Kad esi attiecībās tu, ja ne strādā, lai tās uzlabotu, tad vismaz apzināti nedari ko tādu, kas tās sabojātu. Taču pat neapzināti cilvēks var savas attiecības ietekmēt negatīvi, tāpēc aplūko, vai arī tev nav kāds ieradums, ko vajadzētu pārtraukt.
Tā kā ikdienā mazās lietas nereti tiek atstātas novārtā vai nereti pārvērstas strīdā, nevis risinātas, tām ir viegli pāraugt lielās problēmās, ko vēlāk atrisināt nepavisam nav viegli. Jo mazāk darba tu ieguldīsi savās attiecības, jo lielākas ir izredzes ar laiku saprast, ka problēmas ir samilzušas pārlieku lielas un pašu spēkiem ar tām tikt galā kļūst neiespējami. Ko darīt lietas labā jau laikus? Atpazīt savas kļūdas un labot tās!
Nepārtraukta „rakāšanās” telefonā
Protams, ir lietas, kas nevar gaidīt, jo mūsdienās telefons pilda daudz vairāk funkciju, tas vairs nav vien aparāts zvana veikšanai, taču vai gadījumā tāpēc nepārspīlējam? Mūsdienās bieži varam novērot, ka, piemēram, divi cilvēki pusdieno un tā vietā, lai sarunātos, viņi katrs skatās savā viedierīcē. „Ja tas regulāri notiek mājās, mazākais, ko varētu darīt – pateikt savam partnerim, ka ar tevi var runāt arī tad, ja tev rokās ir telefons un runājot nevis turpināt skatīties ekrānā, bet pievērst uzmanību partnerim, veidot acu kontaktu,” māca licencēts laulību un ģimenes terapeits Deivids Klovs „Skylight Counseling” centra īpašnieks Čikāgā, ASV. Uzmanības pievēršana citām lietām bieži vien atstāj partneri novārtā, un cilvēki nereti pat nepamana, kā, šī iemesla dēļ, attiecības izjūk. Veltiet laiku viens otram! Kaut tas būtu neilgs mirklis ikdienā, taču, lai tas būtu bez tehnoloģiju klātbūtnes. Piemēram, kopīgas vakariņas – kādēļ tās bojāt, skatoties jaunumus Facebook vai Instagram? Tā vietā labāk sarunāties.
Publiska jokošana par partneri
Ļoti ticams, ka jums ir savstarpēji joki vienam par otru, par ko varat uzjautrināties vai, piemēram, personīgas lietas, kas sevī nepatīk, taču savā ikdienā spējat to pārvērst jokā, taču, ja tas tiek stāstīts plašākā sabiedrībā, tas jau ir ir cits stāsts. Piemēram, ja mājās to, ka partnerim ir alus vēderiņš vai partnerei plānas matu cirtas, jūs spējat pārvērst jokā, uzticoties viens otram, šo faktu vai tā saucamo „mājas joku” celšana priekšā citiem cilvēkiem var sāpināt otru cilvēku. Un sliktākais ir tad, ja šādi rīkojoties tu nesaproti, ka otrs var tikt sāpināts vai vēl vairāk – vēlāk atklāj, ka tas bijis sāpīgi. Ir jāsaprot, ka attiecībās ir arī savas privātās lietas, kas nav jāzina visiem pat tad, ja tas jūsu starpā ir iecienīts joks.
Izdarītā apjoma rēķināšana
Lielākajai daļai pāru ikdiena ir ļoti atšķirīga – ir dažādi pienākumi, turklāt tie nebeidzas, pārnākot mājās. Mājās ir vēl daudz citu darbu – drēbju mazgāšana, mājas kārtošana, putekļu slaucīšana, trauku mazgāšana un daudz citu pienākumu. „Nav pareizi sākt tos strikti dalīt vai uzskaitīt, piemēram „Es šodien izdarīju daudz vairāk nekā tu. Paskaties – tu neesi izdarījis to un šo, bet es tajā laikā paspēju, lūk, ko!” Tas viss grauj attiecības, tas nav vajadzīgs. Tā vietā labāk darbus darīt kopā, pārrunāt, ko un kā vajadzētu, ko varētu uzlabot, ko mainīt,” stāsta Klovs.
