniskais orķestris, kurā pirmo vijoli spēlē ūdens, taču instrumentu ir daudz un katrs no tiem neaizvietojams – sākot no olbaltumvielām, laktozes un lipīdiem, līdz prebiotiķiem, imūnglobīnam un baktērijām. Krāšņā orķestra diriģents – mamma. Katrai pilītei sastāvot no tūkstošiem vielu molekulu, mammas piens, kā zinātnieki – piena pētnieki atzīst, ir sarežģītākais un noslēpumainākais šķidrums pasaulē.
Kāpēc, barojot zēnus, mammu pienā ir par 25 % vairāk kaloriju nekā, zīdot meitenes, kāpēc tā sastāvs mainās katrā zīdīšanas reizē, kā arī ar citiem pārsteidzošiem atklājumiem par mātes pienu dalās Mātes piena pētniecības nozares direktors Nutricia Research zinātnes centrā Nīderlandē Bernds Štāls.
Dinamisks un nemitīgi mainīgs
Lai nodrošinātu bērniņu ar pašu nepieciešamāko, orķestra instrumenti jeb mātes piena sastāva proporcijas nepārtraukti mainās. Mammas piens pielāgojas mazuļa vecumam un zīdīšanas stadijai, turklāt to ietekmē ne tikai māmiņas dzīvesveids un uztura paradumi, bet arī mazuļa veselības stāvoklis. “Tas ir patiešām apbrīnojami – pielāgojoties bērniņam, mātes piena sastāvs mainās katrā zīdīšanas reizē. Vienas mammas piens no rīta būs citādāks nekā tās pašas mammas piens vakarā. Arī labo baktēriju “pirkstu nospiedums”, ko māmiņa sniedz caur savu pienu, ir unikāls,” stāsta Bernds Štāls (Bernd Stahl), Mātes piena pētniecības nozares direktors Nutricia Research zinātnes centrā, kurā mātes piens tiek pētīts jau vairāk nekā 40 gadu.
“Viss, ko apēdu, nokļūst manā pienā.” Vai tiešām?
Arī tad, ja divām sievietēm ir līdzīgi ēšanas paradumi un dzīvesveids, katras mammas piens ir unikāls. Piena sastāvs atkarīgs ne tikai no mātes uztura un dzīvesveida, bet arī no organisma rezervēm un ķermenī esošajiem enzīmiem, turklāt mātes gēni nosaka, kuras vielas pienā iekļūs. “Priekšstats, ka, apēdot vakariņās kārtīgu steika gabalu, nākamajā zīdīšanas reizē pienā būs ievērojami lielāks olbaltumvielu daudzums, ir maldīgs. Tas, cik daudz olbaltumvielu būs piena sastāvā, atkarīgs no mātes gēniem. Citādāk ir, piemēram, ar lipīdiem. Lietojot uzturā ar omega 3 taukskābēm bagātus produktus, piemēram, zivis, pienā esošo lipīdu jeb veselīgo taukvielu daudzums pieaugs jau neilgi pēc maltītes,” atklāj B. Štāls.
Zīdot zēnus, pienā ir lielāks enerģijas daudzums
Zēni ne tikai aug ātrāk par meitenēm, bet viņi patērē arī vairāk enerģijas. Mātes piena pētnieki apliecina, ka zēni vidēji patērē vairāk mātes piena, turklāt zēnu mammu pienā ir pat par 25 % vairāk kaloriju nekā meiteņu mammu pienā.
Priekšlaikus dzimušo bērnu mammu piens atšķiras
Priekšlaikus dzimušu bērnu mammu pienā, salīdzinājumā ar laikā dzimušu, sākumā ir vairāk olbaltuma un nātrija, kā arī ir atšķirīgs minerālvielu sastāvs, taču enerģijas daudzums maz atšķiras. “Pirmo divu nedēļu laikā šīs atšķirības pakāpeniski samazinās. Jo nenobriedušāks bērns piedzimst, jo mātes piena sastāvdaļas ir precīzāk saskaņotas ar barības vielām, kuras bērns saņēmis caur placentu. Priekšlaikus dzimušu mazuļu mammām apmēram divas nedēļas pēc bērna dzimšanas sākas piena pārveidošanās īstajā mātes pienā, savukārt apmēram četras nedēļas pēc dzemdībām piena sastāvs līdzinās iznēsāto bērnu mammas pienam. Ja mammas krūtis silda, masē un pieniņu atslauc, piens pašā sākumā ir treknāks, un bērns uzreiz iegūst vairāk kaloriju,” skaidro Oksana Demska, neonatoloģe Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā.
