Eksorcismu, proti, reliģiskus rituālus ļauno garu izdzīšanai dažādas reliģijas praktizē daudzviet pasaulē. Skeptiķi par to smīn, atbalstītāji – meklē labākos eksorcistus, bet apsviedīgi ļaudis – pārvērš ienesīgā biznesā.
Kādēļ daži cilvēki tik ļoti pievelk dēmonus un pārdabiskus spēkus? Vai dievs patiešām pārbauda cilvēkus ar sīkiem niekiem?
Lūk, deviņi fakti, kā ar eksorcismu jeb ļauno garu izdzīšanu cilvēki saskaras ikdienā.
Dalī par eksorcisma seansu dāvina skulptūru
Nostāsti vēsta, ka eksorcisma seansā piedalījies arī slavenais spāņu sirreālists Salvadors Dalī. Ļaunos garus dzinis tuvs mākslinieka draugs Gabriele Berardi. Pēc Berardi nāves atrasta krustā sista Kristus skulptūra, kuru viņš dzīves laikā raksturoja kā Dalī dāvanu par eksorcisma seansu. Divi mākslas eksperti apstiprināja, ka tā ir spāņu mākslinieka darbs. Taču nav citu liecību par šo ļauno garu izdzīšanu, kas, iespējams, notikusi 1947.gadā.
Kolumbijā ļaunos garus padzen ar dubļiem un uguns apļiem
Kolumbietis Hermess Sifuente jeb brālis Hermess apgalvo, ka 25 gadu laikā veicis vairāk nekā 35 000 īpašu eksorcisma rituālu. Cilvēku noziež ar melnām dūņām, nogulda zemē, aplī, kas veidots no uguns, kaļķiem, zaļiem augiem un vairākiem krustiem ar zaļām un sarkanām lentām. Cilvēkam jāguļ krucifiksa pozā, rokās jātur krusts un olas. Pats brālis Hermess darbojas gan uguns apļa iekšpusē, gan ārpus tā, piemēram, uzliekot kāju uz krūtīm dvēseles tīrīšanas nolūkos. Viņš apgalvo, ka redzot ļaunumu cilvēka acīs.
Sātans sūta īsziņas
Tēvs Marians Rajčels no Jaroslavas, Dienvidpolijā apgalvo, ka sātans un tā sekotāji nekautrējas izmantot modernās tehnoloģijas, kaut arī bieži nelāgas rīcības iemesli tiek meklēti citur. Rajčels veica eksorcisma rituālu ar kādu jaunieti, taču ļaunos garus padzīt nespēja. Tad viņš sāka saņemt naidpilnas īsziņas: “Viņa nekad neiznāks no šīs elles. Viņa ir mana. Ikviens, kas par viņu lūgsies, mirs.” Priesteris atbildēja un saņēma nākošo īsziņu: “Apklusti, sludinātāj! Tu nevari sevi izglābt. Tu esi nožēlojams, vecs pravietotājs.” Rajčels uzskata, ka meitene ir ļauno garu varā un viņai ir nepieciešama nopietna palīdzība.
“Dzīvs” eksorcisms pieejams Mehandipuras Baladži templī
Pat tiem, kuri netic pārdabiskajam, reizi dzīvē būtu vērts apmeklēt Mehandipuras Baladži templi Radžastānā, Indijā. Templis sadalīts četrās zonās, katrā no tām vīrieši un sievietes arī īpašu rituālu palīdzību dzen ļaunos garus. Tostarp aplejas ar verdošu ūdeni, mazgājas ar akmeņiem un pieķēdējas pie sienām. Rituālu laikā nav atļauts uzdot jautājumus. Lai ļaunie gari neatgrieztos, līdz ciemata pamešanai nedrīkst ēst un atskatīties.
Par nieka 395 ASV dolāriem nešķīstos garus var izdzīt “Skype” sarunā
Pēc Skotsdeilas garīgās brīvības baznīcas vadītāja Boba Larsona aplēsēm, dēmonu apsēsti ir vairāk nekā trīs miljardi cilvēku. Pats Larsons, kas sevi raksturo kā “pasaulē labākais kultu, okultisma un pārdabisko parādību” ekspertu, trīsdesmit gadu laikā esot veicis vairāk nekā 20 000 ļauno garu izdzīšanas rituālu. Tagad viņš par nieka 395 ASV dolāriem piedāvā ļauno garu izdzīšanu, izmantojot “skype”. Ja nav datora, palīdzību var saņemt arī telefonasarunas laikā. Larsons, starp citu, 2010.gadā viesojās Rīgā.
