Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) šī gada vidū aizsāka valsts organizētu informatīvu kampaņu “Rūpes par veselību ir ģimenes laime!” par skrīninga jautājumiem. Savā ikdienas pieredzē par skrīninga programmu un pacientiem dalās ģimenes ārsts un terapeits Ainis Dzalbs, kā arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs un Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis.
Pacientu aktivitāte aizvien zema
SPKC kampaņa “Rūpes par veselību ir ģimenes laime!” tiek organizēta ar mērķi informēt iedzīvotājus par valsts organizēto skrīningu krūts, dzemdes kakla un zarnu jeb kolorektālā vēža savlaicīgai atklāšanai. Neraugoties uz valsts sniegtajām iespējām, cilvēku aktivitāte ir vērtējama kā zema. Uz uzaicinājuma vēstulēm dzemdes kakla vēža skrīninga veikšanai, ko sievietes saņem no 25 gadu vecuma, un krūts vēža izmeklējumiem, ko sievietes saņem no 50 gadu vecuma, atsaucas aptuveni trešā daļa uzaicināto. Tikmēr kolorektālā vēža skrīninga aktivitāte ir jo īpaši zema, jo uzaicinājuma vēstules netiek izsūtītas – par pārbaudes veikšanu pacientam jājautā savam ģimenes ārstam, vai tā jāveic pēc ģimenes ārsta ieteikuma.
“Onkoloģijas diagnostika ir ļoti sarežģīts process. Vislabākie ārstēšanas rezultāti ir tieši slimības pirmajā stadijā, tomēr šajā stadijā patoloģiskas izmaiņas ir visgrūtāk fiksējamas. Lai gan ikvienam ģimenes ārstam ir zināmas iespējamās pacientu sūdzības un izmaiņas asins analīzēs, kas var liecināt par onkoloģiskām saslimšanām, tomēr realitāte ir daudz sarežģītāka, jo brīdī, kad noteikti izmeklējumi uzrāda izmaiņas, slimība jau nopietni attīstījusies,” stāsta ģimenes ārsts Ainis Dzalbs. Viņš uzskata, ka ģimenes ārsta priekšrocība slimību diagnozē ir ilgtermiņa attiecības, kuras tiek veidotas ar pacientu. Protams, pacientiem ir jābūt atklātiem, atbildot uz jautājumiem par savu pašsajūtu.
Onkologs Jānis Eglītis atklāj, ka lielākā daļa pacientu pie viņa ierodas jau ar iepriekšējos izmeklējumos uzrādītām aizdomām. Itin bieži audzēji agrīni tiek diagnosticēti nejauši – veicot citus izmeklējumus. Tāpēc speciālists uzsver, ka ļoti būtiski reizi gadā ir veikt veselības pārbaudes – gan pilnu asinsainu, gan radioloģiskos izmeklējumus.
Dr. Eglītis stāsta, ka pēdējos desmit gados jaunatklāto diagnožu skaits gadā ir teju nemainīgs – ik gadu ļaundabīgu audzēju diagnosticē aptuveni 11 000 pacientu. Aplūkojot skrīninga programmas rezultātus, iezīmējas tendence, ka tieši to pacientu vidū, kuri skrīningu veic regulāri, pieaug mazo audzēju (līdz 1 cm) atklāšanas gadījumi. Aizvien biežāk tiek atklāti arī audzēji 1. un 2. stadijā, tādējādi iezīmējot pozitīvu tendenci. Tomēr sieviešu aktivitātei savas veselības kontrolē noteikti vajadzētu būt lielākai.
Abi ārsti savā praksē saskaras ar pacientiem, kurus no pārbaudēm attur nevēlēšanās uzzināt sliktas ziņas. Tomēr dr.Eglītis paskaidro, ka reālajā situācijā, negatīvu slimība tiek diagnosticēta ļoti mazam skaitam pacientu: “Reāli no 1000 pārbaudītām sievietēm aptuveni 10% ir aizdomīgu gadījumu. No tiem vidēji 60% veicam papildu izmeklējumus – atkārtotu mamogrāfijas vai sonoskopijas izmeklējumu. Vidēji 20 pacientēm nepieciešams veikt atklāto veidojumu biopsiju. Rezultātā no 1000 izmeklētām sievietēm ļaundabīgi audzēji tiek atklāti aptuveni 5-7 gadījumos. Savukārt pārējās, kuras izmantos uzaicinājumu, saņems pozitīvu ziņu un varēs līdz nākamajam uzaicinājumam dzīvot mierīgi.”
“Cenšamies pacientus motivēt un atgādināt par nepieciešamību veikt skrīninga izmeklējumus. Bieži vien pacients ierodas, lai runātu par iesnām, bet, ja redzu, ka sen nav veikts neviens no izmeklējumiem, konsultācijas lielāko daļu pavadām, koncentrējoties uz profilaktisko darbu,” saka A. Dzalbs. Viņš atklāj, ka pacientu interese par kolorektālā vēža skrīningu ir ļoti zema. Viņš stāsta, ka visbiežāk pacienti tiek uzrunāti individuāli, izskaidrojot testa būtību. Tomēr nereti skrīninga komplekts pacientam tiek izsniegts, taču tests netiek veikts un pacients to nenodod analīzēm.
Svarīgs izglītojošais darbs
Dr. Dzalbs pauž viedokli, ka motivēt cilvēkus aktīvāk izmantot piedāvātās iespējas veikt skrīninga pārbaudes ir grūti ne tikai ar uzaicinājuma vēstulēm, bet arī konsultāciju laikā. Domājams, ka cilvēki šos uzaicinājumus uztvertu nopietnāk, ja sabiedrība būtu vairāk izglītota gan par pašām slimībām, gan skrīninga norisi.
Dr. Eglītis piekrīt viedoklim, ka svarīgs ir tieši izglītošanas darbs: “Valstīs, kur skrīninga programmas tiek organizētas jau 30 gadus, ir vērojama ļoti augsta cilvēku atsaucība. Cilvēki ir sapratuši, ka veselības pārbaudes ir investīcija pašu veselībā, labsajūtā un labklājībā. Turklāt būtiski ir saprast, ka agri diagnosticētam audzējam visbiežāk nav vajadzīgas pat zāles, bet pietiek ar vienkāršām medicīniskām manipulācijām.”
“Liekais svars, mazkustīgums, nepareizi ēšanas paradumi – šie un citi dzīvesveida elementi ietekmē onkoloģisko slimību attīstību. Arī krūts, kolorektālā un citu vēža formu veidošanos var ietekmēt ieradumu maiņa. Citu valstu pieredze rāda, ka ļoti būtisku lomu spēlē arī vidusskolnieku un jaunu cilvēku izglītošana, jo šai sabiedrības grupai ir samērā viegli mainīt savus paradumus,” domās dalās dr.Eglītis. Viņš uzskata, ka jau skolas laikā būtu jāinformē arī par regulāras paškontroles nepieciešamību. Turklāt ir valstis, kurās aktīvi tiek organizēta pašizmeklēšanās apmācība, kura ilgtermiņā sniedz labus rezultātus visās vecumu grupās.