Katras dzīvās radību sugas mammas piens ir atšķirīgs
Mātes piens ir paredzēts konkrētās sugas pēcnācēju augšanas un attīstības veicināšanai, tāpēc katras dzīvo radību sugas mammas piens atšķiras. Salīdzinot ar citu sugu pienu, cilvēka pienā ir daudz zemāks olbaltumvielu, kalcija, kā arī nātrija daudzums, un lielāks mono- un polinepiesātināto tauku, C vitamīna, ogļhidrātu un folātu daudzums – piemēram, govs un kazas pienā ir trīs reizes vairāk olbaltumvielu nekā cilvēka pienā. Tajā pašā laikā C vitamīna daudzums cilvēka pienā ir četras reizes augstāks nekā kazas pienā, savukārt govs pienā C vitamīna nav vispār.
Zīdīšanas rādītāji Latvijā – 4 reizes labāki nekā vidēji Eiropā
Attieksme pret zīdīšanu dažādās valstīs un kultūrās atšķiras. Visbiežāk to ietekmē kultūras tradīcija, labklājības līmenis valstī, māmiņu atgriešanās darbā, kā arī mammu vispārējais emocionālais stāvoklis. Neskatoties uz mātes piena nozīmīgumu mazuļa veselībai un optimālai attīstībai, vidēji Eiropā vien 15 % zīdaiņu tiek ekskluzīvi zīdīti jeb baroti tikai ar mātes pienu līdz 6 mēnešu vecumam. Vidēji pasaulē mātes pienu saņem tikai 37 % zīdaiņu, savukārt Latvijā – 60 %.
Dubults labums – ja mamma zīda mazuli, no tā iegūst abi
Pētījumi liecina, ka ar mammas pienu zīdītiem mazuļiem samazinās alerģiju risks, pastāv mazāks infekciju risks, kā arī ir mazāka iespēja iegūt cukura diabētu vai lieko svaru – jo ilgāk bērns tiek barots ar krūti, jo mazāks aptaukošanās risks nākotnē. “Mūsu ķermenī esošo tauku šūnu skaits ir nemainīgs, un tas, cik viegli vai grūti pieaugušam cilvēkam ir nomest svaru, ļoti lielā mērā atkarīgs arī no uztura mazuļa dzīves pirmajos gados,” skaidro B. Štāls.
Viens no vispārzināmiem māmiņu ieguvumiem, zīdot mazuli, ir iespēja pēc dzemdībām ātrāk atgūt normālu svaru. Taču, barojot bērnu ar krūti, ievērojami mazinās arī risks saslimt ar krūts vai olnīcu vēzi, 2. tipa cukura diabētu, kā arī uzlabojas mammas psihoemocionālais stāvoklis, mazinot pēcdzemdību stresu un depresiju.
Sarežģītākais šķidrums pasaulē
Zinātnieki – piena pētnieki atzīst, ka savas sarežģītās ķīmiskās formulas dēļ mātes piens ir noslēpumainākais šķidrums pasaulē. Lai arī Nutricia Research izpētes centrā mammas piens tiek pētīts jau vairāk nekā 40 gadu, nemitīgi tiek atklātas jaunas īpašības – piemēram, pagājušajā gadā vien atklāti 600 jauni proteīni. Tajā pašā laikā – par spīti vispārzināmajam faktam, ka koncentrētās bifido baktēriju klātbūtnes dēļ ar mātes pienu baroti zīdaiņi ir gan veselīgāki, gan mazāk uzņēmīgi pret infekcijām, bifido baktēriju klātbūtne mātes pienā atklāta tikai pēdējās desmitgadēs.