Vatikāns ir oficiāli atzinis Eksorcistu asociāciju
2014.gadā Vatikāna Garīdzniecības lietu kongregācija formāli atzina Starptautiskās Eksorcistu asociāciju, apstiprināja tās statūtus un piešķīra “privātas juridiskās personas” statusu, tādējādi atzīstot priesteru grupas darbu saskaņā ar kanoniskajām tiesībām un ļaujot tai darboties katoļu baznīcas vārdā. Viens no asociācijas dibinātājiem, itāļu priesteris Gabriels Amorts, kas Romas diecēzē darbojas kā ļauno garu izdzinējs, jau 80.gados sāka apvienot Itālijas eksorcistus, mudinot tos dalīties ar pieredzi un labāko praksi. 1994.gadā notika pirmā starptautiskā konference. Asociācijā darbojas 250 priesteru no 30 valstīm.
Īrijā dēmonus padzen īpaši apmācīti katoļu garīdznieki
Īrijā esot divi ļauno garu izdzīšanas eksperti, viens garīdznieks dzīvo Galvejā, otrs – Karlovā. Kaut arī eksorcisma rituāli tiek veikti ļoti reti, katoļu baznīca Īrijā cīņai ar dēmoniem nolēmusi īpaši apmācīt vairākus garīdzniekus. “Baznīcas likumi nosaka, ka katrā diacēzē ir jābūt apmācītam eksorcistam, kādam, kurš zina, kā atšķirt garīgu slimību no dēmoniskas apsēstības. Diacēzes vienu vai divas reizes gadā saņem lūgumus palīdzēt. Lielākoties bīstamas situācijas rodas pēc vairākām rituālu veikšanas reizēm, kad atklājas medicīniskas, psiholoģiskas vai psihiatriskas problēmas. Tad cilvēks tiek nodots mediķiem, kuriem ir atbilstoša pieredze,” teikts Īrijas katoļu baznīcas paziņojumā.
“Izdzenot” ļaunos garus, nosaldē nelaimīgo upuri
2005.gadā Marsija Irina Korniči (23) apciemoja brāli rumāņu pareizticīgo klosterī Tanakā. Dievkalpojuma laikā viņa sāka nevaldāmi ķiķināt. Vietējā psihiatriskajā slimnīcā Marsijai diagnosticēja šizofrēniju. Klostera tēvs Korogenu apgalvoja, ka Korniči ir apsēsta, kopā ar mūķenēm piesēja viņu pie krusta, apslaucīja ar dvieli, cerot, ka ļaunais gars atstāsies. Viņa trīs dienas sala aukstā telpā līdz nomira. Korogenu un četras mūķenes apsūdzēja novešanā līdz nāvei. Garīdzniekam, kuru sodīja ar 14 gadiem cietumā, tiek piedēvēts citāts: “Ar tabletēm nepietiek, lai izdzītu ļaunos garus.” Pareizticīgo baznīca klosteri slēdza.
Apsēstību ir grūti atšķirt no garīgām saslimšanām
Izpratne par to, vai cilvēks sirgst ar kādu garīgu slimību, vai patiesi ir apsēsts, ir svarīga eksorcisma daļa, presei atzina itāļu priesteris Kipriano de Meo. Garīdznieks, kas ar ļauno garu izdzīšanu nodarbojas kopš 1952.gada, atzīst, ka galvenā atšķirība ir iespējami apsēstā cilvēka reakcija. “Apsēstā persona redz eksorcistu kā ienaidnieku un cīnās ar viņu. Tas nav stāsts par biedējošām grimasēm vai draudiem, bet gan par īpaši spēcīgiem zaimiem pret dievu un Dievmāti,” viņš saka.
Starp citu, Vatikāns 1999.gadā pirmo reizi kopš 1614.gada izdeva papildinātas vadlīnijas, kurās mudina priesterus iepazīt un izmantot modernās psihiatrijas metodes, izskatot lūgumus par ļauno garu izdzīšanu.