Pasīvā agresija
Šī ir patiesi viena no lielākajām attiecību slepkavām. Parasti tā atspoguļo cilvēka iekšējās neapmierinātības sajūtu, cīņu ar kādu nelaimi, pašcieņas trūkumu vai pasīvo agresiju viņa pagātnē. Pasīvi agresīvu cilvēku ir ļoti viegli nokaitināt, viņš lieliski prot radīt vainas sajūtu citos un ir veikls emociju manipulētājs, uzspēlējot uz līdzjūtības un empātijas nots. Šādi cilvēki var būt maigi un harmoniski, radīt mīlīguma iemiesojuma iespaidu, taču tajā pašā mirklī apgriezt visu kājām gaisā, izraisot konfliktu. Ja tu pats esi pasīvais agresors, iemāci sev mēģināt pagaidīt un pateikt to, ko patiešām vēlies teikt, nevis pirmo, kas nāk prātā. Neizmanto savā runā apvainojumus vai sarkasmu – tā tiksiet daudz tālāk un attiecības būs stabilākas.
Strīdi sarakstoties
Īsziņas vai e-pasti, ko nereti cilvēki izmanto arī, lai strīdētos, nevis risinātu konfliktu aci pret aci. „Strīdiem, kas tek risināti sarakstes ceļa, ir trauksmes iestatīšanas raksturs, jo tur nav iespējams ne sajust, ne redzēt emocijas, dzirdēt intonāciju, ir viegli pārprast, interpretēt savā izpratnē partnera rakstīto. Ja jums ir kāda problēma, veltiet laiku tam, lai to izrunātu aci pret aci, nevis sarakstieties. Ja nav iespējas satikties – sazvanieties, bet neizmantojiet īsziņas vai e-pastus konfliktu risināšanai. Jā, protams, arī zvans nav ideālais variants, taču neskaitāmi labāks par sarakstēm – tā vismaz būs iespējams dzirdēt intonāciju, balsi,” izklāsta Klovs.
Partnera ģimenes kritizēšana
Protams, nereti ir situācijas, ka partneri neapmierina otra cilvēka ģimenes vai kāda konkrēta ģimenes locekļa teiktais vai izdarītais. Par to ir iespējams izrunāties, taču nevajag partneri nosodīt par to, ko pastrādājis viņa ģimenes loceklis un jo īpaši, uzstāt, ka šis cilvēks ir „sliktais” pat tad, ja partneris tā neuzskata. Šādā situācijā, kad gribas šādi izteikties, iedomājies sevi partnera vietā, iztēlojoties savas sajūtas, ja viņš ko tādu teiktu par kādu no taviem ģimenes locekļiem. Ja jūties slikti kāda tava partnera ģimenes locekļa uzvedības, darbības vai vārdu dēļ, izrunā to mierīgi ar partneri, kopīgi noteikti atradīsiet kompromisu, spēsiet risināt situāciju, taču nedari to uzbrūkošā veidā. Ļauj partnerim uzzināt, kā jūties šajā situācijā, taču neuzspied savas variācijas par tēmu utt.
Mīlestības neizrādīšana
Ar laiku rozā brilles no acīm nokrīt un attiecības kļūst par ko pašsaprotamu, taču tas nebūt nav pareizi. Visas dzīves garumā ir jāatceras, ka attiecības ir jākopj. Partnerim ir svarīgi aizvien redzēt, dzirdēt un sajust, cik nozīmīgs viņš tev ir. Tām nav jābūt lielām lietām, pietiek ar ikdienišķiem sīkumiem, piemēram, pagatavotu kafiju no rīta, kas pasniegta ar mīļu smaidu un saldu skūpstu, vai dodieties romantiskās vakariņās divatā. Mīli attiecības un kop tās!
Lai jums kopā brīnišķīgi mirkļi!
